Madoniešiem Jāņa Šūstera vārds nav svešs. Fotogrāfs un noformētājs, Madonas pilsētas vienaudzis.
Sevi viņš raksturo īsi: – Kā pēc vienas manas izstādes atklāšanas teica klasesbiedrs Kārlis Uļskis: „Sveiks, Madonas vecākais aborigēn!"
Jā, es patiešām esmu šobrīd vecākais dzīvais Madonā dzimušais iedzīvotājs. Nu jau var teikt, ka 92 gadus esmu šai pasaulē nodzīvojis.
Savos cienījamos gados Jānis Šūsters joprojām ir enerģijas pilns, atvērts atmiņām un sarunām. Laikraksta „Stars" lasītājiem viņš sagatavojis jautājumus, uz kuriem rosina meklēt atbildes, lai ikviens uzzinātu par savu pilsētu iespējami vairāk.
Fotografē septiņdesmit gadu
– Esmu Gaismas grāfs, – piebilst Jānis Šūsters. – Re, kur diploms pie sienas – fotogrāfam Jānim Šūsteram. Vārds „Gaisma" grieķiski ir „fotos", tad nu tā sevi varu dēvēt.
Fotografējis cienījamais kungs ir vairāk nekā septiņdesmit gadu. – Tēvs pirmo fotoaparātu nopirka 1939. gadā, ar to bildēju skolasbiedrus un visus, kas gadījās
ceļā, – atceras viņš. – Izņemot armijas gadus, pārējo laiku esmu fotografējis. Šobrīd caur logu pabildēju puķes. Gribēju uz Smeceres silu braukt skatīties Baltijas čempionāta posmu enduro sacensībās – 20 gadu krosu neesmu redzējis, savulaik to bildēju bieži…
Tēvs paver ceļu vaļaspriekam
Jau kopš bērnības Jānim Šūsteram bija izdevība ieskatīties fotogrāfijas tapšanas brīnumā – vecāku mājās atradās fotogrāfu salons, un zēnam bija iespēja vērot viņu darbošanos. Jāņa tēvs – turīgs ādu ģērētavas un vairāku namu īpašnieks Madonā – bija sabiedrības dvēsele. Tēvam draugi bijuši visi – krievi, baltkrievi, žīdi, čigāni -, un visi nākuši ciemoties pie viņa – Andrejs Šūsters bija ar cilvēkiem ļoti saticīgs.
– Mums mājās dažāda tauta apgrozījās, darbnīcā strādāja apmēram astoņi strādnieki, – komentē Jānis Šūsters. – Dzīvojām visi kā viena ģimene – apbrīnojami. Virtuvē pie galda sēdēja visi – Vēlīš Jānis, Spriņģa Jānis, Miķka, kas speciāli brauca no Rīgas uz darbu sezonu, es, brālītis un tēvs. Mamma rosījās pie katliem, un viņai viena meitene nāca palīgā. Maizes riku ikviens varēja griezt, cik biezu vien gribēja… Tēvs reiz bija uzvarējis izstādē, atzīts par labāko ādu ģērmani Latvijā. Mājās gar sienām bija diplomi. Taču tēvs atteicās no pirmās vietas par labu Rīgas ādu fabrikai, lai reklamē un piemin Latviju, nevis kaut kādu Andreju Šūsteru.
Darba mūžs bijis piepildīts
Kā uzsver Madonas muzeja speciāliste Ilze Gaujēna, Otrais pasaules karš ģimeni izšķīra, un tikai 1950. gadā Jānis Šūsters atgriezās Madonā, sāka strādāt kultūras namā par dekoratoru-noformētāju, izveidoja Madonā pirmo foto-kino pulciņu. Tālākās viņa darba gaitas saistījās ar sadzīves pakalpojumu kombinātu, kur Jānis Šūsters strādāja dekoratīvās noformēšanas, vēlāk foto darbnīcā. Strādājot par noformētāju Patērētāju biedrību savienībā, fotogrāfs centās dažādot tolaik visai vienveidīgo tirdzniecības vietu dizainu un reklāmas, izmantojot tajās arī lielformāta fotogrāfijas. Paralēli maizes darbam Jānis Šūsters darbojās Madonas fotoklubā, veiksmīgi piedalījās konkursos, izstādēs.
Pirmā viņa personālizstāde bija skatāma Madonas un Aizkraukles muzejos 1996. gadā, nākamā – 2001. gadā. Šai laikā Jānis Šūsters ar lielu aizrautību veica fotogrāfa pienākumus Madonas muzejā.
2003. gadā meistara melnbalto ainavu kolekcija bija skatāma Latvijas fotogrāfijas muzejā. Viņa darbus ne tik sen varēja izgaršot arī Cesvaines pils apmeklētāji.
Vēl pirms 10 gadiem Jānis Šūsters bija pieskaitāms tradicionālās melnbaltās fotomākslas pārstāvjiem (tiešās fotogrāfijas neizmanto īpašus fotoķīmijas vai montāžas paņēmienus, lai izmainītu realitāti), ainavas un portreta meistars, kas strādāja ar poētiskā reālisma izteiksmes līdzekļiem. Tomēr beidzamās izstādes uzskatāmi pierādīja – Jānis Šūsters spēj kardināli mainīties – tapa digitālās krāsu fotogrāfijas, kas apstrādātas speciālās programmās.
Vaļasprieka turpinājumu redz mazmeitā
Vai meistaram būs viņa darba mūža turpinātāji? Jānis Šūsters savu turpinājumu bildēt saredz mazmeitā. Mazmeita Līga strādā vienā no Madonas veikaliem, vasarās dodas piepelnīties uz Norvēģiju.
– Norvēģijā pa vasarām Līga gana aitas un daudz bildē, ir mana darba turpinātāja. Šopavasar brauca ar mašīnu caur Somiju uz Norvēģijas ziemeļiem. Nopirka fiksēto 14 milimetrīgo objektīvu, kalnu ainavas ar to, es teiktu, sanāk dievišķīgas. Viņa grib būt žurnāla „Geo" korespondente (žurnāls „Geo" apkopo pasaules labāko žurnālistu reportāžas par jaunākajiem zinātnes atklājumiem vēsturē un etnogrāfijā, ekoloģijā un ekonomikā, psiholoģijā un medicīnā, ģeogrāfijā un astronomijā. – Aut.), tik augstus mērķus sev liek. Traka meitene, lai viņai izdodas! Spēlē skvošu, volejbolu, patīk kāpt kalnos –
malacīgs meitēns.
Aptauja-viktorīna
1. Cik bija un kam piederēja (uzvārds) kalēju darbnīcas Madonā? Kur tās atradās?
2. Kas pirmais Madonai piegādāja elektrību un no kurienes?
3. Kādēļ dīvaina forma ir ēkai Rīgas ielā 2?
4. Cik un kurā vietā Madonā bija dzirnavas?
5. Vai 2. autobusa maršruta pieturai „Ruļļi" nosaukums ir pareizs?
6. Vai Madonā bija veļas rullis, un kur tas atradās?
7. Cik bija, kur atradās un kam piederēja mehāniskās darbnīcas Madonā?
8. Cik bija, kam piederēja un kur Madonā atradās frizētavas?
9. Vai Madonā bija pienotava un kur?
10. Kur Madonā atradās kultūras nams?
11. Nosauciet tautā populārākos Madonas cilvēkus, ar ko viņi nodarbojās?
12. Madona un Latvijas aviācija – nosauciet uzvārdus, ar ko saistās šie jēdzieni!
13. Kādos sporta veidos tika organizētas „oficiālas" sacensības?
14. Nosauciet trīs visu laiku ievērojamākos sportistus Madonā un viņu sporta veidus.
15. Nosauciet visu laiku ievērojamākos kultūras darbiniekus Madonā!
16. Kas agrāk atradās vietā, kur tagad ir padomju karavīru Brāļu kapi?
17. Kur Madonā atrodas „Kujmuiža"?
18. Vai Madonā bija vilnas apstrādes vieta? Kam tā piederēja, kur atradās?
19. Vai Madonā bija audēju darbnīca? Kam tā piederēja un kur atradās?
20. Cik bija, kam piederēja un kur atradās kokapstrādes darbnīcas?
21. Cik Madonā bija, kam piederēja un kur atradās drukātavas?
22. Cik Madonā bija, kam piederēja un kur atradās bufetes, viesnīcas un krogi?
23. Cik Madonā bija, kam piederēja un kur atradās aptiekas?
24. Cik Madonā bija šuvējas un drēbnieki, kurpnieki?
25. Kad uzcēla 1. vidusskolu-ģimnāziju?
26. Kad uzcēla Madonas pamatskolu? (Direktors, pārzinis?)
27. Kad uzcēla „Ķīnas mūri"?
28. Kad uzcēla autoostu, slimnīcu?
29. Kas un kad atklājās veikala „Maxima" XX būvlaukumā?
30. Cik vieglās un smagās automašīnas Madonā bija pirms kara?
31. Kur bija benzīntanks?
32. Kas vadīja dzelzceļa Madona-Lubāna būvi?
33. Kas atradās Madonas muzeja un bibliotēkas vietā?
34. Nosauciet, jūsuprāt, skaistākos „dabas stūrīšus" un ainavas Madonā un Madonas novadā!
01.08.2017.