Līdz šim ielas svētkus Madonā svinējām Poruka ielai, 18. maijā literārā kluba „Pegazs" vadītāja Beāte Ozoliņa bija noorganizējusi svētkus Jura Alunāna ielai.
Ieliņa nav pārāk gara, kāds dažkārt to uzskata par Blaumaņa ielas turpinājumu. Vecāki, kas savas atvases ved uz pirmsskolas izglītības iestādi „Kastanītis", Alunāna ielu pārzina labi – viņi te iegriežas diendienā. Un tieši „Kastanīša" iemītnieki arī bija galvenie ielas svētku svinētāji un kuplinātāji.
Pirmsskolas izglītības iestādes „Kastanītis" vadītāja Dace Raubiška: „Sveiciens visiem Jura Alunāna ielas svētkos! Nesen saņēmām vēstuli no mūsu mājas saimnieces Ērikas Mārtinsones, kas ir daktera Torres meita. Vēstulē viņa dalās atmiņās par šīs ēkas celtniecību. Citēšu: „Mana atmiņa steidzas atpakaļ bērnu dienās, kad tēvs nolēma palikt par ārstu Madonā, pirkt zemi uz Alunāna ielas, kas toreiz bija tikai pakalns un grava, kur čigāni ganīja savus zirgus.
Madonas pirmsskolas izglītības iestādes „Kastanītis” vadītāja
Dace Raubiška sveic Jura Alunāna ielas svētku dalībniekus.
Tā bija grūta vieta, kur celt māju. Mans tēvs bija ietiepīgs, viņš runāja ar savu draugu arhitektu, tā arī mājas plāni tika uzmesti.
Pirms celšanas vajadzēja dabūt ūdeni. Tēvs atveda kādu burvi, kurš staigāja gar kalna malu šurp un turp, es ar brālīti pie rokas vaļēju muti sastingusi vēroju, ko gan tas vīrs te staigā, ko meklē. Pēkšņi vīrs atkāpās un kliedza: „Te, te, te būs ūdens!" Tā mēs tikām pie ūdens un dziļas akas, kur ūdens mums nekad netrūka. Sākās zemes līdzināšana un mājas būvēšana. Pagāja labi ilgs laiks, es sāku iet pamatskolā. Vienu dienu, pirms iet uz skolu, tēvs ielika manās rokās atslēgu, teikdams: „Ērika, šeit ir atslēga tavai jaunajai mājai. Kad nāksi no skolas, ej uz savu jauno māju!""
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 26.05.2007.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto