„… Pietiek tikai nobaudīt tasīti aromātiskas melnas kafijas, un vienā mirklī viss uzliesmo, domas šaudās pa galvu kā lielas armijas bataljoni kaujas laukā…" tā rakstīja izcilais rakstnieks un izsmalcinātais gardēdis Onorē de Balzaks. Kafijas pozitīvās īpašības skaidro ar to, ka daba šajā savdabīgajā dzērienā ir apvienojusi visdažādākās vielas.
Jaunākās ķīmiskās analīzes metodes liecina par vairāku simtu komponentu esamību kafijā. Šī kombinācija arī rada to, ko mēs varam izjust, – dzēriena garšu un aromātu. Tas, saprotams, ir atkarīgs no kafijas šķirnes un tipa, grauzdēšanas metodes un pagatavošanas tehnoloģijas – tātad ir milzum daudz variantu un iespēju.
Kafijas ceļš līdz mūsu galdam
sākas tālumā. Āfrikas, Āzijas un Amerikas tropu rajonos aug mūžzaļie rubiju dzimtas koki un krūmi. Tā ir plaša dzimta, kas ietver aptuveni 5000 šķirņu, tostarp vairāk nekā 40 kafijkoku. Visu pasaules tirgū sastopamo kafijas šķirņu izcelsme būtībā ir saistīta ar šādiem četriem veidiem: „arabika", „robusta", „ekscelsija" un „liberika". Starp zemeslodes kafijas stādījumiem 90% aizņem „arabika"; aptuveni tāds pats šīs kafijas šķirnes īpatsvars ir kafijā, kas tiek importēta mūsu valstī. Vislabākie apstākļi kafijas kultūrai ir vienmērīgs klimats, 15-20° C temperatūra, nokrišņu daudzums 2200-3300 mm gadā un irdena augsne. Kafija vislabāk aug uz pakalniem un nelielu kalnu nogāzēs. Arabikas kafijkoks sasniedz 5-6 m augstumu. Novākšanas ērtību labad plantācijās audzē 2-2,5 m augstus kokus. Spīdīgās lapas sasniedz 7-10 cm garumu un ir izvietotas pa pāriem. Lapu žāklēs atrodas 4-16 balti, smaržīgi ziedi. Auglis – kaulenis, kas pēc nobriešanas lieluma, formas un krāsas ziņā atgādina ķirsi. Augļa iekšpusē attīstās divi ovāli graudi, kurus nepareizi dēvē par pupiņām. Katrs grauds ir ietverts elastīgā, spīdīgā sēklapvalkā, ko sauc par sudrabaino mizu, virs kuras atrodas plastisks pergamenta apvalks. Sēklas ar plakanajām pusēm ir pavērstas viena pret otru un ir ietvertas sulīgā mīkstumā, ko virspusē klāj ādveida apvalks.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 12.01.2008.
Autore: ASTRA ZAGORSKA
OĻĢERTA SKUJAS foto