18. jūlija Madonas novada domes finanšu komitejas sēdē vairāk nekā 60 jautājumu starpā tika skatīts arī jautājums „Par atlīdzību un pienākumiem pašvaldības pilnvarotajai personai, kura veic zivju resursu aizsardzību, uzraudzību Madonas novadā".
Deputātus ar šī jautājuma problemātiku iepazīstināja domes zvejniecības un medību tiesību komisijas priekšsēdētājs Aigars Šķēls: – Jau ilgāku laiku zvejniecības un medniecības komisijā esam skatījuši jautājumu par zivju resursu aizsardzības speciālista nepieciešamību. Kāpēc šis jautājums aktualizējies? Madonas novads ir bagāts ar ūdenstilpēm; ātrumā pārskaitot to skaitu pagastos, ir ap 175 ūdenstilpēm. Visā novadā no tām 148 ir ezeri, no kuriem publiskie – 25, valsts – 7, pašvaldības – 107, privātie – 9. Kaut kāda darbība notikusi, ezeri tiek apsaimniekoti vai pašvaldība ir ieguldījusi līdzekļus zivju resursu pavairošanā aptuveni 18 ezeros. Kāla ezers, kas ir lielākais, tiek apsaimniekots, zivju aizsardzība tiek veikta labā līmenī, jo Kāla ezera padomei ir savs sabiedriskais vides inspektors. Lubāna ezeram, kur pašvaldība ir pavairojusi zivju resursu divas reizes, arī Rēzeknes novada pašvaldība to regulāri dara, ir divi sabiedriskie vides aizsardzības pārvaldes inspektori. Arī Dabas aizsardzības pārvalde veic pārraudzību, tomēr mazās ūdenstilpes Madonā un pagastos netiek pienācīgi apsekotas, līdz ar to –
arī zivju resursu aizsardzība. Šādā situācijā zivju resursu pavairošanas darbības ir bezjēdzīgas.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris piebilda, ka ezeros salaistas gan karpas, gan līdakas un tās vienkārši tiekot izķertas.
– Valsts dabas pārvaldei resurss ir tāds, kāds tas ir, jo kopumā jāapkalpo četri rajoni. Protams, varbūt mēnesī reizi viņi piebrauc pie kāda no mūsu ezeriem, bet nav tāda konkrēta un regulāra darba, kā tas būtu, atbalstot šādas amata vienības izveidi. Esam arī diezgan bagāti ar aprīkojumu, kas stāv vairāk nekā gadu, bet nav nodots lietošanā. Projekta ietvaros ir iegādāts pilns aprīkojums – laivas komplekts ar dzinējiem, piekabes, fotoaparāts, tālskati, apģērbs ziemas un vasaras periodam, ievērojot visus drošības apsvērumus. Projekta ietvaros sagādāts arī kvadricikls grūti pieejamām vietām. Būtu loģiski to visu uzticēt speciālistam, kurš uzņemtos zivju resursu aizsardzību gan Madonas novada publiski pieejamos ezeros, gan upēs, – pauda Guntis Ķeveris.
Iepriekš ticis diskutēts, ka sagādāto aprīkojumu, kā vērtība mērāma aptuveni 25 tūkstošos eiro, varētu nodot lietošanā biedrībām. Taču nevar gaidīt, ka biedrības šādu darbu veiktu par pliku paldies. Tādēļ nepieciešams algots darbinieks, kas attiecīgi arī atskaitītos par paveikto darbu.
Guntis Ķeveris turpināja: – Mūsu ierosinājums ir izveidot jaunu amata vienību – zivju resursu aizsardzības un uzraudzības speciālists ar amata algas likmi 600 eiro. Šī amata vienība būtu Madonas novada īpašumu uzturēšanas nodaļas pakļautībā ar konkrētām atskaitēm, kā tas mums ir kārtībniekiem. Cik mēnesī sastādīti protokoli, brīdinājumi, veiktas pārrunas? Biedrības arī ir izteikušas, ka ir gatavas piedalīties šajā darbā, strādāt kopīgi ar zivju resursu aizsardzības un uzraudzības speciālistu. Esmu ticies un runājis arī ar Valsts policijas pārstāvjiem. Trīs policijas darbinieki, kuri paši ir makšķernieki, tādēļ viņiem sāp sirds par notiekošo maluzvejniecību ezeros, ir saskaņojuši ar vides pārvaldi, ka viņi brauc sabiedriskā kārtā, sastāda aktus un ved tos vides pārvaldei, kas tālāk var sastādīt protokolus. Viņiem vienkārši trūkst nepieciešamā aprīkojuma un resursu, un līdz ar šādas amata vienības ieviešanu būtu iespēja izmantot gan aprīkojumu, gan šo darbu koordinēt, lai visi – biedrības, policisti, kārtībnieki – var sadarboties ar konkrētu cilvēku.
Citās pašvaldībās šādi speciālisti jau veiksmīgi strādājot, arī Madonas novada gadījumā jau esot konkrēts cilvēks ar vides inspektora apliecību un ieroča nēsāšanas atļauju, kurš būtu gatavs strādāt šajā amatā.
Deputāts Andris Dombrovskis aizdomājās par amata algas likmi: – Cilvēks, cīnoties ar malu zvejniekiem, par 400 eiro uz rokas riskēs ar savu dzīvību? Uzskatu, ka tā ir pilnīgi nepieņemama alga cilvēkam, kuram principā pastāv riski veselībai un dzīvībai. Ir daudz gadījumu, kad Vides pārvaldes darbinieki, kas cīnījās Lubāna ezerā, ir dabūjuši ne tikai pa muguru, bet uz viņiem pat ir šauts. Domāju, jāliek vismaz 1000 vai 1200 eiro alga, jo tas ir dzīvībai bīstams darbs.
Guntis Ķeveris piekrita: – Arī pats zinu gadījumu, kad Vides dienesta darbiniekam Lubāna ezerā salauza abas rokas. Protams, šis darbs nav drošs. Problemātiskās vietas inspektori pazīst gana labi. Lubāns ir viens no tādām, bet nupat jau situācija ir nedaudz nomierinājusies. Tāda alga tiek piedāvāta, jo tā pielīdzināta citiem pašvaldības speciālistiem, kā mežzinis un nodaļas vadītāji. Protams, atalgojums ir diskutējams jautājums. Bet ar cilvēku, kurš varētu strādāt, esam izrunājuši, ka nodrošinām viņu ar tehniku un visu pārējo, un viņš ir gatavs strādāt arī par šādu atalgojumu. Braucot uz bīstamākiem objektiem vai nakts reidos, līdzi ir policijas darbinieks vai kārtībnieks, arī pašam potenciālajam darbiniekam ir ieroča nēsāšanas atļauja. Vēl varētu runāt, ka pašvaldība atmaksā viņam apdrošināšanas izmaksas.
Deputāti secināja, ka iesākumam izvēlētais atalgojums ir atbilstošs un pie šī jautājuma, izvērtējot darba rezultātus, vienmēr var atgriezties. Ar vienbalsīgu balsojumu jautājums tika virzīts tālākskatīšanai Madonas novada domes sēdē, kas norisināsies rīt, 27. jūlijā.
26.07.2017.