Ja izdalām vārda 3 gradācijas – vārds, pseidonīms, bezvārdis -, šajos laikos visizplatītākais ir katra indivīda vārds. Palikt nezināmam nudien nav populāri. Sen pagājuši laiki, kad autordarbi netika parakstīti, kad svarīgāks par personu bija pats darbs ar tajā ielikto nereti dievišķo vēstījumu.
Līdzīgā ceļā nozudis pseidonīmu lietošanas periods. Ēterisko, irreālo vārdu kā poētisku izgudrojumu vai nelielu joku Tālo austrumu kultūrā, piemēram, lietoja „vēja un straumes" laikmetā. Mums Latvijā pseidonīms šobrīd vairāk kalpo kā atavisms dzejnieku un rakstnieku personvārdu lietojumam. Lai gan – arī radošie ļaudis aizvien noteiktāk grib būt atpazīstami un ievēroti, tātad – lai konkrētais vārds nonāk iespējami plašā apritē un neraisa šaubas identifikācijā.
22. maijs bija svinību diena kalendārā neierakstīto un neparasto vārdu īpašniekiem. Interesantus vārdus vecāki savām atvasēm izvēlas joprojām. Un kā allaž piemērs tiek ņemts no populāriem cilvēkiem, filmām, seriāliem. Svarīgs arguments izvēles veikšanā šais laikos ir arī vārda starptautiskajai saprotamībai. Bez tam modē ir dubultie vārdi, un ārzemnieki saviem bērniem dod ārzemēs ejošus vārdus (Anzilina, Elsa, Keitija, Justiāns, Rafaels, Džastins). Par laimi, pēcnācējiem tiek likti arī tradicionālie latviskie vārdi – Jānis, Miķelis, Mārtiņš, Līva, Dārta…
Politiskajā kalendārā pie neierakstītiem līdz šim varējām minēt ārsta Valda Zatlera vārdu. Šonedēļ situācija mainījusies. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers izvirzīts par valsts prezidenta amata kandidātu (valdošās koalīcijas „projekts"). Visai neordināri (no apvienības „Saskaņas centrs") viņam konkurentos parādījās bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, bet partijas „Jaunais laiks" izvirzītā kandidāte – Sandra Kalniete – savu vārdu šim pasākumam atsaukusi. Vai 31. maijā Latvijas Valsts prezidents (un kurš no izvirzītajiem kandidātiem) tiks ievēlēts, skatīsim nākamajā nedēļā.
Šonedēļ vēl bijām pastarpināti liecinieki Japānas imperatora Akihito un viņa kundzes imperatores Mičiko vizītei Latvijā. Divi iestādītie ķiršu koki – sakura – turpmāk to atgādinās Rīgā, Vērmanes dārzā.
Japāņiem ir teiciens „mizu ni nagasul", kas burtiski nozīmē „ļauj visam aizplūst ūdenī" vai pārnestā nozīmē – „kas bijis, tas pagājis". Brīvdienās ļausimies atpūtai dabā un saules veldzei!
Autore: INESE ELSIŅA