Augusta beigās kādas Madonas, Rūpniecības ielas kvartāla, daudzdzīvokļu mājas pagrabā plīsa apvads. Lai novērstu avārijas situāciju, tika zvanīts sava mājas apsaimniekotāja – SIA „Madonas namsaimnieks" – palīdzības dienestam, ko nav izdevies sazvanīt, tā kā bijusi nedēļas nogale. Iedzīvotāji jautā – par ko tad tiek maksāta apsaimniekošanas nauda, ja avārijas situācijā apsaimniekotāju pat nevar sazvanīt? Beigu beigās ūdens noplūdi novērsuši pašu spēkiem, piesaistot AS „Madonas ūdens", lai tiktu nogriezta ūdens padeve, un savu meistaru-santehniķi.
Iedzīvotāji zina stāstīt, ka šī neesot pirmā reize, kad „Madonas namsaimnieka" palīdzības dienestu nevar sazvanīt un kad netiekot sniegta palīdzība. SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns skaidroja, kādēļ šoreiz nav ticis reaģēts uz iedzīvotāju zvaniem: – Jāteic, ka pie vainas bijis cilvēciskais faktors. Cilvēks, kas šo pakalpojumu nodrošina, vienkārši aizbrauca un nepaziņoja, ka nebūs Madonā. Mums ir noteikta
kārtība – ja meistaram jādodas prom, viņš sarunā kādu, kas aizvietos. Bet šoreiz aizbrauca nepaziņojot, loģiski – nebija, kas reaģē šajā situācijā. Palīdzības dienesta pakalpojumu „Madonas namsaimniekam" sniedz kā komercpakalpojumu, tas nav mūsu tiešais darbinieks, jo mums nebija tādu iespēju šādu pakalpojumu sniegt – cilvēki par tādu samaksu vienkārši negrib visas sestdienas, svētdienas sēdēt uz telefona. Šķita, ka šis jautājums ir sakārtots, diemžēl notika šāda atkāpe no normas. Ar pakalpojuma sniedzēju ir veiktas pārrunas, un ceram, ka nekas tāds neatkārtosies.
Apsaimniekotājs skaidroja, ka šādās situācijās avārijas sekas tiek novērstas, apturētas, tas nozīmē, ka tiek novērsts ūdens tecējums, kā šajā gadījumā, vai, piemēram, gāzes noplūde un tamlīdzīgi. – Ja tas ir noticis dzīvoklī, tad remonta izmaksas ir uz dzīvokļa īpašnieka rēķina, bet, ja koplietošanas infrastruktūrā, tad no mājas apsaimniekošanas uzkrājumiem, – piebilda Osvalds Lucāns.
Jautāts, vai ir zināms, kas bijis par iemeslu plīsušajam apvadam, vai ikdienā tiek uzraudzīts to tehniskais stāvoklis, viņš atbildēja:
– Konkrētajā situācijā nevaru pilnībā apgalvot, kas bija par iemeslu avārijai. Tomēr visbiežāk daudzdzīvokļu mājās stāvvadi jau ir veci, to varam novērtēt tikai pēc ilgtermiņa lietošanas termiņa. Stāvvadi pārsvarā ir noflīzēti, aiz dekoratīva seguma, ar preskartonu – kā nu kurā dzīvoklī. Tiem tikt klāt un novērtēt praktiski nav iespējams. Mājām, kurām šis termiņš jau ir, iesakām stāvvadus mainīt, bet, protams, skatāmies, kādi mājai ir līdzekļi uzkrājumos. Vairāk tas attiecas uz noslēgumkrāniem, lai varētu atslēgt stāvvadus.
Vēl viens ļoti bīstams faktors, kā akcentēja „Madonas namsaimnieka" valdes loceklis, ir tas, ka paši dzīvokļu īpašnieki, taisot pieslēgumu pie stāvvada, saliek kapara caurules.
– Diemžēl tās savienojuma vietās no ierindas iziet daudz ātrāk nekā čuguna stāvvadi. Tagad tas, kas vairākus gadus iepriekš uzlikts, sāk plīst. Vēl labākais, ja dzīvokļa īpašnieks atbild, ka pats remontēs. Protams, tas ir viņa īpašums! Bez viņa atļaujas klāt jau netiekam. Bet arī stāvvadi, kas atrodas starp stāviem un kur uzkrājas mitrums, ar laiku sāk bojāties. Mājām, kur tas ir iespējams, mainām. Protams, izmaksas ir diezgan paprāvas, tāpēc ne visur tas ir izdarīts, – atklāja Osvalds Lucāns.
05.09.2017.