Esmu dzimis un audzis bijušā Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagasta Brangavas jaunsaimnieku ciemā (tagadējā Rēzeknes rajona Dekšāres pagasta teritorijā), mācījies Dekšāru pamatskolā un Varakļānu vidusskolā. Tādēļ uzskatu, ka varu izteikt savu viedokli polemikas kontekstā, kas "Stara" slejās izvērtusies sakarā ar Varakļānu novada veidošanas robežu.
Polemikas pamatā ir Rēzeknes rajona Dekšāres pagasta liktenis. "Stara" 15. decembra numurā publicēta Varakļānu novada atbalsta grupas rezolūcija, ko parakstījusi virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Rezolūcija aizstāv viedokli, ka Dekšāres pagastam jākļūst par Varakļānu novada sastāvdaļu, par labu šim viedoklim izvirzot pamatojumu no 11 punktiem – kaut vai Dekšāres pagasta centra tuvo atrašanos Varakļāniem, dekšāriešu praksi izmantot Varakļānu pilsētas infrastruktūras objektus – vidusskolu, mūzikas un mākslas skolu, slimnīcu, kultūras namu, autoostu, katoļu baznīcu, kapsētu utt. Varakļāniešus un dekšāriešus saista senas vēsturiskas saites. Piemēram, dzelzceļa stacija ar nosaukumu "Varakļāni" atrodas Dekšāres pagasta teritorijā. Varakļānu novada muzejā ļoti daudz eksponātu stāsta par Dekšāri un dekšāriešiem.
Ielūkosimies kultūrvēsturiskajā grāmatā "Varakļāni un varakļānieši" (2. izdevums, 2003. g.), kurā 28. lappusē publicēta senā Varakļānu pagasta karte. Tajā līdztekus tagadējam Murmastienes pagastam iekļauta visa tagadējā Dekšāres pagasta teritorija. Dekšāres pagasts, kaut ar mazu iedzīvotāju skaitu (ap 1000), aizņem lielu platību. Tajā ietilpst gan tuvu Varakļāniem esošie ciemi (Ožinieki, Bokāni), gan vēl tālu aiz Varakļāniem esošie ciemi (Cakuli, Čeveri, Soltā, Lōdāni, Garanči, Garvacainīki u. c.). Nebūtu loģiski šo ciemu teritorijas atdalīt no Varakļānu novada, pievienojot tās attālajiem Viļāniem.
"Stara" 5. janvāra numurā publicētajā rakstā "Negrib zaudēt latgalisko identitāti" vairāk uzsvērta tēze, ka Varakļāni un reizē ar to arī Dekšāre vienmēr bijusi piederīga Latgalei un ka nebūtu vēlams Varakļānus vēlreiz pieskaitīt Vidzemei, kā tas bija, iekļaujot gan Varakļānus, gan Varakļānu un Murmastienes pagastu Madonas rajonā. Būtu kaut cik jāņem vērā vēsturiskā robeža starp Vidzemi un Latgali pa Aiviekstes upi. Latgaliskās identitātes saglabāšanas tēmu īpaši uzsvēris Mareks Gabrišs. Viņš arī pareizi vērtē, ka nav jau vēl skaidrs, vai Varakļānu novads atradīsies Vidzemē vai Latgalē, par to tiks spriests tikai pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Un te nu būtu jāņem vērā vispirms iedzīvotāju viedoklis. Kā svarīgs faktors jāpiebilst arī tas, ka pēc jaunajām pašvaldību vēlēšanām, iespējams, vairs nebūs otrā līmeņa pašvaldību, respektīvi, rajonu, kuri lielās platībās tika iekļauti kādā no Latvijas četriem reģioniem.
Kaut arī Dekšāres pagastā nav bijusi organizēta iedzīvotāju aptauja par pievienošanos vienam vai otram novadam, bijušais dekšārietis Andrejs Naglis stāsta par savāktajiem 120 parakstiem sakarā ar Dekšāres pagasta pievienošanu Varakļānu novadam.
To visu nevar neņemt vērā.
Autors: ĀDOLFS BORBALS