4. augustā „Vidus Ruņģu" lauku mājās entuziastiski noskaņotas un darbam gatavas rokdarbnieces pulcējās, lai projekta „Augu krāsas Vidzemes brunčos" ietvaros apgūtu sentēvu amatniecības tradīcijas tautastērpa gatavošanā, proti, ar augu krāsvielām iemācītos krāsot dziju, ko vēlāk paredzēts izmantot Austrumvidzemes tautisko (Sarkaņu) brunču parauga aušanai.
Projekts sācies augustā un noslēgsies novembrī, to vada Irina Bačuka un īsteno biedrība „Sarkaņu pagasta kultūrmantojums". Galvenais projekta mērķis, protams, ir kultūrvēsturiskā nemateriālā mantojuma saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm, taču reizē netieši tiek atbalstīts arī LNKC projekts „Katram savu tautastērpu". Projektu finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Projekta meistardarbnīcu veselu trīs dienu garumā vadīja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Dr. hist. Anete Karlsone, kas ar aizrautību un rūpību projekta dalībniecēm stāstīja un praktiski rādīja dzijas krāsošanas tehnisko procesu, tostarp iemācot arī dažādus knifus. Kā darba gaitā atklājās – lai iegūtu tiešām kvalitatīvu rezultātu, nepieciešamas plašas zināšanas ne tikai augu pasaulē, bet arī ķīmijā, turklāt sirdī jābūt kārtīgam rokdarbniekam. Pirmajā dienā process sākās ar augu (niedru skaras, madaru saknes, brazilkoks, dzeltenās ilzītes, biškrēsliņi, melnalksnis u. c.) mērcēšanu un karsēšanu – tika sagatavoti pigmenti. Protams, neiztikt arī bez teorētiskās bāzes, tāpēc dalībniecēm iepriekš tika pasniegtas lekcijas. Otrajā darbnīcas dienā dzija tika mazgāta, un šķeteres tika mērktas katlos. Lai krāsviela spētu iesūkties šķiedrā, tika veikts arī kodināšanas process. Jāsaka, ka garās darba stundas atmaksājās ar uzviju, jo noslēdzošajā posmā trešajā dienā tika iegūta augstas kvalitātes dzija burvīgos oranžos, dzeltenos, zaļos, zilos un rozā piesātinātos toņos.
Lai projekta dalībnieces varētu netraucēti darboties, par tehnisko nodrošinājumu (malka, ūdens, plīts, statīvi dzijas žāvēšanai) un siltām pusdienām parūpējās „Vidus Ruņģu" saimnieki Inta un Gundars Rumpīši, kuri ar prieku sekoja līdzi arī norisēm darbnīcā.
Pasākuma noslēgums izvērtās visnotaļ pozitīvs, un rokdarbnieces, ieskaitot meistardarbnīcas vadītāju, atzina, ka pasākums patiešām izdevies. Un kā gan var nepriecāties, ja iepazīti patīkami cilvēki, gūti jauni iespaidi un zināšanas, turklāt grozi pilni ar pašrocīgi krāsotu dziju, kas tā vien gaida savas pārvērtības skaistos goda brunčos.
23.08.2017.