Ceļus Latvijā, un ne tikai mūsu valstī, salīdzina ar asinsrites sistēmu cilvēka ķermenī, kas nodrošina ķermeņa apgādi ar visiem dzīvības uzturēšanai nepieciešamajiem elementiem. Vēl būtiskāka ir ceļu nozīme pilsētās, kur to noslodze ir lielāka.
Ceļu stāvoklis un remontdarbi uz ceļiem ir viens no tiem jautājumiem, par kuru iedzīvotājiem vienmēr ir skaidrs viedoklis, un izņēmums nav arī madonieši, kas pēdējos gados ieguvuši jaunu asfaltu daudzās no ielām. Taču vietām tam jau ir nepieciešams remonts.
Bezšuvju metode
Šajā pavasarī, līdzīgi kā citugad, Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļa gādāja par izveidojušos bedrīšu lāpīšanu uz ceļiem. Daudzviet tas notika ar jau ierasto metodi, izmantojot auksto asfaltu, taču uz pilsētas apvedceļa, kā arī Saules ielā (Gulbenes virzienā) tika izmantota modernāka – ultravioleto lampu – tehnoloģija, asfaltu uzkarsējot līdz aptuveni 210 grādiem, pievienojot nedaudz jauna asfalta un visu sablīvējot. Testa režīmā tā dēvēto bezšuvju metodi (jo, izmantojot ultravioleto lampu tehnoloģiju, nepaliek šuves) īpašumu uzturēšanas nodaļa izmēģināja jau pērn Saieta laukumā, un rezultāti bija labi. Tiesa, pieredze, izmantojot minēto tehnoloģiju Madonas ielās, kā atzina Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris, šopavasar ir bijusi ar mainīgām sekmēm.
– Ar bezšuvju metodi darbi tika veikti divās Madonas ielās – Rūpniecības ielā uz apvedceļa un Saules ielā posmā no rotācijas apļa līdz VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija" Madonas nodaļai. Saules ielas posmā problēmu nebija, taču tās radās uz apvedceļa. Cenšoties asfaltu uzkarsēt, nebija iespējams iegūt to konsistenci, kas asfaltam nepieciešama, lai to varētu veiksmīgi sablietēt. Asfalts bija sauss. Kā jau minēju, bezšuvju metode ļoti veiksmīgi tika izmantota Saules ielā, kur salabojām aptuveni 100 m2 ceļa, un autovadītājs, pārbraucot pāri šīm vietām, tās pat nejūt. Arī Saieta laukumā, kur bezšuvju metodi izmantojām aptuveni 50 m2 lielā laukumā, nelīdzenumu nevar just, savukārt uz apvedceļa šo metodi vienkārši nebija iespējams izmantot. Asfalts bija par sausu, un to nevarēja uzkarsēt līdz pietiekami augstai temperatūrai. Pat darbu veicēji atzina, ka savā praksē pirmo reizi ar šādu situāciju sastopas. Vēlāk bedres tika apstrādātas ar emulsijas kārtu, tai virsū uzberot šķembas, kas arī radīja nelīdzenumu. Apvedceļa gadījumā jārunā arī par iebrauktajām risēm, kas traucē veiksmīgi pielietot bezšuvju metodi, jo, nolīdzinot bedri, pirms tās un aiz tās špūre un nelīdzenums saglabājas, ko autovadītāji, braucot pa apvedceļu, izteikti izjūt, – situāciju raksturoja Guntis Ķeveris.
Jāpiebilst, ka arī vairāki autovadītāji uzreiz pēc bedrīšu remonta, braucot pa apvedceļu, norādīja, ka rezultāts nav tas labākais.
Jāmaina virskārta
Šī pieredze ir ļāvusi saprast, ka uz apvedceļa bezšuvju metodi izmantot nav lietderīgi – to var darīt tur, kur ir kvalitatīvāks asfalts (pilnībā no šīs metodes atteikties pašvaldība neplāno).
– Apvedceļa gadījumā ir jādomā par citiem risinājumiem, un, manuprāt, labākais no tiem būtu asfalta nodiluma kārtas nomaiņa, un tai var piesaistīt valsts finansējumu. Par apvedceļu atbild pašvaldība, taču, tā kā tam līdzīgi kā iepriekšminētajam Saules ielas posmam ir tranzītielas statuss, Satiksmes ministrija šo ceļu uzturēšanu un remontdarbus finansē 50% apmērā. Šī iemesla dēļ valsts ar 50% līdzfinansējumu atbalstīja abu rotācijas apļu rekonstrukciju. Lai saglabātu pilsētas tranzītielas pēc iespējas labākā kvalitātē, visefektīvākais risinājums būtu virskārtas nomaiņa, – uzsvēra Madonas pilsētas pārvaldnieks.
Guntis Ķeveris neslēpa, ka apvedceļa asfalta segums pēc ilggadējas tā lietošanas savu mūžu ir nokalpojis un daudzviet sastāv no plaisām.
– Apvedceļš plaisā un jūk ārā. Šajā pavasarī tas bija vienos „zirnekļa tīklos" un jau ļoti līdzinājās Zābera ielai, tādēļ arī ķērāmies klāt bedrīšu labošanai cerībā, ka ar bezšuvju metodi to izdosies veiksmīgi izdarīt. Ātri sapratām, ka nav prātīgi to darīt un ir jādomā par citu risinājumu, no kuriem, manuprāt, piemērotākais būtu jau minētā nodiluma kārtas nomaiņa ar nivelējošo frēzi, nofrēzējot virskārtu un uzvelkot 2-3 cm jaunu asfalta nodiluma kārtu. Tas ļautu turpmākos piecus gadus vairs nedomāt par apvedceļa remontu, rūpējoties vien par tā notīrīšanu un horizontālo marķējumu atjaunošanu. Virskārtas atjaunošana ir labāks risinājums, nekā katru gadu lāpīties, kā rezultātā ceļš būs ielāpu ielāpos, nelīdzens un arī finansiālā ziņā neko nebūsim ieekonomējuši, – skaidroja Madonas pilsētas pārvaldnieks.
Kā izmēģināšanas vērta alternatīva, pēc Gunta Ķevera domām, varētu būt arī ceļa virsmas apstrāde, ko šobrīd pielieto Igaunijā. Ceļa asfaltētā virsma aptuveni uz pieciem gadiem tiek iekonservēta, tai uzlejot emulsijas slāni, taču apvedceļa gadījumā šo metodi veiksmīgi pielietot traucētu smagā kravas tehnika, kas ar savu svaru „rūpējas" par nelīdzenās brauktuves virsmas izveidi. Līdz ar to kā labākais risinājums apvedceļam saglabājas asfaltseguma virskārtas nomaiņa.
15.08.2017.