Daudziem īstiem alus cienītājiem mājās ir savs iemīļotais alus kauss. Čehijas, Vācijas un daudzu citu valstu krodziņos pastāvīgajiem apmeklētājiem ir kauss, kurā bārmenis vai krodzinieks alu ielej tikai šim viesim. Pilns alus kauss ar krāšņu putu cepuri spēj uzlabot garastāvokli pat pašam nīgrākajam pesimistam.
Diez vai kādreiz noteiks, kad parādījušies pirmie alus kausi. Alu ilgu laiku dzēra no koka bļodiņām, smeļamajām karotēm vai vienkārši no mucas. Arheologi pirmos atrastos alus kausus datē ar apmēram XVI gs. sākumu. Kausu un tā rokturi parasti izgatavoja no bērza, atsevišķas kausa daļas sastiprināja ar ādas auklām vai izmērcētiem ievu zariņiem. Daudzi alus cienītāji uzskata – tikai koksnes aromāts ļauj pilnīgi izjust alus garšu.
Mūsdienu stikla alus kausi liekas – nekas sevišķs, bet tiem ir sena un interesanta vēsture. Pirmo reiz tie parādījās pirms apmēram 300 gadiem Anglijā, stāsta, pavisam neparasta iemesla dēļ. Toreiz Britānijā darbojies likums: ja cilvēks no karavīru vervētāja pieņēmis šiliņu un kausu alus, tas nozīmējis, ka viņš piekritis doties dienēt armijā. Protams, ka ilgus gadus pavadīt armijā vēlējies retais, un tad vervētāji ķērušies pie viltības. Viņi pierunājuši krodziniekus, lai tie šiliņu slepus iemet māla vai alvas alus kausā vai arī veikli izdarījuši to paši; ja puisis, neko nenojauzdams, pieņēmis draudzīgā svešinieka piedāvāto dzeramo, viņa tālākais liktenis bijis izlemts. Ilgi gan šāda blēdība nenostrādāja – apmeklētāji sākuši pieprasīt alu stikla traukos, lai redzētu, vai alū nav iemesta monēta.
Laiki mainās. Stāsta, ka Anglijā jau pirms gadiem divdesmit aizvērusies pēdējā fabrika, kas izgatavojusi stikla vienas pintes alus kausus; pabos un bāros tos nomainīja glāzes. Tādās alus baudītāju valstīs kā Čehijā un Vācijā krodziņu apmeklētājus parasti apkalpo nevis pie bāra letes, bet gan pie galdiņiem, tur alu ērtāk pasniegt kausos. Kā sevišķu šiku oficiantes demonstrē māku nest desmit pilnus kausus – pa vienam uz katra pirksta. 1981. gadā bārmeņu sacensībās Kenigzē (Vācijā) Rozija Šedelbauere ar šādu "kravu" 15 m distanci veica četrās sekundēs – neizlejot ne pilīti. Bet amerikānis Stīvens Petrozino litrīgu kausu spējis pieveikt 1,3 sekundēs.
Mazā Dienvidvācijas pilsētiņā Badā-Šusenridā pie vienas no senajām alus darītavām tās īpašnieki Ottu ģimene – viena no senākajam Vācijas aldaru dzimtām – izveidojusi brīnišķīgu alus kausu muzeju. Aplūkojami kausi gan ķipīšu, gan sievietes krūts formā (aiz krūts galiņa paceļ kausa vāku). Ir kausi – resni mūki, ir baznīcas. Ir vesela sērija kausu – populāru personu galvas. Muzejā gan nav paša lielākā kausa – to 1985. gada novembrī Kualā – Lumpurā (Malaizija) izgatavoja firma „Selangor Pjuta". Kausa augstums ir
198,7 cm, tilpums – 2796 l.
28.07.2017.