Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Lietavas mazinājušas zāles kvalitāti

LAURA KOVTUNA

Autors • 03.07.2017.

Lietavas mazinājušas zāles kvalitāti
Burtu lielums

Liezēres pagasta zemnieku saimniecības „Kalna Šķētes" saimnieks Sandris Dreika vērtē, ka šovasar siena laiks aizkavēsies – lai gan zāle aug labāk nekā pagājušajā gadā, līdz ar lietaino laiku tā krīt veldrē, pāraug, zūd tās kvalitāte.

– Pašlaik pa druskai barība tiek gatavota, bet apjomi nav tādi, kā būtu citās vasarās. Kurās pļavās var iebraukt, tajās strādājam. Bet lietus līst, prese pa slapjām pļavām neiet. Neko darīt – tāda ir tā zemnieka dzīve, – viņš pasmaida.
Saimniecība dibināta 1994. gadā, Sandrim mantojumā no vectēva saņemot zemi. Laika gaitā īpašumi pakāpeniski paplašināti, un šobrīd tiek apsaimniekots vairāk nekā 555 ha zemes, kur visas platības ir sertificētas kā bioloģiskā lauksaimniecība.
– Šī ir mana dzimtā puse, nekad nav bijis plāns pārcelties uz pilsētu vai braukt uz ārzemēm. Skolas laikā mācījos Madonā, līdz 16 gadiem arī nodzīvoju Madonā, bet pēc tam – tikai pa laukiem. Pirms trim gadiem nopirku īpašumu Liezēres pagasta „Kauliņkalnā", kur dzīvojam. Meita mācās pamatskolā, vecāki brauc pa nedēļu nogalēm palīgā saimniekošanā. Pirms 20 gadiem sāku ar 2 gotiņām, tagad ir jau vairāk nekā 200 liellopu, no tām slaucamās govis šobrīd 111, – pastāsta Sandris Dreika.
Nekādās augstskolās lauksaimniecību viņš nav apguvis, viss nācis praktiskā veidā, skatoties un mācoties arī no citu zemnieku pieredzes. Brīvajā laikā Sandris daudz lasa grāmatas par lauksaimniecību, lopkopību, zemkopību, bioloģisko saimniekošanu.
– Esmu par to, lai saimniekošanā viss notiktu pēc iespējas zaļāk un dabai draudzīgāk. Lopus laižam ganībās, neturam fermā, kā tas modernajā saimniekošanā tagad ierasts, ka lopiņš saules gaismu nemaz neredz. Agrākajos laikos bioloģiskā saimniekošana jau nāca dabiski. Tagad to nomāc industrializācija. Protams, bez modernas tehnikas saimniecībā arī neiztikt; saimniecībā ir iegādāts jauns traktors un siena prese, slaukšana notiek slaukšanas zālē, pirms pāris gadiem iegādāts jauns piena dzesētājs. Lielākoties viss, kas sagādāts, ir caur Eiropas projektiem. Izmantojot konsultantu palīdzību, rakstīti daudzi projekti, man atliek vien tos realizēt, – viņš secina.
Sandris Dreika atzīst, ka divu gadu ilgajā krīzē ar Krieviju, kad pazeminājās piena iepirkuma cenas, gan nolaidušās rokas un vispār nevarējis saprast – vai varēs izdzīvot. Viņš turpina: – Par laimi, decembrī pakāpās piena cena, tagad tā ir tāda pati kā pirms krīzes – labajos gados. Bioloģisko pienu par 30,5 centi litrā pārdodu piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai „Drusti". Gaļā lopus pārdodu tikai tos, kas ir brāķēti, speciāli gaļai lopi netiek audzēti. Teļi aiziet eksportam, tos iepērk „Baltic Calves" un ved uz Holandi, Spāniju.
Pamazām pie mantotās zemes Sandris piepircis klāt arī pāris īpašumu, jo ap fermu zemes neesot nemaz tik daudz.
– Apkārt ir daudz konkurējošo saimniecību, kur neviens negrib no savas zemes atkāpties, tāpēc man īpašumi izkaisīti pat Ošupes pagastā, Lazdonā, uz Vestienas pusi un Viesienā. Lielu daļu barības paspēju savākt jau pirms Jāņiem – kādus 30%, Lazdonā viena skābbarības kaudze 100 ha ātros tempos ir salikta, jo tad bija labs laiks – pa reizei uzlija, bet tas netraucēja. Tagad negribas pļavas izbojāt, sataisot tehnoloģiskās sliedes. Barības sagatavošanā tiek izmantotas divas tehnoloģijas – pusi zāles smalcina ar kombainu un liek kaudzē, otru pusi – gatavo ruļļos. Tur, kur lauku ir vairāk, barību liekam kaudzē, jo tāda tehnoloģija ir lētāka. Bet, kur lauki izmētāti un barību nevar savest uz vienu vietu, gatavojam ruļļus. Noteikti šogad barības sagatavošana būs ar novēlošanos: kad vajadzēs pļaut sienu, vēl gatavosim skābbarības ruļļus, – vērtē „Kalna Šķētu" saimnieks.
Nelielā platībā tiek audzētas arī auzas; ar laiku ir doma iegādāties kombainu, tad varētu attīstīt arī graudkopību, pieļauj Sandris Dreika. Jau šobrīd paralēli saimniekošanai „Kalna Šķētēs" tiek piedāvāti arī transporta pakalpojumi: lopbarības pakalpojumi, platību appļaušana, frontālais iekrāvējs, ekskavators, zemju atkrūmošana un meliorācija. – Šobrīd pa dubļiem tehnika stāv bez darba, bet, kā laikapstākļi uzlabosies, varēs sniegt arī šos pakalpojumus. Uz rudeni plānots piedāvāt arī kukurūzas pļaušanas pakalpojumus, –
teic Sandris.


04.07.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px