Kad no Mārcienas nelielu gabaliņu pabraucam pa Ļaudonas ceļu, nokļūstam zemnieku saimniecības "Usmaņi" fermā, kur patlaban tur 60 slaucamo govju, bet pavisam mīt 140 dažāda vecuma lopu. Te saimnieko Dace un Mārtiņš Sprogas.
Viņiem palīdz viens strādnieks – Pēteris Pudulis. Ir skolas brīvdienas, un arī Sprogu dēli – Kārlis un Pēteris – rosās fermā. Liellopu novietne izskatās nedaudz īpatnēja – uz trim sienām balstās jumts. Būtībā lopi atrodas svaigā gaisā un ziemas aukstumā.
Mārtiņš Sproga kādreiz strādājis par traktoristu bijušajā kopsaimniecībā "Zelta druva", bet Dace – par agronomi. Kad sākās pārmaiņu laiki, ģimenei bija jāizšķiras, ko turpmāk darīt. 90. gadu sākumā tika pieņemts lēmums – jāveido pašiem sava zemnieku saimniecība.
– Visu, kas mums tagad te ir, esam radījuši savām rokām, ņemot kredītus un izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Māju nopirkām, zemi – 80 hektāru – arī. Cik nu moderna, bet visa tehnika ir nodrošināta. Tehnikai saimniecībā jābūt. Ja nebūs, iznāks tā – cik nopelnīsi, tik būs jāatdod par pakalpojumiem, pašiem nepaliks nekas. Bez tam – būsi atkarīgs no cita. Es tagad varu strādāt patstāvīgi. Ja ir, piemēram, labs laiks, es aizbraucu un savācu sienu. Ja man ir jālūdz kaimiņa, kam pašam saimniecība, pakalpojums, tad, atvainojiet, ko viņš darīs? Vispirms sarullēs sienu savā laukā. Man būs jāgaida. Ja kaimiņš atbrauks – paldies Dievam, bet ja ne – sveiki, Gauja! – teic zemnieku saimniecības "Usmaņi" īpašnieks un saimnieks Mārtiņš Sproga.
– Jūsu saimniecība nodarbojas ar piena un gaļas ražošanu?
Dace Sproga: – Tikai un vienīgi. Mums ir laba sadarbība ar Jēkabpils piena kombinātu. Naudu maksā regulāri, ko vairāk zemniekam vajag? Tiesa, varētu jau par pienu maksāt vairāk, bet kā nu ir, tā ir. Liellopu gaļu realizējam SIA "Maigumiņš", kas atrodas kaimiņos, Bērzaunes pagastā, tālu lopiņi nav jāved.
Mārtiņš Sproga: – Darba saimniecībā ir tik daudz, ka visu gandrīz nevar padarīt. Būtu tikpat daudz naudas, cik darba, tad klātos labi, bet tā – pieliek 5 santīmus degvielas cenai – un pienam arī varētu tikpat, bet par to jau var tikai sapņot. Degvielas cenu nemitīga paaugstināšana zemniekiem rada nopietnas problēmas, produkcija kļūst arvien dārgāka.
– Jūsu govis atrodas tikai daļēji slēgtā novietnē arī ziemas aukstumā. Vai tās neapaukstējas?
Mārtiņš Sproga: – Tā nav ne jauna, ne moderna saimniekošana. Tā jau rīkojas daudzviet, arī ārzemēs. Pirmajā saimniekošanas gadā ziemā uznāca spēcīgs sals – trīsdesmit grādu. Nospriedu, ka, lai lopiem būtu siltāk, jāaizklāj priekšā plēve. Tā arī izdarīju, no rīta atnācu un pārbijos – visas govis nosarmojušas. Rāvu plēvi nost un raizējos, kas nu būs. Tomēr nekāda nelaime nenotika. Kopš tās reizes es nekad neko priekšā nelieku. Govis ļoti labi jūtas ziemā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 08.01.2008.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS
OĻĢERTA SKUJAS foto