15. jūlijā Rundāles pils Baltajā zālē notika pirmais Latvijas Simtgadnieku salidojums, kas bija viens no ieskaņas pasākumiem, gatavojoties Latvijas valsts lielajai jubilejai.
Ideja vienkopus pulcēt sirmgalvjus, kas dzimuši reizē ar valsti vai jau ir sasnieguši cienījamo vecumu 100 un vairāk gadu, radusies dokumentālās filmas „Piedzimt kopā ar Latviju" radošajam kolektīvam, biedrībai „Rasa", uzklausot un iemūžinot vairāku šādu senioru atmiņu stāstus.
Darbs pie filmas veidošanas ir aizsācies jau pirms 3 gadiem, un tās pamatideja – caurvijot Latvijas vēstures notikumus, laikmeta iezīmes un cilvēku mūža gājumu, parādīt cilvēciskās un patriotiskās vērtības, kas svarīgas valsts veidošanā un pastāvēšanā, kas ir tautas vēsturiskās atmiņas mantojums šodienai un nākotnei. Filmā tās varoņi stāstīs un dalīsies atmiņās par pārdzīvoto laikmeta griežos gadsimta nogrieznī. Būs dokumentēti šo cilvēku dzīvesstāsti, papildinot tos ar unikāliem vēsturiskiem materiāliem. Filmas lielākā vērtība – sarunas ar Latvijas vienaudžiem, Latvijas tapšanas aculieciniekiem un līdzdalībniekiem, ar cilvēkiem, kas dzimuši un auguši kopā ar Latviju.
Ierodoties greznajā Rundāles pilī, raisījās pārdomas: 100 gadi – vai tas ir daudz? Ja runā par Latvijas valsti, tad nē, bet cilvēkam nodzīvot 100 gadus – tas ir ļoti daudz, tā ir veiksme, tā ir Dieva un likteņa dāvana.
Ieskatoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iedzīvotāju reģistra datos, atrodam, ka Latvijā uz šī gada sākumu bijušas 385 personas vecumā 100 un vairāk gadu. Saskaņā ar šo informācijas avotu šobrīd visvecākais reģistrētais cilvēks Latvijā ir 116 gadus vecs. Jā, arī Latvija var lepoties ar ilgdzīvotājiem!
Interesi piedalīties pirmajā Simtgadnieku salidojumā bija izrādījuši vairāk kā 40 Latvijas valsts vienaudži no visiem Latvijas novadiem. Īpaši aicināti bija tie 12 seniori, kas ir dokumentālās filmas „Piedzimt kopā ar Latviju" varoņi, cilvēki, kas savu skaisto dzīves jubileju svinēs nākamgad reizē ar Latviju, kā arī tie, kam jau ir 100 un vairāk gadu. Visi joprojām enerģiski, izturīgi, grezni saposušies, ar dzirkstošu humoru, ar patiesu dzimtenes mīlestību sirdī un vislabākajiem vēlējumiem Latvijai. Visi tie, kuri joprojām spēj apburt gan ar personīgo šarmu, gan aktīvu sabiedrisko dzīvi, gan dzīvesprieku un zinātkāri. Godājamie seniori bija aicināti iziet sabiedrībā kopā ar savas dzimtas pārstāvjiem, pašvaldības vadītājiem, satikties ar vienaudžiem, satikties ar cilvēkiem, kuri veidojuši mūsu kopīgās vēsturiskās atmiņas.
Madonas novadu pasākumā pārstāvēja madonietis Kārlis Dumbrājs, arī viens no filmas „Piedzimt kopā ar Latviju" dalībniekiem. Cienījamais kungs ir Latvijas vienaudzis, viņš bijis ne tikai aculiecinieks daudziem nozīmīgiem vēstures notikumiem, bet arī bijis ar tiem cieši saistīts. Tāpat pasākuma dalībnieku vidū bija Pēteris Augstkalniņš, kas Madonas novada Ozolu muižā nodzīvojis un nostrādājis lielāko savas dzīves posmu. Pēteris Augstkalniņš, kas šī gada martā nosvinēja savu simtgadi, nu jau vairākus gadus dzīvo pie saviem tuvajiem Babītes novadā.
Svinīgo pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi, kā arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Prezidenta kungs savā uzrunā uzsvēra domu, ka, neraugoties ne uz kādām dzīves grūtībām, šie cilvēki joprojām sevī ir spējuši saglabāt brīvības ideju. Tieši viņi ir īstie Latvijas vēstures veidotāji, Latvijas neatkarības izcīnītāji, un viņi ir mūsu lepnums un bagātība. Arī Saeimas priekšsēdētāja savā runā atzina, ka šie cilvēki spēj mums sniegt unikālu dzīves pieredzi, gudrību un neatkārtojamus dzīvesstāstus.
Visiem salidojuma dalībniekiem un viesiem patiesus svētku mirkļus un emocijas sagādāja Latvijas mākslinieki un pašdarbnieki, sniedzot plašu un skaistu koncertu. Baltajā zālē izskanēja gan Latvijas operas solistes Kristīnes Gailītes (soprāns), gan tenora un aktiera Jura Jopes dziedājums, patriotisma jūtas raisījās, klausoties vīru kora „Absolventi" dziesmas, bet vieglumu un humora dzirksti ienesa tautā iemīļotu skatuves mākslinieku Andra Bērziņa un Rūdolfa Plēpja izpildītās visiem zināmās dziesmas un kuplejas. Ikvienam sirmgalvim sejā atplauka smaids, kad savu priekšnesumu sniedza bērnu ansamblis „Dzeguzīte". Salidojuma gaitā bija arī iespēja ieskatīties topošās videofilmas „Piedzimt kopā ar Latviju" kadros, kas tika rādīti lielajos ekrānos.
Pēc svinīgās ceremonijas Latvijas simtgadnieki tika aicināti uz svētku mielastu. Tas tika veidots pēc Latvijas valsts sākuma gados izdoto recepšu grāmatām, bet nepieciešamās izejvielas ēdienu sagatavošanai gādāja vietējie pārtikas ražotāji. Galdā netrūka ne rudzu maizes, ne medus, ne lauku speķa – vistradicionālāko latviešu ēdienu. Īpašā godā tika celta 70 kg smagā latvju saimnieču gatavotā simtgades torte. Bet pāri visam sirdi pildīja lepnums par mūsu cilvēkiem!
Salidojuma organizatori īpaši augstu novērtēja un pateicās Latvijas pašvaldībām, arī Madonas novada pašvaldībai, un uzņēmējiem par sniegto atbalstu gan filmas tapšanā, gan pasākuma noorganizēšanā. Paldies visiem novadu pašdarbības kolektīviem, kas ar saviem priekšnesumiem sagaidīja simtgadniekus. Patiess lepnums, ka Madonas novadu pārstāvēja viens no vislabākajiem Latvijas un novada pašdarbības kolektīviem – Madonas kultūras nama pūtēju orķestris, sniedzot priekšnesumu stundas garumā ikvienam pils viesim.
Nav vienotas receptes, kā veiksmīgi nodzīvot tik garu mūžu. Katram dzīves pieredze un atziņas citas. Lūk, kādas simtgadnieces teiktais: „Jādzīvo možu garu, ar darba sparu un pēc senču paradumiem, tā, kā teikts latviešu tautasdziesmās „Liku bēdu zem akmeņa, Pāri gāju dziedādama; Labāk gāju dziedādama, Nekā eju raudādama"."
Spēku un veselību visiem simtgadniekiem deva Liepkalnu maiznīcas sarūpētā ceļamaize.
Šāds pasākums bija unikāls ne vien Latvijas, bet arī Baltijas un Eiropas mērogā. Uzdāvināt svētkus valsts vienaudžiem – tas bija cieņpilns pienākums. Un organizatori cer, ka šis salidojums kļūs par jauku ikgadējo tradīciju, godinot Latvijas ilgdzīvotājus arī turpmāk.
19.07.2017.