Jūlija sākumā Madonas novada pašvaldību apmeklēja Pleskavas apgabala potenciālie pārrobežu projektu partneri un ilggadēji Madonas novada sadarbības partneri – Strugi Krasnije pārstāvji, lai kopīgi ar mūsu novada pārstāvjiem apspriestu dalību „Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros" projektu ideju konkursā.
Madonas novada pašvaldība pie šī jautājuma atgriezās pagājušajā otrdienā, 22. augustā, deputātiem domes finanšu un attīstības komitejas sēdē uzklausot biedrības „Madonas Biznesa inovāciju un informācijas centrs" valdes locekles Daces Āriņas sniegto informāciju par tālāko sadarbības gaitu.
– Šā gada jūnijā pēc ilgas gatavošanās beidzot tika izsludināta Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam. Atšķirībā no iepriekšējā perioda šobrīd Igaunija vairs nav kā sadarbības partneris, un ir palikusi tikai Krievija. Kopā ar Krievijas pusi, jau gaidot programmas atvēršanu, aptuveni gadu esam strādājuši pie jaunu ideju ģenerēšanas, kuras varētu iekļaut un realizēt programmas projektu ietvaros. Patlaban līdz 27. septembrim nepieciešams iesniegt projekta ideju pieteikumus, un šobrīd uz sadarbību ar Madonas novadu ir gatavi divi partneri no Pleskavas apgabala. Jāuzsver, ka abi potenciālie partneri, ņemot vērā ļoti veiksmīgo sadarbību iepriekšējā projekta ieviešanā, vēlas, lai Madonas novada pašvaldība būtu projekta vadošais partneris. Latvijas partnerim būtu arī vieglāk ieviest un administrēt projektu, jo programmas vadošā iestāde ir Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, – sēdē deputātiem minēja Dace Āriņa.
Strādā divos virzienos
Šobrīd kopā ar potenciālajiem sadarbības partneriem ir izvēlēti divi prioritārie virzieni, kuros varētu iesniegt projektu idejas. Viens – „Jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde un veicināšana, izmantojot vietējos resursus", bet otra prioritāte – „Efektīva dabas resursu pārvaldība".
– Programmas prioritātē „Jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde un veicināšana, izmantojot vietējos resursus" projekta ideju konkursā vēlamies piedalīties ar Madonas novada sadarbības partneri Strugi Krasnije. Maksimālais pieejamais finansējums, ko varam piesaistīt, īstenojot projektu šajā prioritātē, abiem partneriem kopā ir 500 000 eiro. Līdz 400 000 eiro no šīs summas var būt ieguldījums infrastruktūrā. 90% no šīs summas ir grants, līdz ar to konkrētā partnera finansējums ir tikai 10%, vai, ja īstenosies prakse, kāda bija iepriekšējās pārrobežu sadarbības programmas gaitā, ka 5% līdzfinansējuma sedz arī valsts, partneru līdzmaksājums var būt vēl zemāks. Galvenie rezultāti, kuri jāsasniedz šajā projektā, ir vērsti uz jauna produkta vai pakalpojuma radīšanu, kas ļautu palielināt tūristu piesaisti mūsu novadā, kā arī veicinātu pārrobežu sadarbību. Krievijas puses vēlme saistījās ar koka suvenīru gatavošanu, un arī mums ir savas idejas saistībā ar Sarkaņu amatu skolas iesaistīšanu, taču šīs pagaidām vēl ir tikai aprises, un ideju ģenerēšana nav apstājusies, – informēja Dace Āriņa.
Otra prioritāte ir „Efektīva dabas resursu pārvaldība", kurā kā potenciālais sadarbības partneris Madonas novadam ir Pleskavas apgabala Meža ugunsdrošības centrs. Šajā programmā maksimālais projekta īstenošanai piesaistāmais finansējums ir 700 000 eiro, no kuriem infrastruktūrā var ieguldīt līdz 250 000 eiro.
– Strādājot ar šo programmas prioritāti, iestrādes jau ir konkrētākas gan no mūsu, gan otra partnera puses. Tās ir saistītas ar dabas aizsardzību, vēršot uzmanību uz meža ugunsgrēkiem, kas pleskaviešiem ir ļoti aktuāla problēma. Arī šajā prioritātē uzsvars liekams uz tūristu skaita palielināšanu. Pagaidām ideju līmenī tiek domāts par tūrisma maršrutu paplašināšanu aizsargājamās dabas teritorijās, vienlaikus rūpējoties par to, lai tiek saglabāti dabas resursi, – par otru programmas prioritāti pastāstīja Dace Āriņa.
Nepieciešamas idejas
Biedrības „Madonas Biznesa inovāciju un informācijas centrs" valdes locekle atzina, ka būtiskākais, kā šobrīd vēl pietrūkst, ir labas idejas, un viņa aicināja tās iesniegt arī domes deputātus. Idejām jābūt mērķētām uz četriem virzieniem – tūristu piesaiste, jauna produkta, pakalpojuma izstrāde, balstoties uz vietējiem resursiem, dabas resursu efektīva pārvaldība, visbeidzot – pārrobežu sadarbība, kas vienlaikus ir arī visgrūtāk nodrošināmais virziens.
Atbildot uz Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieka Ivara Miķelsona jautājumu par to, vai ideju konkursā jāpiedalās abās prioritātēs, Dace Āriņa norādīja, ka strādāts tiek ar abiem sadarbības partneriem, lai gan uzsvars vairāk tiek likts uz otro, kas vērsts uz dabas resursu pārvaldību, kurā arī pieejams lielāks finansējums.
– Amatniecības vietas izveide dotu tūrismam lielāku pieplūdumu, tādēļ, iespējams, tieši šajā virzienā vajadzētu attīstīt idejas; ja tas nevedas, var domāt par tūrisma maršrutiem, kas, manuprāt, nedos tādu atdevi attiecībā uz tūristu skaita pieaugumu, – savu viedokli pauda Ivars Miķelsons.
Dace Āriņa akcentēja, ka līdzīgi domā arī daudzi citi potenciālie projektu iesniedzēji, līdz ar to konkurence uz pirmo prioritāti varētu būt krietni vien lielāka nekā uz otro. Ja Madona kopā ar sadarbības partneri tiek pie kādas ļoti oriģinālas idejas „ar rozīnīti" amatniecības lauciņā, tad var arī sekot panākums, taču ar vienkāršu pieeju un standarta idejām, kā, piemēram, koka suvenīru ražošana, var būt par maz. Šajā ziņā aktuālāka varētu izrādīties fokusēšanās uz otro prioritāti, taču gan vienā, gan otrā gadījumā centrālā joprojām ir laba ideja, kura neatkārtojas jau kāda cita piedāvājumā, un šādu ideju pagaidām vēl pietrūkst.
Domes deputāti, noklausījušies informatīvo ziņojumu, atbalstīja turpmāku darbu saistībā ar dalību projekta ideju konkursā. Vai kāda no tām gūs atbalstu, kļūs zināms pēc ideju izvērtējuma.
30.08.2017.