Jūlija vidū noslēdzās apgāda „Zvaigzne ABC" konkurss „Lasīšanas stafete 2017". Konkursā piedalījās arī pārstāvji no Madonas novada. Uzrunāju Elīnu Pūci, kas konkursā iekļuva labāko piecniekā un saņēma veicināšanas balvu – 100 eiro.
Elīna ir 14 gadu jauna erudīta un zinātkāra meitene, viņa mācās Madonas Valsts ģimnāzijas 8. klasē.
Jauniete stāsta: – Konkurss noritēja no 8. maija līdz 16. jūlijam, kopumā tika piedāvāts izlasīt trīsdesmit grāmatu, no tām es izlasīju vienpadsmit. Par katru grāmatu bija jāuzraksta recenzija. Atradās dalībnieki, kuri paspēja izlasīt arī divdesmit grāmatu, bet es jau sākumā zināju, ka uz tik lielu apjomu neiešu, jo ne visas piedāvātās grāmatas šķita interesantas.
Recenzijas varēja rakstīt brīvā formā, kas atvieglojis un padarījis interesantu rakstīšanas procesu. Kopumā recenzijas vairāk kalpojušas kā reklāma vai antireklāma kādai grāmatai.
– Sākumā man šķita, ka laika ir daudz, tādēļ īpaši nesteidzos. Kad konkursa laiks gāja uz beigām, bija jāsāk rakstīt mazliet ātrāk. Daudz laika paņēma tas, ka visām recenzijām rakstīju arī melnrakstus, citviet biju aizrāvusies un kaut kas bija jāņem ārā, jo rakstītais neatbilda konkursa prasībām, – lasīšanas un rakstīšanas procesa atmiņās dalās Elīna.
Meitene atzīst, ka arī ikdienā viņa lasa ļoti daudz, it īpaši pēdējos divos gados. Mīļākais literatūras žanrs viņai ir fantastikas darbi, tie ļauj pafantazēt un padomāt. Viņai ļoti patīk Patrika Nesa grāmata „Septiņas minūtes pēc pusnakts", Džo Aberkrombija triloģija „Sašķeltā jūra", lai gan grāmatas viegli nelasās, bet tas, ko pēc izlasīšanas var uzzināt un saprast, esot tā vērts.
– Uz lasīšanu mani pamudināja aktīvā filmu skatīšanās, jo ātri vien sapratu, ka grāmatās noteikti būs rakstīts vairāk un plašāk izklāstīta notikumu gaita, tas arī ir veids, kā ātrāk var uzzināt turpinājumu filmām. Pēc Sūzenas Kolinsas grāmatas „Bada spēles" izlasīšanas man vajadzēja izlasīt arī otro un trešo daļu, tā tas viss aizsākās. Divu gadu laikā esmu izlasījusi aptuveni 80 grāmatu, plus vēl obligātā literatūra un tādas, kuras esmu izlasījusi, bet neatceros.
Paralēli mācībām un lasīšanai meitene mācās arī mūzikas skolā klavierspēli, apmeklē mākslas skolu un pat šuj apģērbu.
– Tā kā mana mamma ir šuvēja, izmantoju iespēju un mācos no viņas. Brīvā laika man ir maz, bet par to īpaši nepārdzīvoju, jo apzinos, ka tas, ko iemācos, noderēs skolā. Arī skolas laikā nedēļā varu izlasīt tikai vienu vai divas grāmatas, jo visu paspēt nevar, skolā ir daudz jāmācās. Zinu, ka 500 lappušu biezu grāmatu nevarēšu izlasīt divās dienās. Ja grāmatai ir 300 lapu, tad gan, ja labi grib, to var izlasīt vienā dienā, toties grāmata ar 800 lapām man noteikti uz kādu dienu apniks, – piebilst Elīna.
Meitenei patīk arī rakstīt. Tagad, kad viņa ir saņēmusi atzinīgus vārdus no profesionāļiem, stimuls vairāk pievērsties rakstīšanai ir audzis. Viņa gan atzīst, ka lielas pārliecības par savu darbu kvalitāti neesot, bet ar kaut ko ir jāsāk, jo ir darbi, kurus vēlētos kādam rādīt, bet esot arī tādi, kurus labāk paturēt sev.
– Rakstu gan konkursiem, gan skolai, kā arī brīvos gabalus, kad izklāstu savas domas un pieredzi salīdzinājumā ar grāmatā izlasīto. Es daru to, kas man patīk, tad jau redzēs, vai lasīšana un rakstīšana būs man visam mūžam vai tikai tagad. Bet jebkurā gadījumā jau tagad jūtos kā ieguvēja. Prieks ir par katru labo vārdu, ko saņemu. Lai gan pašai ne vienmēr patīk tas, ko uzrakstu, – domās dalās Elīna.
Jauniete atzīst, ka viņai ir ļoti veicies ar klasesbiedriem, jo arī viņi daudz lasa, tādēļ ir, ar ko apspriesties un dalīties pārdomās. Sabiedrībā, kurā meitene atrodas, visi daudz lasa, gan ģimenes locekļi, draugi, radinieki, gan paziņas.
– Iespējams, visi nelasa tik daudz, cik es, daži lasa vēl vairāk, citi mazāk, bet lasa visi. Priecājos, ka cilvēki man apkārt tik daudz lasa. Nav tā, ka kādam tas šķistu vecmodīgi vai galīgi garām. Lai gan nenoliedzu to, ka, ja man apkārt būtu vairāk tādu cilvēku, kuri aizraujas ar jaunajām tehnoloģijām, tad arī mans skatījums būtu citādāks. Uzzināt kaut ko jaunu caur vārdiem, kuri uzlikti uz papīra, ir kaut kas vairāk nekā lasīšana telefonā, – norāda Elīna.
Viņa uzskata, ka ikvienam var iepatikties lasīšana, ja vien pie cilvēka nonāk viņu saistoša literatūra. Lai gan meitene lasa un viņai patīk arī klasiskā stila darbi, piemēram, kā „Džeina Eira", Ļ. Tolstoja darbi, Šekspīra lugas, tomēr pagaidām meitene šāda tipa darbos neatrod tādu informāciju, kādu viņa vēlētos. Elīna arī stāsta, ka agrāk vecākā māsa lasīja vairāk, pašlaik viņai tam neesot tik daudz laika, bet jaunākās un interesantākās grāmatas tāpat abas apspriežot.
Viņa smaidot stāsta, ka apbalvošanas pasākumā sanācis apsēsties pie rakstnieku un tulkotāju galdiņa, bijusi iespēja ar šiem cilvēkiem aprunāties. Jauniete arī cer, ka viņai pašai nākotnē izdosies uzrakstīt septiņas grāmatas – sešas daiļliteratūras stilā un septītā par viņu pašu.
Meiteni interesē zinātne, filozofija, vēsture. Daudz tiek lasīts arī angļu valodā, jo, lasot tikai latviešu valodā, vienā brīdī nākoties saprast, ka nav vairs īsti, ko lasīt.
– Man ļoti nepatīk grāmatu sadalījums pa vecumiem, jo var izlasīt bērnu grāmatu, bet tajā esošais saturs būs daudzkārt nopietnāks un pilnīgāks nekā pieaugušiem cilvēkiem domātajās grāmatās. Man patīk, ja grāmata atstāj vietu iztēlei un, jau to lasot, ir viela pārdomām, – nopietni nosaka Elīna.
15.08.2017.