"NRA" 3. janvāra numurā bija lasāms Lienes Barisas apskata raksts "Darbību turpinās divas trešdaļas partiju". Izrādās, līdz šim Latvijā bijušas reģistrētas 67 politiskās organizācijas, un pašreiz risinās partiju pārreģistrēšana. Šajā procesā piedalās 42 partijas. It kā notikusi partiju skaita zināma samazināšanās, taču arī tas ir par daudz. Parādījušās tādas līdz šim faktiski neafišētas partijas kā – Par dzimteni, Politiskā partija AB partija, Vislatvijas partija 21. gadsimts u. c.
Daudzas no līdz šim reģistrētajām politiskajām organizācijām nekad nav piedalījušās kādās vēlēšanās. Piemēram, pēdējās trijās Saeimas vēlēšanās piedalījušās ap 20 politisko organizāciju – aptuveni trešā daļa no reģistrētajām. 9. Saeimas vēlēšanās, pārvarot 5 procentu barjeru, tika ievēlēti deputāti no septiņiem sarakstiem, Divas trešdaļas partiju šo barjeru nepārvarēja, un par tām balsojušie (ap 15%) savas balsis aizlaida "vējā", respektīvi, tās proporcionāli tika pieplusētas lielo partiju guvumam.
Politisko partiju darbības zināmu analīzi sniedzis Viktors Avotiņš "NRA" 7. janvāra numurā rakstā "Kāpēc jūs pārreģistrējāties?". Viņš uzsvēris, ka līdzšinējā partiju sistēma nav kalpojusi par tiltu attiecībās starp sabiedrību un varu (valsti), ka allaž būs piekritēji protesta partijām un partijām "pret visu". Pēc autora domām, politiķi tā vietā, lai veicinātu partiju vienošanos, dod priekšroku radīt veselu baru nacionālu un sociāldemokrātisku organizāciju klonu, atbalstot zināmu politisku sektantismu. Taču, nonākot pretrunā pats ar sevi, V. Avotiņš izvirzījis arī tēzi, ka nav liekami nekādi šķēršļi politisko organizāciju tapšanai ne biedru skaita, ne kādā citā ziņā, ka svarīga ir ikviena cilvēku kopuma vēlme politiski mobilizēties.
Pēc viņa teiktā izriet, ka ar 200 pilsoņu parakstiem nodibinātās daudzās politiskās sīkpartijas tomēr ir vajadzīgas. Taču ko gan Latvijas valstij un tautai var dot tādas protesta partijas un partijas "pret visiem", kuras vai nu vispār nepiedalās vēlēšanās, vai piedalās un iegūst tikai 0,1-0,2% balsotāju atbalstu.
"Latvijas Avīzes" 6. novembra numurā Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis pamatoti uzsvēris, ka partijām jākļūst par kaujas spējīgu politisko spēku, kas spēj savus mērķus darīt saprotamus sabiedrībai. Un to spēj tikai lielas, ar pienācīgu programmu apbruņotas un tautā populāras partijas.
Roka tā vien velk salīdzinājumā ar politisko partiju stāvokli Latvijā apstāties pie situācijas mūsu daudz kritizētajā kaimiņvalstī Krievijā, kur nesen (decembra sākumā) notika Valsts domes vēlēšanas. Nepārzinu politisko partiju dibināšanas principus Krievijā, taču vēlēšanās tur piedalījās tikai 11 partijas un Valsts domē, pārvarot 7 procentu barjeru, iekļuva 4 politiskās partijas, bet "vējā" aizgāja tikai 7 procenti balsu par Domē neiekļuvušajām partijām. Dominējošā politiskā partija – "Vienotā Krievija" – ieguva vairāk nekā 60 procentu vēlētāju balsu. Lūk, zināms vēlēšanu sistēmas fenomens, no kura derētu pamācīties arī demokrātiskajai Latvijas valstij.
Autors: ĀDOLFS BORBALS