Gan priekšvēlēšanu periodā, gan pēc tam vairāki deputātu kandidāti un deputāti uzsvēra nepieciešamību rūpīgāk pievērsties pašvaldības kapitālsabiedrību darba uzraudzīšanai, izvērtējot arī to līdzšinējo darbību.
To, ka par komunālo saimniecību un pakalpojumu sniedzējiem dažādos līmeņos novadā runāts par maz, 6. jūlijā notikušajā sanāksmē par māju apsaimniekošanas jautājumiem uzsvēra Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. Sarunā „Staram" viņš arī norādīja, ka viens no jaunā domes sasaukuma sākumposma svarīgākajiem darbiem būs pašvaldības kapitālsabiedrību funkcionālais audits, lai deputātiem un iedzīvotājiem būtu pārliecība, ka uzņēmumu sniegtie pakalpojumi ir kvalitatīvi un tarifi – godīgi.
Nepieciešams izvērtējums
Tiešākā saskare ar Madonas novada pašvaldības kapitālsabiedrību darbu šobrīd ir domes priekšsēdētāja vietniekam uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos Ivaram Miķelsonam, kas vienlaikus ir arī kapitāla daļu turētāja pārstāvis pašvaldības kapitālsabiedrībās SIA „Madonas namsaimnieks", SIA „Madonas siltums" un SIA „Bērzaunes KSU".
Ivars Miķelsons laikrakstam atzina, ka pirmie iespaidi, iepazīstoties ar pašvaldības uzņēmumu dokumentāciju un darbību, ir daudzi un dažādi.
– Šobrīd esmu guvis vēl tikai virspusēju informāciju, kurā jāiedziļinās un jāveic analīze. Aplūkojot uzņēmumu bilances, skepse man ir par to, vai SIA „Madonas namsaimnieks" (Namsaimnieks) varēs izdzīvot ar to apgrozījumu, kāds uzņēmumam ir patlaban, neveicot izmaiņas štatos. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ nepieciešams funkcionālais audits – viena cilvēka domas un redzējums ir subjektīvs, tādēļ nepieciešams plašāks speciālistu vērtējums, kuru var gūt, veicot uzņēmuma funkcionālo
auditu. Tikpat labi tā var būt arī pagasta pārvalde vai kāda nodaļa, kurā tiek veikts funkciju audits, kas ļauj labāk saprast, kā kurš darbinieks veic savu darbu. Šādu auditu, protams, var ņemt un var neņemt vērā, jo to nav veikusi Valsts kontrole vai Valsts ieņēmumu dienests, taču funkcionālais audits būtu vērtīgs mums pašiem, lai būtu pamatojums darba izvērtējumam un skaidrāka sapratne par to, kā nekļūdīgi virzīties uz priekšu, nevis vēlāk kļūdīties un mācīties no pašu uzsistajiem puniem. Būtiski, lai šāds audits būtu visām pusēm saprotams un netiktu uztverts kā dažu cilvēku, politisko partiju iegriba. Tas ir sauss, profesionāls, no emocijām brīvs vērtējums, kas uzrāda reālo situāciju un ļauj veikt analīzi, kā arī pieņemt izsvērtus lēmumus. Manuprāt, tā būtu pragmatiska, nevis emocionāla, kā tas pie mums nereti notiek, pieeja, – funkcionālā audita nepieciešamību pamatoja Ivars Miķelsons.
Domes priekšsēdētāja vietnieks atzina, ka ideālā gadījumā funkcionālo auditu varētu veikt visaptveroši, iekļaujot pašvaldības kapitālsabiedrības, administrācijas nodaļas un pagastu pārvaldes, taču šāds darbs ir laika un resursu ietilpīgs.
Nav jākropļo brīvais tirgus
Uz jautājumu, vai ir kādas pazīmes, ka kāda no pašvaldības kapitālsabiedrībām nefunkcionē tā, kā tai pienāktos, Ivars Miķelsons atbildēja, ka lielas problēmas saistībā ar pakalpojuma nodrošināšanu nav konstatētas, taču ir dažas mazāk nozīmīgas.
– Ar AS „Madonas ūdens" problēmu nav, uzņēmums strādā sekmīgi. SIA „Madonas siltums" slogu ir radījuši novada pagastos klāt nākušie objekti, kur ne vienmēr infrastruktūra ir tik labā stāvoklī kā Madonā. Šonedēļ, 23. augustā, Dzelzavas pagasta Aizpurvē tika rīkota sapulce, kurā pārrunājām ar apkures jautājumiem saistīto problemātiku. Patlaban tiek risināts jautājums par siltumtrases atvilkšanu uz Aizpurvi no Dzelzavas ciema, kurā tiktu ierīkota moderna katlumāja. Kā jau minēju, manā skatījumā, lielākā problēma ir ar Namsaimnieku, jo šim uzņēmumam pērn tika liegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, piedāvājot celtniecības pakalpojumu. Tā rezultātā naudas ieplūdums uzņēmumā ir samazinājies teju uz pusi. 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 1,1 miljons eiro, šogad tie būs 600 000-650 000 eiro, kas ir pamatīgs kritums, un es Namsaimnieka vadītājam jau aizrādīju, ka nepieciešams optimizēt uzņēmuma darbu, – skaidroja Ivars Miķelsons.
Uz to, ka pašvaldības uzņēmumiem nebūtu jākonkurē ar privāto sfēru, pirms vēlēšanām savās programmās un aģitācijas materiālos akcentu bija likuši vairāki vēlētāju saraksti, un šādi izteikumi izskan arī jaunajā domes sasaukumā. Kā zināms, arī Valsts kontrole pašvaldību auditā bija konstatējusi, ka pašvaldības nereti pārāk plaši un tieši konkurē ar privātuzņēmumiem, kropļojot brīvo tirgu.
Ivars Miķelsons atzina, ka indikācija tam, vai pašvaldība pārāk daudz iejaucas brīvajā tirgū, ir ļoti vienkārša – vai uzņēmēji pauž neapmierinātību par to, ka pašvaldība dara to darbu, kas būtu jāatstāj privātajai iniciatīvai. Madonas novadā atsevišķās uzņēmējdarbības sfērās tas ir noticis, un acīmredzot tajās pašvaldības iejaukšanās ir bijusi pārāk liela. Pēc domes priekšsēdētāja vietnieka domām, pašvaldības uzņēmumi varētu sniegt pakalpojumus tajās sfērās, kur privātais ar savu iniciatīvu nav vēlējies darboties, taču pakalpojums ir nepieciešams un tukšā niša kādam jāaizpilda.
Raganu medību nebūs
Vaicāts, vai audita aizsegā nevar notikt raganu medības, atbrīvojoties no nevēlamiem darbiniekiem, Ivars Miķelsons to noliedza.
– Raganu medības nav paredzēts rīkot, un pašvaldības ikdienas darbs to jau pierāda. Pašvaldības struktūrās joprojām strādā cilvēki ar dažādu pārliecību, un neviena ragana nav nomedīta un sakurināta sārtā. Ir darbinieki, kuri nievājoši izsakās par pašvaldības darbu, taču arī viņi joprojām strādā pašvaldības sistēmā, – to, ka audita aizsegā varētu notikt vēršanās pret kādu darbinieku, apšaubīja Ivars Miķelsons.
Par funkciju audita termiņiem un apmēriem īstas skaidrības vēl nav – par to lems domes priekšsēdētājs un deputātu sastāvs, taču, kā norādīja Ivars Miķelsons, „jo ātrāk tiksim skaidrībā, jo labāk".
– Jautājums par funkciju auditu aktuāls ne tikai Madonas novadā. Presē var lasīt, ka daudzviet jaunievēlētie deputāti, jo īpaši pašvaldībās, kur mainījusies domes vadība, izvēlas veikt funkciju auditu, lai gūtu skaidrību par to, kā tālāk strādāt, –
piebilda domes priekšsēdētāja vietnieks.
25.08.2017.