"Pāpuļu" mājās Aronas pagasta Zelgauskā bioloģiskajā saimniecībā 11 gadus saimnieko Valda Aroniete. Ar gadiem saimniecība ir ievērojami paplašinājusies un ir uzsākta Lauku atbalsta dienesta projekta īstenošana. Saimniecībā tiek audzēti gaļas lopi, truši, vistas, dārzos aug ķirši, ābeles, bumbieres, dažādi dārzeņi un rudens avenes.
Valda Aroniete ar lopkopību un lauksaimniecību nodarbojas jau mazliet vairāk kā 11 gadus. Pēdējos trijos gados, it īpaši pēdējā gada laikā, ir notikušas daudzas pārmaiņas, kas noteikti vēl turpināsies.
Valda stāsta: – Agrāk, kad dzīvoju Barkavā, dzīve bija pavisam cita, strādāju valsts darbā, dzīves ritms bija mierīgāks. Vēlāk dzīve atveda mani uz vīra vecāku mājām šeit, Zelgauskā. Uzsākt saimniekošanu palīdzēja vīra māte, kura iedeva pirmos lopiņus, un tā tas viss arī aizsākās. Man vienai bija jāsatur dzīve laukos un jāaudzina bērni. Lopus nekad neesmu turējusi vairumā, jo tas nebija manos spēkos. Tagad, kad bērni ir izauguši un visi palīdz, ir vieglāk. Jaunākais dēls Austris dzīvo mājās – viņš arī palīdz visvairāk.
No 2005. gada saimniecība ir reģistrēta kā bioloģiskā. Valda arī neslēpj, ka sākumā nekā daudz saimniecībā neesot bijis. Gadā varējusi atļauties nodot vienu vai divus lopiņus. Tikai tad, kad sākuši audzēt un pārdot avenes, ābolus, bumbierus, ķiršus, nākusi iespēja startēt projektos, kas nodrošinājusi attīstīšanās iespējas. Tieši dēli bija tie, kuri iedrošināja rakstīt projektus un domāt par attīstības iespējām. „Paļaujamies paši uz saviem spēkiem, nav bijis tā, ka rokas nolaižas, drīzāk ar katru gadu stimuls augt un attīstīties kļūst aizvien lielāks. Lai kaut kas ietu uz priekšu, ir jāstrādā melnu muti. Pirms tam centāmies vairāk saimniekot pašpatēriņam, tagad vairāk koncentrējamies uz attīstību. Tā kā tikām pie projekta, tas ir liels stimuls strādāt vairāk, nospraust lielākus mērķus. Protams, traucē nepastāvīgie laika apstākļi, liels cīniņš notiek arī ar latvāņiem. Ja visi cīnīsies, tad varbūt izdosies tos izskaust, bet citādi ir grūti. Esam visi – es, bērni – gājuši rindiņā un kapājuši šos latvāņus. Līdz šim mēs vairāk ieguldījām: nopirkām piekabi, arklu. Cerams, ka rudenī kaut kas atnāks atpakaļ. Pagaidām vēl nav skaidrs, kurš no dēliem paliks un dzīvos šeit, ja tas būtu zināms, varētu sākt domāt par lielākām iespējām, kā paplašināt saimniecību."
Atspēriena punkts – rudens aveņu audzēšana
– Ļoti priecājāmies, kad atnāca vēstule ar paziņojumu, ka esam iekļauti mazo saimniecību Eiropas projektā, – ar gandarījuma sajūtu saka Valda. – Pēc tam parādījās iespēja nopirkt vēl četras grūsnas teles, traktoru. Tagad saimniecībā ir četras gaļas govis, viena slaucama govs, un nesen piedzima četri telēni. Dēls Artis, kurš dzīvo Vācijā, daudz palīdz tehnikas iegādē; ar viņa palīdzību nopirkām siena grābekli, vālotāju. Savukārt Edgars vairāk uzņemas atbildību par visu darbu veikšanas saplānošanu. Viņš ir arī ieguvis sertifikātu par to, kā bioloģiski saimniekot.
Saimniecībā vēl tiek audzētas ap divdesmit vistām un trušiem, to skaits gan pagaidām ir samazinājies, bet ir plānots palielināt.
– Tagad jau lēnām jāsāk gatavoties aveņu novākšanai, ābolu ražai. Avenes tirgojam gan tirgos, gan cilvēki paši var braukt lasīt. Pašlaik apsaimniekojam 20 hektāru zemes, vēl pāris hektāru zemes ir paņemti nomā. Tas, vai saimniecība varēs paplašināties, lielā mērā ir atkarīgs arī no tā, vai izdosies iegūt nomas tiesības vēl uz kādu zemes gabalu, jo ir nepieciešamas lielākas platības. Rādās, ka šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, sienu varēs savākt tikai augustā. Pagājušajā gadā barību izdevās savākt pietiekamā daudzumā, cerams, ka šogad arī tas izdosies. Prieks, ka vērtētāja no gaļas lopu asociācijas atzinīgi izteicās par ganāmpulku. Pagaidām mēs fokusējamies uz projekta noteikumu izpildi, lai saimniecības līmenis nekristos, – tuvākajā laikā veicamos darbus ieskicē Valda.
Lielākie palīgi ir bērni un mazbērni
Čaklā saimniece ir beigusi Lauksaimniecības tehnikumu Rīgā, vēlāk mācījusies Bulduru dārzkopības tehnikumā, kur gūtas vērtīgas zināšanas. Arī tagad tiek lasīti žurnāli un gūti iespaidi no citiem saimniekiem par veiksmīgu saimniekošanu.
-18. jūlijā došos ekskursijā uz Latgali apskatīt, kā saimnieko citur. Apmeklēju kursus un seminārus, lai uzzinātu vēl vairāk. Spilgtāk atmiņā palikuši kursi "Sieviete un uzņēmējdarbība", tāpat arī kursi par bioloģisko saimniekošanu. Liels paldies ir jāsaka Anitai Briškai un Signei Mūkinai, pateicoties viņām, vienmēr esmu informēta par pārmaiņām un jauninājumiem. Nemitīgi kaut kas mainās, – uzsver saimniece.
Lielākais Valdas prieks ir viņas četri dēli un meita, tāpat arī sirdi silda mazbērniņi – trīs mazmeitiņas un divi mazdēliņi, kuri lauku darbos ir lieli palīgi.
Jaunākais dēls Austris neslēpa, ka vēl neplāno palikt uz dzīvi saimniecībā, bet atbraukt palīdzēt darbos gan viņam patīkot: – Ir forši, ka ir lauku mājas, kur atbraukt, bet vēl neesmu pārliecināts, vai vēlos dzīvot laukos, tam tomēr ir nepieciešama liela apņēmība.
– Prieks, ka mazajiem bērniem patīk lauku darbi: visi ravē un kaplē. Mazajam trīsgadniekam Patrikam vienmēr būs vajadzīgs tāds pats darbarīks kā man, pats meklē darbu, man ir tikai jāpiepalīdz. Man ir ļoti svarīgi, lai bērni pievērstos lauku darbiem, lai zina, kas ir darbs. Jau tagad puikas ar mazo zāģīti nozāģē zaru, glauda dzīvniekus, kaplē nezāles dārzā, tikai jāskatās, lai nesāk izkaplēt par daudz. Vēl Patrikam ļoti patīk piedalīties stādīšanas darbos. Ar mazmeitiņām kopā stādījām puķes, vēlāk skatījāmies, kas ir izaudzis, tagad jau pašas savās mājās ierīko dārziņus. Galvenais, lai viņi nesēž pie datora un telefoniem, lai zina, cik daudz var izdarīt savām rokām. Tad vēlāk skolas laikā būs lielākas iespējas izvēlēties, ko darīt dzīvē, – ar lepnumu stāsta Valda.
11.07.2017.