Augusts nepatīkami iesācies kādai ģimenei Lazdonas pagastā – viņu četrkājainais draugs, runcis Baltis, no ierastās pastaigas kādu dienu mājās pārlecis… uz trim ķepiņām. Kā secinājuši veterinārārsti, visticamāk, kaķis iekļuvis malumednieka slazdā. Iedzīvotāji satraucas, ka šādas nelikumības var apdraudēt ne tikai lauku saimniecības mīluļus, bet arī līdzcilvēkus, jo šobrīd ir aktīva ogošanas un sēņošanas sezona.
– No rīta izgāju no mājas, nodomāju: „Jocīgi, pie pašām durvīm tā kā nedaudz asinis redzamas." Neko citu gan nemanīju, tādēļ braucu sakopt kapiņus. Pārrodoties mājās, mamma nāca pretī teikdama, ka kaķītis Baltis pa kāpnītēm pie loga atskrējis ar nocirstu kājiņu. Kājai varēja redzēt visu kaulu, šķembainas atlūzas. Tā bija piektdiena, tuvojās jau darba laika beigas, bet veterinārārsti Udrasi mūs pieņēma. Brīnījos, ka mēs viņu vispār varējām atvest, Baltis vairāk ir savvaļas kaķis – savulaik pie mums pieklīdis un tā arī mājas sev radis šeit, bet sirdī tomēr drīzāk bija tāds brīvstaigātājs. Noteikti tādēļ, ka agrāk pašam par sevi vajadzējis pastāvēt. Klīnikā viņam veica operāciju, noņēma kājiņu. Veterinārārsti secināja, ka trauma, visticamāk, gūta slazdā. Biedējoši, ka šis gadījums dakteriem neesot pirmais, bet gan reizi pa reizei tiekot ievests kaķis vai suns ar nocirstu kājiņu. Dzīvojam aiz Klauģu ezera. Arī paši vietējos mežos esam gājuši sēnēs un ogās. Nekad nekas tāds nav bijis. Uzskatu, ka tas nav normāli. Tas ir kaut kas ārkārtējs. Vai te kādam ēdamā pietrūkst, ka šādi jāmedī? Nu tad ej uz zupas virtuvi! Tagad cilvēki iet ogot, sēņot, skrien orientēšanos, pat mazi bērni. Ja kaķim kājiņu tā nocirta, tad arī cilvēks var gūt ļoti nopietnu traumu, – sieviete satraucās.
Viņa sazinājusies ar Valsts vides dienesta Madonas reģionālo pārvaldi, kas tālāk ziņojusi Valsts meža dienestam (VMD) par šādu gadījumu. Laikrakstam „Stars" VMD Ziemeļvidzemes virsmežniecības vecākais inspektors medību jautājumos Madars Zariņš komentēja: – Medību likuma 24. pants paredz, ka kājķeramie slazdi Latvijā ir aizliegti. Tās ir nelikumīgas medības, un par tām ir paredzēts kriminālprocess. Šādi atsevišķi gadījumi Madonas reģionā notiek diezgan regulāri, bet ne vienā konkrētā vietā. Pārsvarā kājķeramie slazdi tiek likti bebru ķeršanai. Arī šajā konkrētajā situācijā, pēc veterinārārstu apraksta gūtajai traumai, tas arī vairāk izklausās pēc bebra slazda. Tas nav bijis domāts lapsām vai caunām, jo kāja ir pārsista, tātad ir uzstādīts kaut kas nedaudz lielāks. Par to liek secināt arī augstums, kādā slazds ir aizcirties. Bebriem domātos slazdus novieto zem ūdens, pamatā pat ne dziļi. Tie visbiežāk ir grāvji, pārplūdušas vietas, bebru dambji. Zvēriņš varbūt ir gribējis padzerties, un tā arī var trāpīt šādā slazdā. Iespējamais apvidus, kur šis slazds varētu būt uzstādīts, tiek apsekots, iesaistot arī vietējo medību kolektīvu, un turpmāk tiks pastiprināti uzraudzīts.
Madars Zariņš akcentēja, ka slazdu veidi var būt ļoti dažādi – arī tādi, no kā cilvēkiem ļoti jāuzmanās. – Ir tādi slazdi, kas domāti lielākiem zvēriem, paštaisītie, no kura cilvēks pats saviem spēkiem pat netiktu ārā. Atspersietā ir moskviča lāga un lokos vēl naglas klāt. Tā, lai iecērtas. Arī tādi ir redzēti, – viņš atzina.
Ogotājiem un sēņotājiem bīstamākas tomēr esot cilpas, ko arī malumednieki samērā bieži uzstāda. Konkrētai dzīvnieku sugai izmanto cilpas, kas uzkrīt ap kaklu, savukārt ar kājķeramo cilpu dzīvnieks tiek uzrauts gaisā. Kā vērtē VMD, medīšana, izmantojot cilpas, ir viens no nežēlīgākajiem aizliegtajiem medību paņēmieniem. Cilpas, kurās dzīvnieki nožņaudzas vai pietinas kokam un mirst lēnā, mokošā nāvē, ir teju nepamanāmas, tās veidotas no tik smalkas troses, ka atgādina zarus. Tādēļ tās var apdraudēt arī cilvēkus, nejaušus garāmgājējus. Madars Zariņš piebilda: – Dzīvnieki, īpaši jau lapsas, lai tiktu vaļā, nereti cilpā tikušo kāju sev nograuž. Tāpat gadā ir vismaz 3-5 tādi gadījumi, kad cilpās pakārušies suņi.
Šeit gan, kā uzsver vecākais inspektors, ir arī monētas otra puse – saimniekiem savi mājdzīvnieki, jo sevišķi suņi, pašiem ir cītīgāk jāpieskata: – Pilsētā ir visādas situācijas bijušas ar kaķiem, savukārt laukos suņi ļoti bieži skraida nepieskatīti. Dzenā, saplosa meža zvērus, jo sevišķi bēdīgi ir maijā, kad tikko dzimušas mazās stirniņas. Nu drusku paši pieskatiet savus suņus! Citādi, kad divus kilometrus no mājām tikuši slazdā, cilpā vai medniekam pa šāvienam, tad vaimanā, ka jāierosina krimināllieta un ka viņu sunītis nekad tālāk par 100 metriem neskrien…
Nav pieļaujama gan nepieskatītu mājdzīvnieku klaiņošana, gan arī šādu slazdu un cilpu likšana. – Ja kaut kur cilvēki redz izliktas cilpas vai slazdus, noteikti lai man zvana (tālrunis 29101956). Nevajag tik pašiem neko aiztikt, stāstīt radiem, draugiem vai kaimiņiem, bet gan paziņot man. Tad es kaut ko varu darīt. Bet, ja man atnes un uz galda nosviež cilpu, izstāstot, ka Melnā sila galā bija tur tāda, man jau tur vairāk nebūs, ko darīt. Var atsūtīt bildi whatsapā, aprakstu, kur tas atklāts. Šajā pavasarī pat tādā veidā izdevās noķert malumednieku Valkas pusē, – atklāja Madars Zariņš.
09.08.2017.