20. jūlijā Madonas novadā viesojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, lai apmeklētu Latvijas augstāko virsotni Gaiziņkalnu un spriestu par Ineses Apeles piederošās Gaiziņkalna zemes daļas, kas nepārsniedz 1 ha, dāvinājumu Latvijas valstij un kalna virsotnes sakārtošanu.
Sarunā ar Inesi Apeli par Gaiziņkalna zemes robežu precizēšanu un dāvinājuma procedūru piedalījās arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks, Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš un Madonas novada pašvaldības vadītāja vietnieks uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos Ivars Miķelsons, izpilddirektors Āris Vilšķērsts, kā arī būvvaldes vadītājs un zemes dienesta speciālists Andris Rieba, attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Ilona Gleizde un citi pārstāvji. Svarīgi bija kopā ar Juridiskā un Nodrošinājuma departamentu pārstāvjiem iepazīties ar dāvināmās zemes robežām, pārrunāt zemes īpašnieces Ineses Apeles piederošās Gaiziņkalna zemes robežu plānu, tuvākajā laikā veikt uzmērījumus, vienoties ar juristiem, kam sekotu atbilstošu dokumentu sakārtošana, lai dāvinājums Latvijas valstij varētu tikt īstenots, sagaidot Latvijas simtgadi.
Vispirms Kaspars Gerhards ieradās Bērzaunes pagasta "Lejas Gaiziņos", kur atpūtas kompleksā "Dāmu paradīze" tikās ar īpašuma saimnieci Inesei Apeli, kas ir sagādājusi savu radinieku pilnvaras, atbalstot Gaiziņkalna virsotnes dāvinājumu Latvijas valstij. Tika uzklausīti arī Ineses Apeles ieteikumi, lai kalna virsotnē jau Latvijas simtgadē būtu Tālavas taurētāja piemineklis, saules pulkstenis, mastā virs koku galotnēm plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs. Tika aplūkots arī vairāku konkursu darbs – skatu torņa skices.
"Stars" jau rakstīja, ka pēc vairākkārtējiem bagātā kaimiņa piedāvājumiem pirkt Gaiziņkalna zemi Inese Apele pauda vēlmi dāvināt Gaiziņkalna virsotni Latvijas valstij. – Gaiziņkalnā ir mūžam jāplīvo sarkanbaltsarkanajam karogam, – tāds ir Ineses Apeles ģimenes vēlējums.
Jau pagājušajā gadā tika izvērtētas juridiskās iespējas, sadalot zemesgabalu. Dāvināšanai atvēlētās platības robežu noteikšana un juridisko jautājumu risināšana, Gaiziņkalna virsotnes attīstības vīzija arī šoreiz bija sarunu centrā.
Tikšanās dalībnieki kopā ar zemes īpašnieci Inesi Apeli, kāpjot Gaiziņkalna virsotnē, pārrunāja un precizēja valstij dāvināmā zemes gabala robežas, kā arī vizualizēja Apeles kundzes piedāvātās kalna virsotnes labiekārtojuma ieceres un vienojās par tālāko darbību, veicamajām procedūrām zemes vienības izveidē, dāvinājuma sagatavošanā un tā virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.
– Līdz ar dāvinājumu Latvijas valsts uzņemas zināmas saistības, tajā skaitā ieceru (Tālavas taurētāja skulptūra, saules pulkstenis, rožu dobe sarkanbaltsarkanās krāsās
u. c.) īstenošanu, – sacīja ministrs. Viņš norādīja, ka svarīgi ir vispirms juridiski sakārtot visus zemes jautājumus, uzmērīt reālās robežas, precizēt platību, kas nedrīkst pārsniegt 1 ha, kopā ar juristiem sagatavot visu nepieciešamo dokumentāciju, tikai tad varēs sākt rīkoties. Ja ir speciāla programma novadu ainavu apzināšanai, tajā varētu iekļaut arī Gaiziņkalna dabas ainavas sakārtošanu. Savukārt Inese Apele norādīja, ka vēlas, lai piemineklis un saules pulkstenis jau būtu Latvijas simtgadei, jo pieminekļa kalšanai ir vajadzīgs laiks.
– Kad būs nokārtoti visi zemes jautājumi, tad sāksim spriest par skulptūru un kalna virsotnes labiekārtošanu, – darbu virzību precizēja Juris Jātnieks.
Inese Apele sarunās jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka dāvinājums valstij būs ar noteikumu, ka to nedrīkst ne pārdot, ne ieķīlāt. Gaiziņkalnam ir jāpaliek tautas īpašumā un jābūt visiem pieejamam.
Lai sakārtotu ar īpašuma dāvinājumu nepieciešamās formalitātes, VARAM juridiskā departamenta direktors Kaspars Cirsis darīja zināmu faktu, ka no Ineses Apeles brāļiem un māsas – kopīpašniekiem – ir saņemtas pilnvaras un nodotas advokātam Matīsam Kukainim tālākajai rīcībai.
– Platība, kas varētu būt valstij dāvināmais Gaiziņkalna zemes gabals, nedrīkst pārsniegt 1 hektāru. Apeles kundze ir uzmērījusi iespējamās dāvināmās zemes gabala skici, platība sastāda 0,7 ha. Skice ir iesniegta Madonas būvvaldei, tā ir arī mums. Februārī bijām te atbraukuši apzināt situāciju, bet toreiz nebija iespēju apskatīties. Tad radās vairākas problēmas, ko kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi vēlējāmies izrunāt, – sacīja Kaspars Cirsis. Viņš iepazīstināja ar paplašināto skici, kur ar īpašnieku piekrišanu ir iespēja izveidot automašīnu stāvlaukumu, bet ir nepieciešams vēl nedaudz zemes, tomēr arī tad pēc brīvas gribas dāvināmās zemes vienības apjoms nepārsniegtu 1 ha.
Tika ieteikts pārmērīt robežas, ko organizētu vides attīstības un reģionālās attīstības ministrija. Izstaigājot dāvināmās zemes apjomu, tika pārrunāta piekļuve Gaiziņkalnam, servitūta ceļi, iespējamie stāvlaukumi. Lai valstij uzdāvināto zemi uzturētu, tai būtu jāiet gar īpašuma robežu, un tas iekļautos 0,99 ha.
– Principā man nekas nav pretī, – sacīja Inese Apele, piebilstot, ka viņai vēl jārunā ar advokātu.
– Jā, pirmās ir jāsakārto zemes lietas, jo visi pārējie ir nākotnes jautājumi, – piebilda Ivars Miķelsons. Tā kā Gaiziņš atrodas Bērzaunes pagastā, savulaik zemes dāvinājuma kārtošanu bremzēja Gaiziņkalna visu mantinieku pilnvaru sagādāšana, kas tagad ir juristu rīcībā.
Inese Apele, stāstot par savām iecerēm, atgādināja, ka agrākajos laikos virsotnē, netālu no vecā torņa, bija iestādītas rozes sarkanbaltsarkanā karoga krāsās, un viņa vēlētos, lai, sakopjot ainavu, piesaistot ainavu arhitektus, atkal tiktu ierīkots jauns rožu stādījums. Iecere ir arī no Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales novada atgādāt pa lielam laukakmenim ar novada simboliku. – Mans tēvs vienmēr gribēja arī torni un tā virsotnē – Tālavas taurētāja skulptūru. Torņa vēl nav, bet ir tapušas vairākas skices, kā te nākotnē varētu izskatīties. Bijuši vairāki skiču konkursi. Man patika viena skice, kur tornis izskatās kā puzurs (motīvs – puzurs vienmēr var augt), bet nepatika atsaites, kas rada iespaidu par telti. Pati gribētu piedalīties, izvēloties piemērotāko skatu torņa skici. Manuprāt, skatu torni būtu jāceļ vecā torņa vietā, kur atrodas Strūves ģeodēziskais punkts. Man ieteica ideju, ka vajadzētu virsotnē arī vienu saules pulksteni. Kāpēc gan ne? Ģirts Burvis ierosināja, ka vajadzētu kaut kā savienot torni, saules pulksteni un skulptūru, apvienojot motīvā "Trīs saules". Taču tās pagaidām ir tikai ieceres. Pirms vairākiem gadiem virsotnē organizējām dažādu kristīgo konfesiju pārstāvju lūgšanu par Latviju, varbūt arī Latvijas simtgadei ko līdzīgu varētu noorganizēt, – sacīja zemes īpašniece.
Kaspars Gerhards bija vienisprātis, ka ar valdības atbalstu, sakārtojot dāvinājuma juridiskās formalitātes, piemineklis un saules pulkstenis ainavas sakopšana būtu pirmais, ko no skicēm varētu īstenot.
25.07.2017.