Laikrakstā jau informējām, ka 16. jūnijā Madonas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta trīs stundas pēc pirmās domes sēdes, kurā par Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Agris Lungevičs, tika ievēlēti divi domes priekšsēdētāja vietnieki.
Ne visi jaunā sasaukuma deputāti atbalstīja Madonas novada pašvaldības nolikuma grozīšanu, nosakot, ka domes priekšsēdētājam ir divi vietnieki – priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos un priekšsēdētāja vietnieks uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos, kas abi ir algoti. Nākamajā Madonas novada domes sēdē, kas notika 22. jūnijā, tika arī noteikts vietnieku atalgojums. Priekšsēdētāja vietnieka izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos, kas savus pienākumus veic pastāvīgi 40 stundas nedēļā, mēnešalga ir 1983 eiro, bet priekšsēdētāja vietnieka uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos, kas savus pienākumus veic 20 stundas nedēļā, mēnešalga ir 992 eiro. Seši deputāti no 16 sēdē klātesošajiem balsoja „pret" grozījumu veikšanu Madonas novada pašvaldības nolikumā.
Darba efektivizācija vai jauni izdevumi?
Agris Lungevičs nepieciešamību grozīt nolikumu pamatoja šādi: divu priekšsēdētāja vietnieku modelis labi darbojās jau pirmajā domes sasaukumā, un tas ļāvis abiem vietniekiem koncentrēties uz dažādu jomu uzraudzīšanu. Divi un vairāk vietnieku darbojas arī citās Madonas novadam līdzīgās pašvaldībās.
Domes priekšsēdētājam oponēja Andrejs Ceļapīters.
– Es vēlētos dzirdēt pamatojumu, kādēļ nepieciešams palielināt administratīvos izdevumus, veidojot otru vietnieka amata vietu. Atsauce uz to, ka līdzīga prakse bija 2009. gadā, ir nekorekta, jo pirmajā sasaukumā bija jāveido pašvaldības struktūra faktiski no nulles un darba apjoms, kāds bija tolaik un kāds ir tagad, nav salīdzināms, – savu viedokli pauda Andrejs Ceļapīters.
Līdzšinējos divos sasaukumos domes darbs ir nostabilizēts, un vadības līmeņa paplašināšana, radot jaunus administratīvos izdevumus, pēc Andreja Ceļapītera domām, nav nepieciešama. Bijušais domes priekšsēdētājs sarunā „Staram" norādīja, ka otra vietnieka amata vietas izveide, viņaprāt, ir politiski motivēta.
Domes deputāts Kaspars Udrass sacīja – ja kā arguments divu vietnieku modeļa izveidei tiek minēta kvalitatīva dažādu jomu pārraudzība, jāsecina, ka līdz šim tā nav notikusi kvalitatīvi.
Ivars Miķelsons, kas tika izvirzīts priekšsēdētāja vietnieka uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos amatam, noraidīja šo secinājumu.
– Jau līdz šim darbs tika veikts kvalitatīvi, taču gribētos šo kvalitāti vēl vairāk uzlabot, nosacīti nodalot humanitāro jomu no eksaktās, – skaidroja Ivars Miķelsons.
Savukārt deputāts Andris Dombrovskis domes sēdē vērsās pie Nacionālās apvienības (NA) deputātiem, tostarp Zigfrīda Goras, kas tika izvirzīts priekšsēdētāja vietnieka izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos amatam.
– NA priekšvēlēšanu programmā ir ieraksts „Iestājamies par sabalansētu budžetu un racionālu tā izlietojumu". Lēmumā veidot divus domes priekšsēdētāja vietnieka amatus es neko racionālu nesaskatu, vēl jo vairāk situācijā, kad viens no NA deputātiem būs domes priekšsēdētāja vietnieks, -savās pārdomās dalījās Andris Dombrovskis.
Zigfrīds Gora atbildēja, ka amatu sadalījums, viņaprāt, ir racionāls un padara efektīvāku domes darbu.
– Vienam vietniekam aptvert daudzas jomas būtu diezgan grūti un, ņemot vērā to, ka katrs no mums ir spēcīgāks atšķirīgās jomās, ir lietderīgi dalīt atbildību par tām. Man tuvāka ir izglītības, kultūras un arī sociālā joma, – skaidroja Zigfrīds Gora.
Dalīs dažādu jomu pārraudzību
Domes deputāti, kurus, kā liecina pirmo sēžu balsojumi, jau var uztvert kā opozīcijas pārstāvjus, vēlējās plašāku informāciju gan par kandidātu (uz priekšsēdētāja vietnieka izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos amatu deputāts Andris Sakne izvirzīja arī klāt neesošo Valentīnu Rakstiņu) piemērotību amatiem, gan to, kādi ir viņu darbības ilgtermiņa mērķi un sasniedzamie rezultāti. Zigfrīds Gora minēja, ka viņam jau ir pieredze domes darbā, jo savulaik viņš ir bijis Indrānu pagasta padomes deputāts.
– Zinu, ka šis darbs ir ne tikai grūts, bet arī atbildīgs, – piebilda Zigfrīds Gora.
Uz Kaspara Udrasa jautājumu, vai viņš turpinās jau iesākto skolu tīkla reorganizāciju pilsētā un pagastos, Zigfrīds Gora atbildēja apstiprinoši.
Ivars Miķelsons norādīja, ka viņam ir plaša pieredze jomās, par kurām būs jāuzņemas rūpes domes priekšsēdētāja vietniekam.
– Uzņēmējdarbība, tūrisms un komunālā saimniecība ir tās jomas, kurās man ir pietiekami liela pieredze: 25 gadus darbojos uzņēmējdarbībā, no tiem 17 – kā uzņēmuma vadītājs. Četrus gadus esmu vadījis lielu darbinieku kolektīvu padomju saimniecībā, un astoņus gadus esmu bijis kapitāldaļu turētāja pārstāvis SIA „Bērzaunes KSU", – savu piemērotību vietnieka amatam apliecināja Ivars Miķelsons, kas divus sasaukumus ir bijis arī Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājs.
Kopumā plašas debates par kandidātiem gan neizvērtās, pozīcijas deputātiem uzskatot, ka šajā brīdī tās nav nepieciešamas.
Opozīcijas deputāti uz to atbildēja, boikotējot domes priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas, līdz ar to Ivars Miķelsons, balsojot 10 deputātiem, tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku ar 10 balsīm „par", bet par Zigfrīdu Goru savas balsis atdeva deviņi deputāti, Andrim Saknem balsojot par partijas biedru Valentīnu Rakstiņu.
Trim deputātiem – pēdējā sēde
Domes ārkārtas sēde bija arī pēdējā jaunā sasaukuma sēde, kurā deputāta statusā piedalījās un lēmumus pieņēma trīs no jaunievēlētajiem deputātiem: Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris (ZZS), Aronas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Piekalns („Vienotība") un Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls (ZZS). Visi trīs deputāti 16. jūnijā iesniedza Madonas novada pašvaldībā iesniegumu par deputāta pilnvaru nolikšanu.
Saskaņā ar „Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumu" deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad dome ir pieņēmusi lēmumu par deputāta pilnvaru izbeigšanos sakarā ar deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu. Lēmums par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa sakarā ar viņa iesniegumu ir jāpieņem nākamajā domes sēdē, tiklīdz domes priekšsēdētājs ir saņēmis deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu. Ja šādu lēmumu dome nepieņem, attiecīgā deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kas seko attiecīgajai domes sēdes dienai.
Dome nolēma izbeigt visu trīs deputātu pilnvaras pirms termiņa. Līdz ar to visi trīs iepriekšminētie, nu jau bijušie deputāti turpina pildīt pienākumus, kas saistīti ar viņu pamatdarbu pilsētā un pagastu pārvaldēs. Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu, „ja ievēlētais domes deputāts nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts". Madonas novada vēlēšanu komisija mandātu nolikušo deputātu vietā ir apstiprinājusi darbam domē Aleksandru Šrubu (ZZS), Inesi Strodi („Vienotība") un Rihardu Saulīti (ZZS).
28.06.2017.