Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

LVM iznomāja zemi… briežu dārzam

Redakcija

Autors • 29.05.2017.

Burtu lielums

Nesen redakcijas e-pastā "Stars" saņēma J. V. vēstuli, kas skar zemes nomu briežu dārza veidošanai Praulienas pagastā: "Labdien! Man ir meža īpašums Praulienas pagastā, kas robežojas ar "Latvijas valsts mežiem" (LVM). Ziemā LVM savu mežu nozāģēja, tagad tur ir izcirtums. Nesen uzzināju, ka tikšot veidots briežu dārzs, jo, lūk, LVM šo zemi esot iznomājuši uz 99 gadiem.

Vēlos zināt, kā tas ir, ka LVM iznomā zemi, cik tad viņi prasa nomas maksu par gadu un vai jebkurš var iznomāt zemi. Kāpēc ne uz 101 gadu? Vai nevar iznākt tā, ka tiks iznomāta visa LVM zeme un vairs vienkāršajam cilvēkam nebūs kur iet meža veltes palasīt?
Vai tad nav vajadzīga pierobežnieku piekrišana, lai varētu veidot briežu dārzu? Apvilks žogu, saliks kameras uz visiem stūriem, dzīvnieki auros utt., varbūt kāds izbēgs, tās taču būs neērtības. Būtu ļoti pateicīgs, ja jūs man palīdzētu rast atbildes. Domāju, ka tas rūp daudziem."

Noteikumi regulē, kā briežu dārzs veidojams
Lai rastu atbildi uz mūsu lasītāja vaicājumu, vēstuli adresēju AS "Latvijas valsts meži" komunikācijas daļas vadītājam Tomasam Kotovičam.
– Paldies par interesanto lasītāja jautājumu! Atbilstoši valsts likumdošanai, ikviena fiziska vai juridiska persona var ierosināt zemes iznomāšanu briežu dārzu izveidošanai. Nomas tiesības publiskajā izsolē ieguva SIA "Ezermaļu nekustamie īpašumi", – skaidro T. Kotovičs.
Komentāru sagatavoja LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns: – Noteikumus par meža apsaimniekošanu iežogotā meža platībā, kas izveidota dzīvnieku turēšanai nebrīvē, nosaka Ministru kabinets, un, protams, jebkuram briežu dārza īpašniekam tie ir jāievēro. Lēmumu par briežu dārzu izveidošanu pieņem Valsts meža dienests. Pirms tam briežu dārza izveidotājs saņem tehniskos noteikumus no Valsts vides dienesta, kā arī žoga būvi veic atbilstoši būvvaldes atļaujām. Šie noteikumi skaidri regulē, kā dārzs ir veidojams. Pēc zemes nomas līguma termiņa beigām piecu gadu laikā zemes īpašniekam ir jāveic visas mežsaimnieciskās darbības – atjaunošana, kopšana un ciršana, lai patības atgrieztu normālā mežsaimnieciskā apritē.
Lasītāja vēstulē minētie termiņi neatbilst realitātei, jo zemes nomas līgums minētajā teritorijā ir noslēgts uz 25 gadiem, lai gan Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums atļauj slēgt zemes nomas līgumus līdz 30 gadiem. Zemes nomas maksa ietver visus valsts negūtos ieņēmumus no meža apsaimniekošanas, kā arī ietver zināmu virspeļņu. Zemes nomas tiesības tika piedāvātas publiskajā izsolē, pirms tam to izsludinot www.lvm.lv un www.vni.lv. Izsoles sākumcena tika noteikta, ņemot vērā sertificētu tirgus vērtētāju veikto novērtējumu, tomēr ne zemāka par AS "Latvijas valsts meži" noteikto. Saskaņā ar izsoles rezultātiem 105,4 ha gada nomas maksa ir 16 724 EUR, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis, jeb kopā 20 281 EUR gadā.
Apgalvojums, ka visa valsts zeme varētu būt iznomāta, ir pārspīlējums, jo, uzzīmējot ap Madonas pilsētu 10 km rādiusu, ir redzams, ka tajā ietilpst 2450 ha valsts mežu, kur nav nekādu nomas līgumu, t. sk. Madonas iedzīvotāju iecienītais "Smeceres sils".
Sazinoties ar Praulienas pagasta pārvaldes vadītāju Valdi Gotlaufu, saņēmu apstiprinājumu, ka briežu dārzs tiks veidots un šajā privātajā iniciatīvā neko sliktu nevar saskatīt. Pagasta pārvaldei ar LVM zemēm nav nekāda sakara, bet, kas attiecas uz privāto zemju tirgu, nevar noliegt, ka tāds notiek, ja kāds savu zemi pārdod, tā ir katra īpašnieka izvēle – pārdot vai nepārdot.
Par vēstules autora interesi par būvniecības ieceres (žoga izveidošanas) publiskas apspriešanas kārtību jāpaskaidro, ka Būvniecības likumā ir noteikumi, kas nosaka, ka publiskas apspriešanas mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ierosinātāja intereses, nodrošinot būvvaldes lēmuma atklātumu saistībā ar attiecīgās teritorijas attīstību. Publiskas apspriešanas procedūru parasti pārrauga novada pašvaldība, bet uztic būvvaldei.
Vēstules autors vēl gribēja zināt: "Kāpēc tiek pieļauts, ka Praulienas pagastā pa mazajiem ceļiem ļoti lielā ātrumā brauc, nesas liela mašīna kā tanks – biedē bērnus, vecus cilvēkus, sabojā tiltu pie Mežlīčiem?" Valdis Gotlaufs šādos gadījumos ieteica aculieciniekiem griezties ar iesniegumu ceļu policijā.

Sagatavoja IVETA ŠMUGĀ

30.05.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px