„Stara" lasītāji jau ir informēti par dažādām nodibinājuma „Skrides fonds" aktivitātēm Madonas reģionā, taču šoreiz piedāvājam plašāku sarunu ar fonda dibinātāju, ārstu kardiologu Andri Skridi ne vien par fonda paveikto pēdējā gada laikā, bet arī par aktualitātēm medicīnas un politiskajā sfērā.
– Kuri ir lielākie pēdējā gada labie darbi, ko izdevies veikt par fonda līdzekļiem?
– Fondam šogad ir bijuši vairāki ļoti nozīmīgi projekti. Viens no tiem bija latviešu glezniecības vecmeistara, dzelzavieša Arija Skrides gleznu izstādes rīkošana Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Jāsaka paldies muzejam un visiem gleznu kolekcionāriem, iestādēm, kas atvēlēja savas gleznas izstādei! Kopumā izstādījām aptuveni 50 darbu, un šai ekspozīcijai bija plašs apmeklētāju loks – vairāk nekā 800 cilvēku.
Saistībā ar izstādi Madonas, Cesvaines un Lubānas novada skolu skolēniem bija iespēja piedalīties fonda rīkotā zīmējumu konkursā. Saskaņā ar nolikumu skolēni tika aicināti apmeklēt izstādi, izvēlēties sev tīkamāko gleznu un radīt šīs gleznas brīvu kopiju. Konkursa žūrijā biju es un mākslas kritiķis Vilnis Vējš, un darbu vērtējām divās konkurencēs – Dzelzavas skolu skolēnu darbus atsevišķi un pārējos darbus atsevišķi.
Kopumā saņēmām aptuveni 80 darbu (pusi no tiem – no Dzelzavas pamatskolas, jāpiebilst, ka arī Madonas bērnu un jauniešu centrs bija plaši pārstāvēts), un jāteic, ka skolēnu darbi šoreiz bija tiešām interesanti, tādēļ labāko darbu izvēle bija sevišķi grūta, un tika piešķirtas vairākas otrās un trešās vietas, ar naudas balvām pilnā apmērā apbalvojot visus laureātus. No vairākiem konkursa dalībnieku darbiem izveidojām pastkartes, kuras nu ceļo pa visu pasauli.
Vēl viens nozīmīgs fonda darbs šopavasar bija žurnāla „Ir" abonēšana Madonas novada skolām un visām pagastu bibliotēkām. Manā un fonda skatījumā žurnāls „Ir" ir viens no neatkarīgākajiem un objektīvākajiem drukātās preses izdevumiem, kas rosina kritiski domāt un sekot līdzi politikas aktualitātēm Latvijā, tāpēc arī izlēmām, ka žurnālam jābūt pieejamam visās bibliotēkās.
Un, protams, arī šogad pasniedzām ikgadējās eksakto zinātņu prēmijas Dzelzavas pamatskolas skolēniem.
– Kādas ir pēdējā laika aktualitātes profesionālajā jomā – kardioloģijā?
– Sākšu ar to, ka Latvijā joprojām ir ļoti aktuāla saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām. Visas Eiropas valstis, vadoties pēc mirstības rādītājiem no sirds un asinsvadu slimībām, tiek iedalītas divās grupās – zema riska un augsta riska. Latvija līdz 2016. gadam tika ierindota augsta riska valstu grupā, kas nozīmē to, ka mums bija neadekvāti daudz nāves gadījumu no infarktiem un citām sirds un asinsvadu slimībām. Kopš 2016. gada Eiropas kardiologu biedrība izdalīja vēl trešo grupu – ļoti augsta mirstības riska valstis -, un diemžēl pēc šī iedalījuma Latviju no sākotnējās augsta riska grupas ierindoja jaunajā – ļoti augsta riska grupā (toties mūsu kaimiņvalstis –
Lietuva, Igaunija – saglabāja sākotnējo augsta riska grupu). Ar pašreizējiem rādītājiem mēs atrodamies vienā grupā ar Krieviju, Sīriju, Tadžikistānu, Turkmenistānu un citām mazāk attīstītām valstīm. Augstos mirstības rādītājus galvenokārt nosaka miokarda infarkti.
Jāsecina, ka pašlaik medicīnā pārāk maz uzmanības tiek vērsts slimību novēršanai – lielākoties mēs mēģinām apārstēt jau esošu slimību, nevis domājam par tās novēršanu jau profilaktiski. Atbilstīgi jaunākajām tendencēm Eiropā un pasaulē, ārstam ir jābūt soli priekšā slimībai, un šo principu īstenot var palīdzēt veselīgs dzīvesveids un medikamenti. Diemžēl Latvijā cilvēki negrib ticēt zinātnei un medikamentiem, kaut gan ir skaidri pierādīts, ka ir tikai vienas grupas medikamenti – statīni -, kas spēj aizkavēt gan infarktu, gan insultu. Šie medikamenti ir tie, kuri būtu jālieto jau profilaktiski, konsultējoties ar ģimenes ārstu, kurš, izmantojot speciālas vadlīnijas, var aprēķināt konkrētā cilvēka risku saslimt vai nomirt no kādas sirds un asinsvadu slimības. Attiecīgi, ja ārsta aprēķinātais risks pārsniedz 5%, statīni jālieto obligāti. Daudzi cilvēki baidās lietot šos medikamentus, jo domā, ka sabojās aknas un nieres, taču tas ir aplami, jo šo orgānu darbība tiek vienīgi uzlabota.
Kopumā medicīnā valstī jūtama stagnācija un skaidra attīstības plāna trūkums. Ikdienā redzu tikai nelietderīgus resursu tēriņus un privātbiznesa lobiju – taču nevienam medicīnas biznesmenim iedzīvotāja veselība nekad nav rūpējusi un nerūpēs.
– Un kas jauns reto slimību lauciņā?
– Jau gadu esmu Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs – atbildu par to, lai ārsti pazītu šīs slimības un spētu tās diagnosticēt un ārstēt. Regulāri rīkojam konferences, kuru laikā izglītojam speciālistus. Varu arīdzan painformēt Madonas reģiona ārstus un medicīnas studentus, ka nākamā konference (jau trešā) plānota
7. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātē.
Runājot par manu subspecialitāti – plaušu hipertensiju – jāatgādina, ka tā ir ļoti bīstama cilvēkam, taču mūsdienās mēs to ļoti labi varam ārstēt. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā esam nodibinājuši Plaušu hipertensijas centru, līdz ar to visi šie pacienti nonāk pie manis un saņem adekvātu terapiju, kas uzlabo dzīves kvalitāti.
Plaušu transplantācijas jomā gan esam maz pavirzījušies uz priekšu, jo pēdējo triju gadu laikā vienīgā veiksmīgi veiktā operācija mūsu valsts pacientei ir ērglēnietes Zanes stāsts. Zane jūtas labi un ir fiziski aktīva – var pilnvērtīgi dzīvot un strādāt. Diemžēl pārējiem pacientiem, kam bijusi vajadzība pēc plaušu transplantācijas, to nav izdevies veikt. Ļoti daudzi jauni pacienti pa šo laiku ir nomiruši, jo Latvijas ierēdņu un Andas Čakšas neizdarības dēļ (vēl strādājot P. Stradiņa slimnīcas valdē) netika noslēgts sadarbības līgums starp Rietumeiropas valstīm un Latviju, kas ļautu bez maksas apmācīt mūsu speciālistus šajā metodē, kā arī bez sarežģījumiem sūtīt pacientus operēt uz Austriju vai citām Eiropas valstīm.
Patlaban un arī turpmāk no mums neviena valsts ne par kādu naudu pacientus nepieņems tikai tāpēc, ka netika noslēgts minētais līgums.
– Ņemot vērā, ka esi ne tikai ārsts, bet arī politiska spēka valdes priekšsēdētājs, vai vēlies sarunas noslēgumā ko bilst par politiskajām norisēm valstī?
– Domāju, ka daudzi no jums jau ir iepazinušies un lasījuši par to, kā mūsu valsts likteni ir lēmuši vairāki tā saucamie oligarhi (par to varēja lasīt žurnāla „Ir" publicētajās oligarhu sarunās, taču, ja kāds ir palaidis šo garām, aicinu aiziet uz jebkuru no novada bibliotēkām, izlasīt un kritiski izvērtēt, vai nākamajās vēlēšanās vēlamies balsot par mūsu tautas nodevējiem vai tomēr, rūpīgi domājot un analizējot, izvēlēsimies atbalstīt kādu Latvijai uzticīgu politisko spēku). Nevienam nav noslēpums, ka šie oligarhi pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), un viņiem ir vienošanās ar „Saskaņas centru", un tāpat zināms, ka Ingunas Sudrabas vadītā partija „No sirds Latvijai" tika radīta kā līdzeklis, ar kura palīdzību bija plānots mūsu valsti kontrolēt no Krievijas puses. Tāpēc ieteiktu turpmāk cilvēkiem padomāt, vai tiešām esam gatavi uzticēt savu valsti minētajiem politiskajiem spēkiem – kangariem, tādējādi iegrūžot sevi kangaru valstībā, kā to vairākkārt jau ir teikusi mūsu valsts inteliģence.
Turklāt zemkopības ministra Dūklava palikšana amatā pēc oligarhu sarunu publicēšanas apkauno mūsu valsti, bet augstākās amatpersonas uz to pat nereaģē. Mums ļoti pietrūkst spēcīgu valstsvīru.
Madonas novada līmenī mani satrauc tas, ka mums tagad ir jauns un aktīvs domes priekšsēdētājs, taču, ņemot vērā, kuru politisko spēku viņš pārstāv, droši vien jārēķinās ar to, ka no mūsu novada naudas nāksies maksāt ZZS zināmus meslus.
Esmu ļoti apbēdināts, ka jauns un aktīvs cilvēks nevis pats dibina vai iestājas kādā politiskajā spēkā, kas ir par demokrātisku Latviju, bet gan vēlēšanās piedalās, pārstāvot oligarhu partiju. Domāju, ka vairāku novadu līmenī tas jau ir milzīgs drauds Latvijas pastāvēšanai.
Ir skaidri redzams, ka nākamie gadi būs izšķirošie Latvijas valsts pastāvēšanā.
Veiksmi mums visiem šajā Lāčplēša-Kangara cīņā!
02.08.2017.