Psihologa darbā bērniem bieži prasu par viņu interesēm, un populārākās atbildes ir – dators, datorspēles, internets… Modernās tehnoloģijas (MT) rada jaunus pārbaudījumus gan vecākiem un skolotājiem, gan pāru attiecībām.
Piemēram, ja tu neieliksi draudzenei like pie viņas jaunās profila bildes vai, nedod Dievs, ieliksi to kādai citai, gaidāmas pamatīgas nepatikšanas. Sociālajos tīklos ievietotā informācija (ja mēs to pieņemam kā patiesu) var izraisīt daudz nepatīkamu emociju, piemēram, dusmas, vientulības izjūtu, skaudību. Sabiedriskās iestādēs bieži vērojams, ka cilvēki it kā ir atnākuši kopā un sēž pie viena galdiņa, bet atrodas katrs savā pasaulē – sarunu ik pa laikam pārtrauc kāda satraucoša ziņa telefonā, uz kuru noteikti vajag atbildēt, vai varbūt izrādās, ka jums nemaz nav, par ko runāt, jo viss jau ir zināms no sociālajiem tīkliem, piemēram, ko kurš ir ēdis brokastīs. Cilvēkiem zūd spēja atrasties „šeit un tagad", tiek aizmirsts par elementāru cieņu pret otru personu. Angļu valodā ir pat ieviests jauns jēdziens – FoMO (Fear of Missing Out), kas nozīmē bailes palaist garām noderīgu informāciju. Arī vecāka gadagājuma cilvēki aizraujas ar modernajām tehnoloģijām. Viņus visbiežāk aizrauj piedāvāto iespēju pārbagātība – ja kādreiz nevarēja dabūt pat desu veikalā, tagad var dabūt jebko, atliek tikai izvēlēties.
Kas mūs tik ļoti piesaista MT?
Viens no skaidrojumiem ir tāds, ka cilvēki caur MT apmierina savas vajadzības, piemēram, pēc kompetences izjūtas, autonomijas, sociāliem kontaktiem. Sociālos tīklus bieži izmanto cilvēki, kuri jūtas izolēti no apkārtējiem, tādējādi nododot vēstījumu „es dalos, tātad es esmu", cilvēki, kuriem trūkst pārliecības par sevi un nepieciešama atzinība no apkārtējiem, cilvēki ar komunikācijas grūtībām. Bieži vien šādā veidā tiek panākts pretējs efekts vēlamajam, piemēram, pastiprinās vientulības izjūta, jo reālie kontakti tiek aizvietoti ar virtuālajiem, kas ir daudz virspusīgāki. Pētījumi rāda, ka, jo vairāk cilvēki lieto internetu, jo mazāka ir viņu apmierinātība ar dzīvi. Turklāt, samazinot MT lietošanu, piemēram, nedēļu iztiekot bez Facebook, cilvēki atzīmēja, ka jutās laimīgāki nekā iepriekš. Savukārt pāri, kuri sarunas laikā iztika bez mobilā telefona klātbūtnes, šo sarunu vērtēja kā nozīmīgāku nekā tad, kad telefons atradās blakus.
Kā atpazīt, kad MT lietošana jau ir kļuvusi par atkarību?
Līdzīgi kā vielu atkarības gadījumā jāskatās, cik pārņemts cilvēks ir ar šīm aktivitātēm (nekas cits vairs neinteresē), vai nav vērojami atcelšanas simptomi (piemēram, nemiers, aizkaitināmība, pārtraucot lietošanu), vai nav pieaugusi tolerance – arvien ilgāks laiks tiek veltīts aktivitātei, neraugoties uz negatīvām sekām, piemēram, pienākumu atstāšanu novārtā, sociālu izolāciju, veselības problēmām, konfliktiem ģimenē u. c. Kā viena no pazīmēm var būt arī paradumu slēpšana vai melošana par tiem un neveiksmīgi mēģinājumi tos mainīt.
Kuri cilvēki ir vairāk pakļauti riskam aizrauties ar MT?
Riska grupā ir iekļaujami impulsīvi, agresīvi, uz atkarībām tendēti cilvēki, kā arī kautrīgi, vientuļi cilvēki ar vājām sociālām prasmēm, zemu pašvērtējumu. Īpaša uzmanība jāpievērš arī cilvēkiem ar depresiju, trauksmi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS) un citiem psihiskiem traucējumiem. Ar MT bieži aizraujas arī vienkārši nogarlaikojušies cilvēki un cilvēki hroniska stresa apstākļos, kuri MT izmanto, lai atslēgtos no dienas laikā piedzīvotā. Arī cilvēki ar traumatisku dzīves pieredzi un no tās izrietošiem emociju regulācijas traucējumiem mēdz pārmērīgi lietot MT, lai novērstu nepatīkamās domas un atmiņas, vienīgi – izvairīšanās no problēmu atzīšanas un risināšanas tās tikai pastiprina. Bērni un jaunieši ir riska grupā, jo tās smadzeņu daļas, kas atbild par paškontroli, vēl nav pietiekami nobriedušas (pieres daivas attīstība turpinās līdz apmēram 25 gadu vecumam). Datorspēles izraisa asas emocijas, kuras bērni vēl nespēj kontrolēt, un veicina nervu sistēmas pārslodzi. Liela nozīme atkarību izcelsmē ir arī ģenētiskiem faktoriem. Atkarības tiek saistītas ar tādu ķīmisku vielu aprites traucējumiem, kas saistīti ar labsajūtu, piemēram, dopamīns, serotonīns. Atkarības var arī radīt izmaiņas smadzeņu darbībā un personībā.
Ko darīt lietas labā?
Daudzi pētnieki uzskata, ka viens no galvenajiem datoratkarības riska faktoriem ir problemātiskas ģimenes attiecības, kurās trūkst noteikumu, tradīciju un emocionālās saiknes ar vecākiem. Šādā gadījumā jāstrādā ar visu ģimeni, var būt nepieciešama psihologa vai psihoterapeita palīdzība. Protams, vieglāk ir nosēdināt bērnu pie datora vai uzdāvināt jaunāko iPhone un tad nelikties par bērnu ne zinis, bet ilgtermiņā tas neatmaksājas. Profilaktiski var mēģināt veltīt bērnam nedalītu uzmanību vismaz 10-20 minūtes dienā vai, piemēram, kādā brīvdienā kopīgi doties pārgājienā bez MT klātbūtnes. Bērnus ļoti piesaista krāsaini, kustīgi attēli. Ja dators ir brīvi pieejams, tā izmantošana var kļūt par grūti maināmu ieradumu un kavēt bērna attīstību, tādēļ svarīgi datora lietošanu ierobežot jau no mazām dienām. Bērniem ir jāiet ārā, jākustas, jāfantazē, jāapgūst komunikācijas prasmes! Bērni mācās novērojot, tādēļ mums jābūt tādiem, kādus mēs gribam redzēt savus bērnus.
2.06.2017.