„Redzot, ka mūsu lauku sētas paliek arvien tukšākas un līgodziesmas skan arvien klusāk, aicinu visus liezēriešus ņemt līdzi radus, draugus, ciemiņus un 23. jūnijā izbaudīt Līgo svētku burvību Ozolos. Sanāksim kopā un pierādīsim, ka mūsu ir daudz un ka Liezēres pagastā ir cieņā Jāņu tradīcijas," tā Liezēres pagasta pārvaldes vadītājs Viktors Abramovs vērsās pie Liezēres puses iedzīvotājiem, rosinādams visus sanākt kopā Līgo dienā, lai atrastu sev ko tīkamu daudzveidīgajā svētku programmā „Līgo Ozolos!".
Par to, ka plānotais pasākums tiešām būs vērienīgs, liecināja gan svētku afišās lasāmais, gan rosība Ozolos. Ievērojot seno tradīciju, ka kārtīgs saimnieks pirms Jāņiem sakopj savu sētu, Ozolu centrs ieguva sev tīkamus „vaibstus", atbrīvojoties no visa tā, kas nepriecētu ne pašu, ne ciemiņu acis. Par to parūpējās Artūrs Vāvere un pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļas darbinieki.
„Pārvaldes vadītāja ierosinātā doma būt kopā un kopīgi svinēt svētkus, lai atpūstos no ikdienas darbiem un rūpēm, guva plašu atbalstu," stāsta Liezēres kultūras nama vadītāja Lelde Pieta. „Svētku tapšanā iesaistījās ļoti daudzi cilvēki – sākot no pagasta pārvaldes darbiniekiem un beidzot ar pagasta pašdarbības kolektīvu dalībniekiem. Svētku veidošana – tas ir komandas darbs, kurā sadarbojamies mēs visi, katrs ieliekot savu domu, darbu un idejas, lai šie svētki būtu izdevušies. Liels darbs tika veikts, lai sakārtotu laukumu, uzceltu ugunskurus, umurkumuru, kā arī lai sagatavotu citas plānotās pasākuma norises. Tika siets siers, lasītas jāņuzāles un darīti visādi citādi darbi, lai Līgo pasākums Ozolos būtu izdevies. Kultūras nama pašdarbības kolektīviem – dejotājiem, dziedātājiem un teātra spēlētājiem – notika aktīvi mēģinājumi."
Tik daudzveidīgām aktivitātēm piepildīts pasākums visas dienas garumā, protams, nevarēja tapt bez režisora, tāpēc rūpes par tā plānošanu uzņēmās Dace Ādamsone. „Dace ir liezēriete, ar lielu pieredzi kultūras darbā – Madonā un Ogrē. Šobrīd viņa atkal ir atgriezusies Liezērē un labprāt grib iesaistīties pagasta kultūras un sabiedriskajā dzīvē, tāpēc pagasta pārvaldes vadītājs uzticēja Dacei uzņemties svētku programmas veidošanu, jo „Līgo dienu" organizēja un finansiāli atbalstīja pagasta pārvalde," uzsver Lelde Pieta.
Līgo svētku sagaidīšana Liezēres pagasta Ozolos sākās īsti sportiskā garā. Jau trešo gadu dažāda vecuma ļaudis – gan vietējie, gan arī sportisku aktivitāšu cienītāji no citiem Latvijas novadiem – tika aicināti piedalīties Līgo skrējienā, ko organizēja Ilmārs Krampe un sporta biedrība „Madonas rings". Dalībniekiem bija iespēja mērot spēkus, veicot dažāda garuma distances, atbilstoši savam vecumam, fiziskajai sagatavotībai un izvirzītajam mērķim – paši jaunākie pasākuma dalībnieki varēja piedalīties 1-3 km garās distancēs, nobriedušākie skrējēji – izvēlēties skriet 5 km vai 10 km distancē, bet nūjotājiem tika piedāvāts veikt 5 km garu trasi.
Priecē, ka Līgo skrējiena dalībnieku skaits ar katru gadu kļūst arvien lielāks – šogad sportiskajā Līgo dienas aktivitātē kopumā piedalījās ap 140 dalībnieku – gandrīz trīs reizes vairāk nekā aizpērn. Pats jaunākais „sportists" savu pirmo trasi veica ratiņos ar tēta palīdzību, bet vecākā dalībnieka tituls un godam veikta distance – Zinaīdas Rācenājas (Madona) kontā. Trasē devās arī trīs brašas dažādu paaudžu nūjotājas – Valda Kalniņa, Jana Teriška un Violeta Maksimiva.
Pēcpusdienā Ozolu centra laukumā pagasta iedzīvotāji un ciemiņi varēja izbaudīt dažādas Līgo lustes – siera siešanu Anitas Daugello vadībā, vainagu pīšanu un Līgo rotu gatavošanu Lauras Smudzes radošajā darbnīcā un dažādas sportiskas aktivitātes, no kurām jautrākās bija sievu nešana kalnā un umurkumurs, kuru pievārēt, lai iegūtu kāroto balvu, nebija nemaz tik viegli. Jestras dejas izdejoja Lauteres tautas deju kolektīvs „Ritsolis" un Liezēres pamatskolas 1.-3. klašu skolēni, bet par skanīgu dziesmu dziedāšanu parūpējās jauktais koris „Cesvaine" un Liezēres pamatskolas ansambļa „Draugi" (vadītājs Oskars Gailītis) dalībnieki. Pauzēs starp priekšnesumiem sieviešu klubiņa „Teiksma" pārstāves un Tālis Karlsons akordeona pavadījumā lielus un mazus šurpu atnākušos iesaistīja rotaļās – tajās lustīgi piedalījās arī Līgo dienas saimnieka lomā esošais pagasta pārvaldes vadītājs Viktors Abramovs. Paši mazākie pasākuma apmeklētāji izklaidējās piepūšamajā atrakcijā vai spēlējot dažādas spēles. Līgo dienu atraktīvi vadīja Jānis Cīrulis, algu par darbu saņemdams graudā – iegūdams līgošanai siera rituli.
Pievakarē Ozolu estrādē uz teatrālu uzvedumu „Caur vēderu uz sirdi" skatītājus aicināja Liezēres pagasta pašdarbnieki. Amatierteātris „Reālisti" (režisore Laima Vanaga) izrādīja joku lugu, ar lustīgiem dančiem uzstājās sievu deju kopa „Jautrās mājsaimnieces" (vadītāja Lelde Pieta) un Liezēres tautas deju kolektīvs (vadītāja Iveta Ļubovicka), bet dziesmas izdziedāja un kokles spēli demonstrēja Zane Imša.
Pēc pašdarbnieku koncerta līgotāji kuplā pulkā atgriezās ierastajā vietā – laukumā, lai izbaudītu svētku kulmināciju, kopīgi iededzot milzīgo Jāņu ugunskuru. Pēc tam ikviens – gan mājinieki, gan sabraukušie viesi no attālākām vietām Latvijā – varēja ērti iekārtoties pie galdiņiem vai apmesties turpat pļavmalā uz līdzpaņemtajām segām, baudīt sarūpēto cienastu un līdz saullēktam ballēties kopā ar grupu „Roja".
Jāpiebilst, ka laikapstākļi līgotājus lutināja un teiciens „Līst kā pa Jāņiem" šoreiz nepiepildījās.
30.06.2017.