Tas ir mans atslēgvārds šonedēļ – gan domājot par aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām, gan mūžseno tēmu – cilvēku attiecībām, kur katrs ir atbildīgs ne tikai par lielām lietām, bet arī par pasaulē palaistu vārdu.
Bet ja runājam par pašvaldību vēlēšanām, izskatās, ka vēlētāji tiešām šajā reizē jutās atbildīgāki, jo 2017. gada vēlēšanās, salīdzinot ar 2013. gadu, piedalījās par teju 4,5 procentiem vairāk balsstiesīgo. Varbūt alka pārmaiņu, bet varbūt – gluži otrādāk – vēlējās saglabāt līdzšinējo kursu, kā, piemēram, Rīgā, kur par „Saskaņu"/„Gods kalpot Latvijai", neraugoties nedz uz līdzšinējā mēra Nila Ušakova gāzēju aktivitāti, nedz iepriekš veiktajiem socioloģiskajiem pētījumiem, nobalsoja katrs otrais – jeb 50,82% balsu, saglabājot vairākumu, tomēr iegūstot 32 no 60 deputātu vietām līdzšinējo 38 vietā. Mazāk, bet joprojām līderos. Tikmēr pēc ievēlēšanas Rīgas domē, bet kāroto mēra amatu neieguvušais Saeimā amatu zaudējušais Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars visādi lokās, lai gan skaidri jaušams, un, kā tautā saka, pat ezim skaidrs, ka šajā gadījumā šis posms Rīgas domē viņam būs tikai atspēriena platforma nākamā gada Saeimas vēlēšanām. Tā diemžēl ar to atbildību realitātē ir, nemaz nerunājot par tiem solījumiem, kuri sarakstīti lielāku un mazāku pašvaldību deputātu kandidātu vēlēšanu programmās, lai arī tās bieži vien piegrieztas pēc vienas šnites. Par mutiskiem solījumiem pat nerunājot, tā, piemēram, „Aizliegtajā paņēmienā" daži no aptaujātajiem topošajiem tautas priekšstāvjiem solīja pensionāriem painteresēties, kā viņiem, piemēram, būtu iespējams… īstenot senlolotu sapni un nokļūt Kanāriju salās.
Vēl viens aspekts, kas vēlēšanu laikā spilgti liecina par deputāta kandidātu, ir līdzšinējā attieksme (atbildība) pret līdzcilvēkiem, ir vēlētāju plusi un mīnusi, kas vienam ļauj no, teiksim, četrpadsmitās vietas pacelties līdz ceturtajai, bet citam turpretī atkrist atpakaļ (es te nerunāju par cilvēku nenovīdību, lai neteiktu –
skaudību, kas liek svītrot pat tuvāko kaimiņu). Ir taču tā, ka par cilvēku vislabāk liecina viņa darbi. Nodeldēti, bet precīzi! Nekāds labāks lakmusa papīrītis šajā ziņā nav izgudrots. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā, piemēram, visbiežāk svītrotais Zaļo un Zemnieku savienības deputāts bijis eksprezidents Andris Bērziņš, kuru, kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati, vēlētāji svītrojuši 847 reizes. Vienlaikus bijušais prezidents ieguvis 1127 plusus, atpaliekot vien no partijas mēra amata kandidāta Armanda Krauzes, kas saņēmis 2753 plusus. Kopumā Bērziņš vēlēšanas noslēdzis ar 8529 balsīm. Viņš sarakstā kandidēja ar otro kārtas numuru, tomēr lielā svītrojumu skaita dēļ noslīdēja uz trešo vietu. Tas – par Rīgu, bet par pašu novadu – kādā no tuvākajiem „Stara" numuriem.
09.06.2017.