"Labdien! Ko darīt, kad augļu kociņus (bumbieri, ābeli) ir apsēdušas skudras, kā arī kukaiņi ir izsūkuši lapas un tās veļas čokurā (iekšā ir tādi kā kāpuriņi, kā kaut kas tumšs), zariņi ir ar kaut ko it kā apbērti (kaut kas līdzīgs miltrasai, bet laikam tomēr nav). Palīdziet!"
Uz šo vērīgās dārza saimnieces Māras I. jautājumu atbildi sniedz valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre:
– Šādus bojājumus ābelēm var radīt laputis Aphididae. Tās ir viens no nozīmīgākajiem ābeļu kaitēkļiem. Laputis sūc augu sulu no jaunajiem dzinumiem un lapām, sūkumi izraisa lapu malu ieritināšanos, visa dzinuma nokalšanu un salcietības samazināšanos. Masveida savairošanās novērojama ik pēc trīs četriem gadiem. Gada laikā var attīstīties 8-12 paaudzes. Pārziemo olas uz augļu koku zariem. Uz bumbierēm šādus bojājumus var radīt bumbieru lapblusiņa Cacopsylla pyri. Kaitēkļi, sūcot sulu, bojā gan lapas, gan jaunos dzinumus, gan augļus. Bojātās lapas un dzinumi sažūst, augļu aizmetņi un augļi sažūst un priekšlaicīgi nobirst. Stipri bojātiem kokiem raža samazinās, arī nākamajā gadā. Visu vasaru uz zariem atrodamas nimfas. Lapu blusiņām barojoties, uz augiem parādās lipīga medus rasa, uz kuras veidojas kvēpsarmes sēne. Gan uz laputu, gan lapblusiņu apsēstiem dzinumiem un lapām bieži ir sastopamas skudras, kas barojas ar kaitēkļu izdalītajiem saldajiem ekskrementiem.
Kaitēkļu ierobežošana augļu dārzā
Augiem jānodrošina labi augšanas apstākļi (optimāla kopšana, sabalansēts mēslojums). Regulāri un rūpīgi jāapseko savi augi. Jo agrāk tiek pamanītas pirmās laputu kolonijas, jo agrāk var tās ierobežot – tas ir lētāk, vieglāk un videi draudzīgāk. Pirmos pamanītos dzinumus ar laputīm izgriež un likvidē. Lielu daļu no laputīm dārzā iznīcina putni – zīlītes, mušķērāji, mājas strazdi. Atbilstošu putnu būrīšu uzstādīšana dārzā pievilinās putnus, kas, savus bērnus barojot, no dārza izlasīs ļoti daudz nevēlamu kukaiņu. Derīgo kukaiņu (mārītes, zeltactiņas, ziedmušas, laputu lapsenītes, pangodiņi, plēsīgās blaktis, jātnieciņi, spožlapsenes, tumšlapsenes, trihogrammas, zirnekļi) pievilināšana dārzam ir ļoti efektīva un videi draudzīga metode laputu ierobežošanai. Mārītes un to kāpuri barojas ar laputu, lapu blusiņu u. c. dažādu kukaiņu oliņām un sīkiem kāpuriem. Viena septiņpunktu mārīte dienā apēd līdz 50 laputīm. Zeltactiņas un to kāpuri barojas ar laputu, bruņutu, lapu blusiņu un citu kukaiņu kāpuriem, olām. Viena zeltactiņa dienā apēd līdz 30 laputīm. Derīgo kukaiņu pievilināšanai dārzam rudenī var izveidot un uzstādīt kukaiņu viesnīcas-mājas. Tas padarīs dārzu pievilcīgu derīgajiem kukaiņiem ziemošanai, un jau agri pavasarī tie varēs uzsākt enerģiski rosīties tieši pa jūsu dārzu un ierobežot kaitēkļus. Derīgo kukaiņu pievilināšanai pavasarī dārzā var izveidot arī ziedaugu joslas un tajās audzēt kurvjziežu dzimtas (pelašķi, ilzītes, dadži, rudzupuķes, kumelītes, saulgriezes, biškrēsliņi), čemurziežu dzimtas (dilles, ķimenes) un sūreņu dzimtas (griķi, sūrenes, skābenes) ziedaugus. Ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi jāizvēlas kā pēdējā kaitīgo organismu ierobežošanas metode, kad visas citas jau izmēģinātas un vēl aizvien gan raža, gan tās kvalitāte tiek apdraudēti. Laputu ierobežošanai var veikt smidzinājumu ar reģistrētajiem insekticīdiem. Tas ir jādara ļoti apdomīgi, izvērtējot visus riskus, kas var rasties no ķīmiskā augu aizsardzības līdzekļa (AAL) lietošanas, un obligāti izlasot un izpildot visas AAL lietošanas instrukcijas prasības. AAL saraksts atrodams vietnē www.vaad.gov.lv.
Sagatavoja IVETA ŠMUGĀ
01.08.2017.