5. augustā Ļaudonas bibliotēkā pagasta svētku ietvaros tika atklāta IVETAS TROPAS eļļas gleznu izstāde, ko iespējams apskatīt vēl augustā un septembrī. Lieliska dāvana pagastam svētkos – darbos izcelta tieši Ļaudona, tās dabas skaistums un bagātība.
Iveta Tropa ikdienā strādā Ļaudonas vidusskolas virtuvē, taču brīvajos brīžos viņu aizrauj viss radošais un skaistais. Ēst gatavošanas hobijs caurvijas arī ar vizuāli baudāmu ēdiena noformēšanu, lielākā Ivetas mīlestība ir dārzs un puķes, kā arī, kad vien tam atliek laiks, dažādi rokdarbi.
Kā viņa pievērsusies tieši gleznošanai? Iveta Tropa atbild, ka tas iekšā gruzdējis ilgus gadus: – Pamatskolas laikā pabeidzu Madonas mākslas skolu, tad daudzus gadus gleznošana it kā bija nolikta maliņā, bet vienmēr darīju kaut ko radošu, cenšoties ap sevi radīt un noturēt ko skaistu. Kad vīrs humora pēc man jautāja, kad sākšu gleznot, atjokoju: „Kad aiziešu pensijā." Ir tik daudz visa kā – dārzs, darbs, dažādi hobiji. Bet iekšā jau sēž arī tas gleznošanas nemiers. Vīrs mani atbalstīja, nopirka molbertu, pirmās krāsas un audeklu. Sapratu, ka ir jāsaņemas un jāsāk darīt. Pagājušā gada februārī atsāku gleznot, ko nebiju darījusi kopš mākslas skolas laikiem. Tajā vairāk bijām strādājuši ar guaša krāsām, tādēļ gleznošana ar eļļas krāsām man bija vēl kaut kas jauns, bet reizē arī iespēja atcerēties reiz mācīto. Iepatikās, un tā arī tas aizgāja.
Šī ir jau otrā Ivetas Tropas gleznu izstāde Ļaudonā. Arī pagājušā gada Ļaudonas pagasta svētku ietvaros viņa piedalījās radošo darbu izstādē. Šogad viņa uzrunāta Ļaudonas pagasta bibliotēkā izveidot nelielu personālizstādi, kopumā izstādīti 14 Ivetas darbi. Cilvēki tos novērtējuši atzinīgi, kas arī iedvesmojot no jauna atklāto hobiju turpināt un attīstīt. Un, kā secina Iveta, ja nodarbe sagādā prieku gan pašai, gan citiem, tas ir gandarījums dubultā. Dažas gleznas aizceļojušas dāvanās, arī par citām izstādes apmeklētāji izrādījuši interesi. – Tomēr gleznošana – tā nav ražošana. Saprotams, ka gleznas sanāk tikai, kad pie manis atnāk mūza un kad ir laiks tam nodoties, –
viņa secina.
Visbiežāk gleznot sanāk ziemā vai sliktos laikapstākļos, jo pārējā laikā Iveta Tropa izmanto katru izdevību būt dabā, svaigā gaisā. Jautāta, vai piedalās arī mākslas plenēros, ļaudoniete vērtē: – Pagaidām viss notiek mājas apstākļos, cenšos arī gleznot, kad neviena nav mājās. Bērni jau lieli, dzīvo pa Rīgu. Gleznošana man ir tāds individuāls process. Plenērā vai mākslas studijā pluss ir tas, ka vari daudz ko pamācīties, apgūt dažādus knifiņus, paskatīties, kā citi to dara. Bet man gleznojot gribas būt vienai. Dabā arī ir sarežģītāk gleznot, jo nepārtraukti mainās gaismas, ēnas, noskaņa, apgaismojums. Bet ir doma kādreiz doties gleznot arī dabā, kad vairāk attīstīšos.
Šobrīd viņas darbos saredzami dabas motīvi, Ļaudonas pagasta skaistās vietas, meži, ziedi. – Jāteic, ka ziedus ir sarežģīti gleznot, jo zieds jau pats par sevi ir mākslas darbs. Es varu mēģināt tikai atdarināt. Peonijas, margrietiņas, baltas rozes un tamlīdzīgi. Gleznošanā ar eļļas krāsām labi ir tas, ka varu pieiet pie darba nākamajā dienā, varbūt jau ar citām acīm uz to paskatīties un kaut ko noņemt nost vai pielikt klāt –
kamēr apmierina galarezultāts, – radošā procesa nianses atklāj Iveta.
Lai gan gleznošana šobrīd ieņem nozīmīgu lomu viņas ikdienā, visi pārējie hobiji, protams, arī ir palikuši. Iveta pastāsta: – Pagasta svētku ietvaros bija kūku konkurss, piedalījos arī tur un ieguvu balvu par skaistāko kūkas noformējumu. Tāpat mana mīlestība ir dārzs. Pavasarī, vasarā, rudenī man pēc iespējas vairāk gribas būt dabā. Ar vīru mums ir neliela teritorija pagasta centrā, netālu no pansionāta, kas iepriekš bija aizaugusi ar krūmiem. No pagasta nomājam šo zemīti un cenšamies veidot tādu kā atpūtas vietiņu, lai ir prieks ne tikai mums, bet arī apkārtējiem. Izcirtām, kā smejos, nolīdām līdumu, saviem spēkiem ierīkojām meliorāciju – kā nu varējām. Tagad veidoju puķu dobes, lai ir kāds akcents. Puķu dobes un skaistums apkārt, sakopta vide man ir ļoti svarīga.
11.08.2017.