Ikdienā kūku un pīrāgu cepšanai reti kad atliek laika, taču uz tuvinieku, draugu un kolēģu jubilejām ēdēji jau zina, ka viņu garšas kārpiņas palutinās ILGAS SMILTĀNES gaisīgi gardās mājas tortes. Cepēja pieturas pie senām receptēm – pārbaudītām vērtībām, tomēr gatavošanas procesā visvairāk paļaujas uz intuīciju, un tā arī nepieviļ.
Viņa atklāj, ka kūku mīlestība radusies ap 17-18 gadu vecumu. Varakļānos, kur Ilga dzimusi un augusi, kaimiņos dzīvojusi pavāre, kas kāzām un citiem godiem cepusi kūkas; viņa aicinājusi kaimiņmeiteni arī šo prasmi apgūt. Tā arī tas aizsācies.
– Tad brīdi bija pārtraukums, jo dzima bērni, un tam vienkārši neatlika laika. Tagad esmu atsākusi, kā teic, ir atvērusies čakra (smejas). Patīk nomēģināt visu ko, šobrīd iecienītākā ir mājas torte ar brūkleņu ievārījumu (tam ogas salasu un savāru pati) un vārīto krēmu. Mājas tortes atkal ir nākušas modē, visi uz svētkiem prasa izcept tieši tās. Man pašai vismīļākā ir medus torte, tās recepte ir gana unikāla, jo citur tādu neesmu atradusi. Draudzene ieteica, nomēģināju, – ļoti garda! Arī „rollbiskvītam" ir izmantota ļoti sena recepte. Tās pārbaudītās vērtības tomēr ir vislabākās, – atzīst Ilga Smiltāne.
Jautāta, vai šīs prasmes kur apgūtas arī profesionāli, viņa atbild, ka savulaik pabeigusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu kā māksliniece, tam sekojusi Latvijas Universitāte, kur apgūta mājturības un kultūrvēstures skolotājas profesija. Ilga pastāsta: – 1990. gados sanāca pārvākties uz Rīgu, jo darba šeit praktiski nebija, īpaši manis apgūtajā profesijā. Pāris gadu nostrādāju Rīgas bērnudārzā. Kad pabeidzu Latvijas Universitāti, pāris gadu strādāju Ogres skolā par skolotāju. Rīgas dzīve man gan nekad nav patikusi. Tādēļ priecājos, ka tā sakārtojās un ar vīru pārnācām atpakaļ uz Madonu.
Nu jau būs desmitais gads, kopš Ilga Smiltāne strādā Praulienas PII „Pasaciņa" par audzinātāju. Katru piektdienu ar bērniem kopā tiek gatavoti dažādi gardumi – gan maizītes, gan salātiņi, uz Ziemassvētkiem tās noteikti ir piparkūkas.
– Izmēģinām dažādas mīklas un paši tās mīcām, lai mazajiem strādātu pirkstiņi. Tāpat uz pakām izlasām visus nosaukumus, sastāvdaļas, cipariņus – un tādā radošā veidā mācāmies arī lasīšanu, skaitļus, – audzinātāja pauž.
Lai gan kā mājturības skolotāja šo to apguvusi augstskolā, visvairāk prasmju iegūts dzīves laikā – pašai darot un eksperimentējot. Tā, piemēram, Ilga secinājusi, ka kūku cepšanā ļoti svarīgs ir kvalitatīvs sviests. Viņa izvēlas „Cesvaines piena" vai „Lazdonas piensaimnieka" ražojumu – ir mēģināta arī citu uzņēmumu produkcija, bet tā mēdz atsuloties vai vienkārši neputoties. Tāpat arī lauku olas – ja gadās, ka torte jācep no veikalā pirktajām olām, atšķirība ir ļoti jūtama. Lai veidotos interesantākas garšas nianses, Ilga biskvīta ruletei klāt pievieno kafiju, reizēm to izmanto arī vienai mājas kūkas biskvīta kārtai vai pievieno to pie vārītā krēma.
– Kafijas rūgtenums labi saspēlējas ar ievārījuma skābenumu un kūkas saldenumu. Tāpēc arī ievārījumi man patīk skābenāki, piemēram, „rollbiskvītā" izmantots ērkšķogu-nektarīnu ievārījums, iecienīti arī jāņogu, brūkleņu ievārījumi, – teic Ilga.
Virtuvē viņai saimniekot palīdz meita Lindija, kam arī patīk uzmeklēt dažādas receptes internetā, piemēram, sagaidot „Stara" žurnālistus, viņa izcepusi brauniju – un sanācis ir ļoti gardi! Ilgas vīrs Aigars, otra meita Signija un dēls Rinalds savukārt eksperimentus virtuvē labprāt degustē.
Ilga secina: – Katram jau ir tās lietas, kas varbūt mazāk garšo, bet pārāk izvēlīgs ģimenē neviens nav. Es pati neesmu liela zivju cienītāja, jūras veltes īpaši neiet pie sirds. Toties ļoti patīk tradicionālie latviešu ēdieni – biezputras, kartupeļu pankūkas, kāposti un putraimdesas. Ko jau mūsu latviešu vēderi saprot un pie kā pieraduši, tas arī jāēd. Tagad jāizmanto dabas vitamīni, jāgatavo viss, kas dārzā un mežā izaudzis.
Patīk arī visādus salātus nomēģināt. Vistu aknu salāti, grieķu salāti ar grauzdiņiem. Rasols – tas jau ir tradicionāli, bet mājinieki teic, ka man vislabāk sanākot. Ja kāds cits gatavo, reizēm pat saka man, lai samaisu, jo būšot uzreiz garšīgāk (smejas). Visu gan lieku pēc intuīcijas, tāpēc nevaru īsti pateikt – kur ir tas noslēpums.
Kāds, savukārt, ir noslēpums labas formas uzturēšanai, ja virtuvē top tādi gardumi? Ilga atsmej: – Uz mežu! Lasīt ogas un sēnes! Bet netiek jau tā gatavots ikdienā, vairāk uz svētkiem vai brīvos brīžos paeksperimentēju, tad jau arī tā forma tiek noturēta. Puķes ir mans otrs vaļasprieks, gan rušinos dārzā, gan audzēju tās puķpodos mājās. Tāpat rokdarbi – tamborēšana… vispār mani aizrauj viss skaistais un radošais.
„Rollbiskvīts"
4 olas, 1 olas baltums, 5 ēdamkarotes kartupeļu cietes, 2 tējkarotes šķīstošās kafijas vai 2 ēdamkarotes kakao, cukurs, ērkšķogu ievārījums, saldais krējums.
Atdala olu dzeltenumus no baltumiem. 4 olu dzeltenumiem pieber 5 ēdamkarotes cukura un saputo. Atsevišķi saputo 5 olu baltumus stingrās putās. Olu dzeltenumos iesijā kartupeļu cieti, kafiju vai kakao, samaisa, iecilā saputotos olu baltumus. Masu lej pannā, kas izklāta ar cepampapīru. Cep 220 grādos aptuveni 10 minūtes, atdzesē. Pārklāj ar ievārījumu un no saldā krējuma, cukura saputotu putukrējumu, sarullē ruletē.
Medus torte
3 olas, 1 glāze medus, 2,5 glāzes miltu, pustējkarote citronskābes, 2 tējkarotes sodas, 1 litrs skābā krējuma, cukurs pēc garšas.
Sakuļ olas, pielej medu, pievieno citronskābi un sodu, iesijā miltus, visu samaisa. Uz apaļās formas pamatnes liek nedaudz vairāk kā 1 ēdamkaroti mīklas un izlīdzina plānā kārtā, cep apmēram 1-2 minūtes, līdz mīkla kļuvusi zeltaina. Tā – vairākas kārtas. Skābo krējumu sajauc ar cukuru un bagātīgi pilda starp izceptajām kārtām. Tortes virsu rotā pēc patikas. Novieto uz pāris stundām ledusskapī.
Ātrā kūka
2 olas, pusglāze cukura, pusglāze mannas, puspaciņa margarīna vai sviesta, 2 glāzes miltu, tējkarote etiķa, tējkarote sodas.
Olas sakuļ ar cukuru, pielej izkausētu margarīnu vai sviestu. Iemaisa mannu, etiķi un sodu, iesijā miltus. Visu samaisa, lej veidnē un cep, kamēr gatavs (pārbauda, iedurot ar zobu bakstāmo).
18.08.2017.