Turpinot 2. maija „Starā" Laimdotas Ivanovas rakstā „Koki – katrs ar savu stāstu" aizsākto tēmu, vēlos pastāstīt par kādu skaistu tradīciju Mētrienā. Atceroties un godinot ievērojamus ļaudis un viņu sabiedrisko devumu, Mētrienas pagastā kopš 2003. gada tiek stādīti ozoliņi.
Dižvīru ozolu dēstīšana ir bijušās bibliotekāres Marutas Ošas iedibināta tradīcija, un stādīšanas svētkus daudzi atceras kā vērienīgus sarīkojumus. Ekskursijas, koncerti, pārnovadu un dzimtu tikšanās. Šopavasar Mētrienas sieviešu klubs „Ābele" kopā ar pagasta bibliotēkas vadītāju Jolantu Vītolu no jauna apzināja un aprūpēja zaļās un dzīvās piemiņas zīmes. Krūmi, vecā kūla, sētas mieti un akmeņi ir dabūti nost. Diviem ozoliņiem tālāk no apdzīvotām vietām uzstādīti jauni nožogojumi, lai zvēri neapskādē. Pašvaldība finansējusi jaunu norāžu izgatavošanu veco, laika zoba skarto zīmju nomaiņai. Esam iecerējuši sagatavot bukletus ar karti un aprakstu par katru no cilvēkiem, kuru piemiņu lemts glabāt ozoliem. Ideja ir dzīva, tāpat kā kociņi tā tikai jākopj tālāk. Nākotnē varētu izveidot ozolu maršrutu, ko apceļot kājām vai braukšus, jo visi pieci ozoliņi iestādīti ceļa malā.
Pirmās latviešu paaudzes dzejnieka un tulkotāja Anša Līventāla ozolītis- zemzarītis ieaudzēts „Jošmaļu" mājas ceļagalā viņa atceres divsimtajā gadā. Pļavkopim, selekcionāram un zinātniekam Pēterim Pommeram no „Plēšām" simtgades piemiņas ozols iesakņots vietā, kurā sakņojas arī Latvijas pļavu un ganību kultivēšanas tradīcijas.
Agronomu, pedagogu, Malnavas lauksaimniecības skolas dibinātāju Pēteri Sauleskalnu cildinās viņa 130. jubilejas ozols netālu no dzimtajām „Aizjošnieku" mājām. Varbūt rakstnieka un žurnālista Oļģerta Liepiņa simtgadei stādītā ozola kuplajiem zariem „Dūkstupos" kādreiz būs lemts iedvesmot kādu no jaunajiem literātiem. Dziedātāja, Nacionālās operas solista Jāņa Vanaga simtgades ozols Mētrienas centrā šalks „visiem, kas dzīvojuši Mētrienā", kā stāv rakstīts uz tuvējā piemiņas akmens.
Bibliotekāre Jolanta, pārcilājusi rūpīgi glabātos novadpētniecības materiālus, stāstīja talciniekiem par cilvēciskajām vērtībām – neatlaidību, izturību, darba mīlestību, talanta kopšanu, sīkstumu, gara spēku, panākumiem un profesionalitāti šo cilvēku mūža gājumā.
Katrā mūsu pagastā ir vietas, notikumi un ļaudis, kas veido novada kopīgo kultū vēsturisko telpu un garu, par kura uzturēšanu visi kopā esam atbildīgi. Tādēļ novada pašvaldībai būtu iespēja organizēt šādu piemiņas stādījumu apzināšanu un ziņu apkopošanu visa Madonas novada teritorijai, aicinot vietējos ļaudis sniegt informāciju, iesaistot Madonas muzeja zinošos cilvēkus. Būtu mums jauns novada apceļošanas maršruts.
7.06.2017.