Kalsnavas arborētums ir Peoniju karaļvalsts, jo te ierīkotajā Peoniju
dārzā ir radīta skaista tradīcija rīkot Peoniju svētkus, kas sapulcina
puķu draugus no visas Latvijas.
Katrs gads ir citādāks, un šogad,
plānojot Peoniju svētkus, nevarēja uzminēt, ka būs vēls un auksts
pavasaris, ka ziedēšana aizkavēsies par 1-2 nedēļām. Šogad Peoniju
svētkos varēja saskaitīt tās šķirnes, kas uzziedējušas. Pavisam dārzā ir
240 šķirņu peonijas, un lielākā daļa vēl bija pumpuros. No lielās
peoniju kolekcijas 47 šķirnes ir selekcionējis Aldonis Vēriņš, kas katru
gadu ir Peoniju svētku goda viesis.
18. jūnijā, kad Kalsnavas arborētumā peoniju selekcionārs, par Peoniju karali nodēvētais Aldonis Vēriņš un VAS "Latvijas valsts meži" uzņēmuma "Sēklas un stādi" vadītājs Guntis Grandāns mastā uzvilka peoniju karogu, tā bija zīme, ka ziedēšana nekur nepaliks. Īstenie puķu mīļotāji droši vien brauks peonijas skatīties pēc Jāņiem. Taču svētki notika kā ierasts – ar peoniju dārza apskati, Aldoņa Vēriņa godināšanu, pastaigām arborētuma teritorijā, stādu tirdziņu, ar dziesmām un saulainu noskaņu.
Pasākuma ievadā Aldonis Vēriņš uzrunāja pasākuma dalībniekus: – Peoniju audzētāji gandrīz simtprocentīgi katru pavasari pulcējas uz Peoniju svētkiem, kas ielīksmo sirdi. Šī puķe ir pelnījusi, lai ieņemtu to vietu, ko ieņēma aizpagājušā gadsimta beigās. Jā, kādreiz vecvecmāmiņu dārzos bija puķes, ko dēvēja par pujenēm un ko pazinām ar trīs vai četru krāsu ziediem, tagad peonijai ir gandrīz visas ziedu krāsas, izņemot rudzupuķu zilo. Taču rudzupuķu zilā nemaz nav tā krāsa, pēc kā alkst peoniju audzētāji. Dzeltenā krāsa, kas ienāca Latvijā pirms 10 gadiem, tagad ir ļoti iemīļota. Peoniju dārzā aug ne tikai manis radītās šķirnes, kas ir reģistrētas starptautiskajā reģistrā, – arī daudz citu brīnumjauku puķu, par ko priecājas visa lielā peoniju draudze.
Īstie peoniju mīlētāji varēja apmeklēt arī karaļa telti, kur izjautāt selekcionāru par šķirnēm.
– Piedodiet peonijām, jo tām šogad bija pagrūti, vēl 11. maijā Kalsnavā bija mīnus 7 grādi, – sacīja dendroloģe Benita Rudzīte, vēlot, lai peonijām būtu saule un vējš, vieta, kur vējam cauri staigāt, lai nepielaistu klāt puvi, tāpat kā nedrīkstam pielaist sev klāt ļaunās domas.
Pasākuma vadītāja, savulaik populārā TV raidījuma "Savai zemītei" vadītāja, žurnāliste Daina Bruņiniece, pateicoties Kalsnavas arborētuma ļaudīm par svētkiem, par skaistajām ziedu kompozīcijām, par sakoptību, apmeklētājiem atgādināja: – Jūs domājat, ka svētku organizatori varēja naktīs gulēt, skatoties uz peonijām un domājot: uzziedēs vai neuzziedēs? Peonijas, savukārt, atbildēja ar nogaidīšanu, ar piemērošanos laikapstākļiem: "Pagaidiet, mums vēl vajag laiku."
Lai uz Kalsnavas arborētumā rīkotajiem Peoniju svētkiem trauktos puķu apjūsmotāju rindas, ir svarīgi, lai dārzs ziedētu. Šogad pavasaris bija auksts, un dārzkopji ir pārdzīvojuši, ka dārzā kaut kas ir nosalis, izsalis, aizkavējies attīstībā (arī rododendru dārzā sals ir nokodis pumpurus, zied tikai pa kādam apakšējam zaram). To savās uzrunās atgādināja daudzi, arī LVM saimniecības "Sēklas un stādi" direktors Guntis Grandāns: – Kamēr puķes sevī nav uzkrājušas saules siltumu, tās savus ziedus neraisa. Vēl nedēļa jāpagaida, lai te peonijas uzziedētu pilnbriedā. Šogad varam skatīties agrīnās šķirnes, kas ir šā gada Peoniju svētku iespēja. Ja dārzs būtu pilnbriedā, agrīnās šķirnes mēs vairs neredzētu. Ja grib redzēt visu ziedu gammu, sākot no agrīnajām, vidējām un beidzot ar vēlīnajām peoniju šķirnēm, tad jābrauc uz arborētumu skatīties vismaz trīs reizes, un interesenti jau arī brauc.
Izvaicāts par peoniju dārza jaunumiem, viņš stāstīja: – Beidzamos divus gadus dārzs gājis plašumā. Šobrīd jau ir 240 peoniju šķirnes, tātad klāt nākušas jaunas šķirnes, ko iegūstam dažādos ceļos, bet mūsu pamatvērtība joprojām ir Aldonis Vēriņš. Viņš vēl arvien aktīvi strādā jaunu šķirņu sagādāšanā. Latvijā ievestās šķirnes vispirms stāda savā dārzā, aprobē un labākās no tām piedāvā arī Kalsnavas arborētuma Peoniju dārzam. Vēl ir arī citi pieredzējuši selekcionāri un kolekcionāri, kas mums piegādā arvien jaunu šķirņu peonijas.
"Latvijas valsts mežu" uzņēmuma "Sēklas un stādi" direktora vietniece Laima Zvejniece, kas atbild par deviņām lielām stādaudzētavām, kā arī ir Peoniju dārza idejas autore, sacīja: – Kad pirms vairāk nekā 10 gadiem sazinājos ar Aldoni Vēriņu, viņš mūs uzaicināja uz savu dārzu, un radās āķis lūpā. Tā ar zvaigžņu labvēlību viss sākās. Peoniju dārzu Kalsnavas arborētumā sākām veidot 2006. gadā, un āķis lūpā ir joprojām. Peoniju svētki reizē ir kā apsējību svētki, jo ir aizvadīts skarbais pavasaris (piekritīs visi puķu audzētāji), jo sals neatkāpās, puķes nenāca ārā no siltumnīcām, arī meža stādus nevarēja vest ārā no siltumnīcām. Taču šis ir tas brīdis, kad "Latvijas valsts mežos" ir iestādīti 23 miljoni meža stādu, kad 12 miljoni no kokaudzētavām ir iestādīti privātajos mežos un 112 miljoni stādu ir eksportēti uz Zviedriju. Šajā jomā ir izgrieztas pogas igauņiem. Kad mežs ir sastādīts, tad ir brīdis priekam par peonijām un par to, kas paveikts.
– Kā klājas planētā? Kas ir arborētums? Uz Dainas Bruņinieces šiem un citiem jautājumiem par ļaudīm, kas uztur šo zemi, lai te vienmēr varētu braukt brīnīties, savulaik raidījumā "Savai zemītei" par Mazo princi nodēvētais "Latvijas valsts mežu" arborētuma vadītājs Jānis Zīliņš īsumā minēja: – Arborētums ir latīņu valodas vārds, kas tulkojumā nozīmē – koku un krūmu kolekcija. Arborētums ir ierīkots 1975. gadā, un, ja parēķina, pirmie stādījumi ierīkoti jau pirms 42 gadiem. Platība ir 144 hektāri, te strādā 19 darbinieku kolektīvs. Uzsvars Peoniju svētkos, protams, tiek likts uz šīm puķēm, bet arī egles joprojām plaukst, un arborētuma kolekcijā ir vairāk nekā 130 egļu šķirņu.
Guntis Grandāns, raksturojot Peoniju svētkus, uzsvēra: – Vēlamies, lai cilvēkiem, kas te atbrauc, ir iespēja ne tikai skatīties uz puķēm, bet arī atpūsties, jauki pavadīt laiku ar ģimeni, ar draugiem.
Uzrunātie Peoniju svētku apmeklētāji, vaicāti par iespaidiem, atzina, ka jau pēc vērojumiem savā dārzā zinājuši – peonijas vēl būs pumpuros, bet tas nav atturējis doties uz Kalsnavas arborētumu.
– Esmu ieradusies kopā ar ekskursijas grupu no Valmieras. Peoniju svētkos piedalos pirmo reizi, patīk noskaņa. Priecājos, ka arī sava dārza peonijām pievienošu vēl divas šķirnes, ko iegādājos tirdziņā, – pastāstīja Vija.
– Atbraucām pirmo reizi. Domājām, ka ziedēs vairāk peoniju, gribējām apskatīt arī rododendrus, kas, izrādās, nosaluši. Taču ko var dabai padarīt? Arī mums pašiem daudz kas šoziem dārzā ir izsalis, žēl, ka nosala magnolijas. Taču bija vērts atbraukt kaut vai tāpēc, ka nopirkām jaunu peonijas stādu, un te, Kalsnavas arborētumā, ir tik skaisti, – atzina Garo ģimene no Līgo pagasta.
Pasākumā piedalījās arī par puķzirnīšu karali nodēvētais selekcionārs Mārtiņš Maltenieks, kas stāstīja par savām puķzirnīšu šķirnēm, ko varēja apskatīt un pasmaržot.
Darbojās arī radošās darbnīcas, piedalījās amatnieki, par muzikālo noskaņojumu rūpējās sieviešu vokālais ansamblis "Ievziedi" no Ērgļu novada Jumurdas pagasta, vīru koris "Silvicola", kā vienmēr aizkustināja Ievas Akurateres uzstāšanās.
21.06.2017.