Jūnija nogalē Sarkaņu Amatu skolā un netālā apkārtnē notika meistarklases rokdarbniecēm VKKF atbalstītā projekta „Aušana uz stellēm un Pētera Viļumsona prasmju apzināšana, saglabājot nemateriālo kultūras mantojumu un iesaistot to mūsdienīgā apritē" ietvaros.
Četras dienas Tautas lietišķās mākslas studijas „Rota" dalībnieces un viņu vadītāja Aija Krūmiņa no Rīgas apguva aušanu uz Pētera Viļumsona vienpaminu stellēm. Līdzās aušanai viešņas noklausījās zinātnieces Anetes Karlsones lekciju „Pētera Viļumsona steļļu vēsture". Anete īpaši izcēla ļaudonieša Pētera Mežbārža un madoniešu Aleksandra un Marijas Sviļu darbību, parādot arī saglabātos novadnieku reiz austos deķus.
Viena diena tika pavadīta „Grāveros", lauku mājās, lai mācītos pareizi mazgāt, krāsot un izskalot dziju, iegūstot skaistus šatiertoņus. Un te jau skolotāju lomā iejutās rīdzinieces.
– Papildu visām prasmēm Tautas lietišķās mākslas studijas „Rota" vadītāja Aija Krūmiņa Sarkaņu aušanas pulciņa dalībniecēm ierādīja desinatūras apgūšanas principus, –
precizēja projekta vadītāja Inese Mailīte. – Kā konkrēto audumu nītīt, mīt un piesiet paminas. Savukārt „Grāveru" mājās pagalmā ar interesi sekojām līdz dzijas mazgāšanai, krāsošanai, vajadzīgo toņu iegūšanai. Šai mājā dzīvo Sarkaņu audēja Mirdza Akmentiņa, viņas brālis, un te ir ideāla vieta krāsošanas darbnīcai. Papildus tam Ilze Eriņa, Ilze Pliska un Laima Lupiķe no rīdziniecēm „Grāveros" apguva šūšanu ar lentītēm. Tas bija vēl viens radošs darbs – noslogojums un aktivitātes tiešām bija plašas. Vēl jāpiemin SarkaņuEtnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuves apmeklējums, kur rīdzinieces novērtēja muzeja krājumu un Sarkaņu bibliotēkā izlikto Ilzes Pliskas tekstilmozaīku izstādi.
Būtiski, ka dzijas krāsošanas procesu „Grāveru" pagalmā vēroja Madonas pieredzes bagātā audēja Olga Baltgalve. Olgas tante audējām uzdāvināja savas sakrātās krāsas, un Sarkaņu audējas mācījās tās likt lietā.
– Kāds jums šodien ir kodinātājs? – sekojot līdzi krāsošanas procesam, vaicāja pieredzes bagātā rokdarbniece, tūlīt arī saņemot atbildi, ka dzijas krāsošanā kā kodinātājs tiek izmantots sāls un etiķis.
Vaicājot, ko savos 96 gados audēja vēl spēj pati, Olga Baltgalve pastāstīja, ka labprāt ada: – Visu ziemu adīju gan cimdus, gan zeķes. Austs savā mūžā arī ir daudz, bet pašai nekas nav palicis – visu esmu aizdāvinājusi.
– Brīnišķīga diena, – novērtēja sarkaniete Irēna Bačuka. – Rīgas skolotājai ir plašas zināšanas, nojausma par dziju krāsošanu bija, bet šeit visu redzam klātienē. Noteikti arī pašas krāsosim, būs vēl kāda dziju krāsošanas darbnīca – lai izaustu Vidzemei raksturīgās šatiersegas, nepieciešami daudzi krāsu toņi.
– Sarkaņu audēju pulciņš pastāv tikai pusotru gadu, šodien redzētais audējām ir milzu ieguvums, – uzsvēra Inese Mailīte. – Dibinot pulciņu, mans galvenais princips bija – mācāmies darot. Apgūt, kas ir nītis, kas ir stelles, un tā soli pa solim attīstīties.
Pulciņa dalībniece Irēna Bačuka šobrīd ir noaudusi lakatu, Patkules tautiskos brunčus un divas segas, nākamais uzdevums būtu šatiersegas aušana. – Patika apmācība par tehniskā raksta lasīšanu no auduma – kādas paminas jāsien, kā jāšķieto. Tā kā esam tik jauns pulciņš, visu līdz šim nezinājām. Šis projekts ir īstajā brīdī, – secināja viņa.
Būtiski, ka 4.,5., 6. augustā tiks īstenots vēl kāds projekts. Novadniece Anete Karlsone Sarkaņu audējām mācīs, kā dziju krāsot ar augu krāsām. Būs gan teorētiskās nodarbības, gan praktiskās, un pēc tām Patkules brunčus vietējās rokdarbnieces audīs no augu krāsās nokrāsotas dzijas.
– Man ir sajūta, ka visām audējām ir kopīga aura, – rezumēja Irēna Bačuka. – Šodien pie mums ciemojās rokdarbnieces no Rīgas un Ziemeļvidzemes, un, lai kurā studijā kurš būtu, sajutām, ka visiem ir viena kopīga valoda, kopīga piederība.
11.07.2017.