Dažreiz varam tikai atviegloti nopūsties un klusībā nopriecāties, ka dzīvojam Latvijā, kur atšķirībā no, piemēram, ASV nav jāuztraucas par kodolkara draudiem vai galēji labējo un kreisi noskaņotu iedzīvotāju grupu sadursmēm. Mums aktuālākais lokāli un arī valstiski risināmais jautājums šobrīd ir „sirsniņmājiņu" reģistrācija, kas savā aktualitātē nupat jau pārtrumpo oligarhu sarunu lietas tālāko virzību.
No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojuma izriet, ka šā gada
27. jūnijā valdības atbalstītais MK noteikumu projekts „Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" tapis, balstoties uz iedzīvotāju sūdzībām par piesārņoto vidi, pārplūstot kādai decentralizētai kanalizācijas sistēmai, vai kāda negodprātīga cilvēka rīcību, iepludinot kanalizāciju kaimiņa īpašumā vai ūdenstilpē. Arī Eiropas Komisija, izrādās, pastiprināti interesējas par to, kā Latvijā tiek nodrošināta decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu apsaimniekošana.
No vienas puses, var piekrist, ka kārtībai jābūt un ir nepieciešamība pēc vienlīdzīgas pieejas, regulējot gan centralizēto, gan decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu izmantošanu, taču šajā gadījumā drīzāk laikam būs noticis klasiskais stāsts par to, kā Rīga (VARAM ierēdņi) kaut ko izpīpē, bet reģioni pārsteigumā bola acis, apzinoties, ka runa šobrīd ir par pseidoproblēmu, ar kuras administrēšanu praksē saistītie sarežģījumi un izdevumi drīz vien liks visai šai iecerei atmest ar roku.
Šobrīd MK noteikumu projekts paredz, ka paši mazmājiņu īpašnieki būs tik apzinīgi un iesūtīs pašvaldībai (kuras droši vien arī „priecājas" par šo papildpienākumu) visu reģistrācijai nepieciešamo informāciju. Vienlaikus noteikumos gan nav noteikts, kā tiks kontrolēta šo prasību ievērošana, un arī jautājums par soda apmēru ir atvērts. Tiesa, pašvaldības, nosakot savos saistošajos noteikumos kārtību par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēšanu, var paredzēt arī soda naudas apmēru par noteikumu pārkāpšanu, kas fiziskām personām var sasniegt 350 eiro, bet juridiskām – 1400 eiro. Ļoti iespējams, ka kāda pašvaldība MK noteikumus varētu izmantot vieglas peļņas gūšanai.
Ar interesi varēsim sekot līdzi tam, kā notiks MK noteikumu projekta tālākā virzība. Ļoti iespējams, ka tā liktenis būs līdzīgs kā gadījumā ar MK noteikumiem par sarkano gāzes balonu apriti. Kā zināms, noteikumi vairākkārt tika grozīti, gan veicot saturiskas izmaiņas, gan arī pagarinot termiņu, līdz kuram var tirgot un uzpildīt minētos balonus. Sarkano gāzes balonu ēras gals pienāks šā gada 31. decembrī. Kā būs ar „sirsniņmājiņām"?
18.08.2017.