17. maijā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta kamerkonferences „Meklējumi un atradumi – veiksmes stāsti" ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču centrā notika Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes docenta, filoloģijas doktora Gata Ozoliņa (attēlā) grāmatas „Ērgļu vērtums" atvēršanas svētki.
Ērgļu pagātnes apcirkņos ir saguldītas daudzas kultūrvēsturiskas vērtības. Cik tās ir atrastas, apzinātas un nodotas nākamajām paaudzēm? Gata Ozoliņa veidotajā izdevumā pirmoreiz sastopam tik bagātu folkloras un etnogrāfijas materiālu vākumu, kas saistīts ar Ērgļu novadu.
Stāstot par izdevuma tapšanu, autors uzsvēra, ka viņa veidotā grāmata ir „pētījums par viena Latvijas novada tradicionālo kultūru plašākā kultūrvēsturiskā skatījumā, centrā paturot Ērgļu folkloristus un folkloras tradīciju, ietverot vietas, laika notikumu un personību pētniecību, secīgi analizējot novada folkloristiku, folkloras vākšanas un pierakstīšanas vēsturi, apstākļus un gaitu." Tā kā Ērgļu folkloras materiālu vākums ir ļoti plašs, daudzu folkloristu devums palicis ārpus grāmatas lappusēm, un autors ir apņēmības pilns iesākto darbu turpināt.
Konferencē Gatis Ozoliņš bija aicinājis pašus ērglēniešus stāstīt par sava novada kultūrmantojuma saglabāšanu mūsdienās. Anna Kuzina, ilgus gadus būdama „Braku" muzeja vadītāja, atzina, ka, pētot rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīvi un daiļradi, apzinājusies, ka jāpēta cilvēki un vide, kur rakstnieks dzīvojis un strādājis. Gadu gaitā iepazīti ērglēnieši, uzticēti daudzi dzīvesstāsti, krāti vēstuļu, dienasgrāmatu materiāli, un nu daļa no daudzu gadu vākuma ievietota 575 lappušu biezajā grāmatā „Reiz Ērgļos".
Raivis Bičevskis, asociētais profesors, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas vadītājs, rosināja domāt par atmiņu vietu dzīvē, kā arī par tiem, kas stāsta un kā stāsta atmiņas. Kas ir atmiņu vērts? Kas ir stāstnieki? Kā par notikušo stāsta ģimenes locekļi, kā stāsta rakstnieks? Ērgļos tāds neatkārtojams stāstītājs bija arī Rūdolfs Blaumanis. Kādu ieraugām pazīstamo pļavu vai mežu viņa rakstītā tekstā? Kā spējam pieņemt rakstnieka tēloto realitāti?
Man tēma, par ko runāju konferencē, bija „Par R. Blaumani un viņa daiļradi mūsdienu skolēnu skatījumā". Biedrība „R. Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums" sadarbībā ar „Braku" muzeju un Ērgļu novada pašvaldību kopš 2005. gada organizē R. Blaumaņa literārās prēmijas konkursu skolu jaunatnei. 12 gados konkursa žūrijai iesniegti 2832 darbi, ko rakstījuši 7.-12. klašu skolēni no visas Latvijas. Vērtējot darbu sasaisti ar R. Blaumani un viņa daiļradi, satura mērķtiecīgu argumentāciju un domu oriģinalitāti, atklājas skolēnu radošā un pētnieciskā darba iemaņas. Konkursa laureātu darbi tematiski publicēti biedrības izdevumos, kuros iekļautas arī nodaļas par R. Blaumaņa dzimtu, „Brakiem", Ērgļu vēsturi. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar skolēnu konkursa darbu fragmentiem, kas apliecināja 21. gs. jauniešu rakstīšanas prasmes.
Ar skanīgu Pētera Blaua Ērgļu izloksnē pierakstītu tautasdziesmu Ilzes Mailītes, Ineses Mailītes un Rudītes Kumsāres izpildījumā aizsākās stāsts par Ērgļu tautastērpu, kuru demonstrēja TLMS „Ērgļi" vadītāja Sandra Lauberte. Ērgļu tautastērpa izpēti vadītāja aizsākusi jau 1989. gadā, meklējot etnogrāfiskus materiālus, kas liecina par tērpa komplektēšanu. Studijas audēju kopīgais darbs tērpa veidošanā tika atzinīgi novērtēts XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētku laikā 2013. gadā, kad uzņēmēju, lietišķās mākslas studiju un amatnieku biedrību tautastērpu skatē 1. vietu ieguva TLMS „Ērgļi" audējas.
Ilzei Mailītei, darinot savu tautastērpu, radās ideja izveidot tautastērpa elementu koku jeb viedo koku, kurā būs apskatāma Ērgļu tautastērpa elementu attīstība pa gadsimtiem. Objektā, kas varētu būt gan iekštelpu, gan āra objekts, apvienota ideja par koku kā Latvijas virsvērtību, par koku, kura mūžs ir galīgs un savā dzīves laikā dod pamatu jaunai paaudzei. Līdzīgi arī tautastērps. Līdz ar 19. gs. beigām sāka attīstīties rūpniecība un tautastērpa laikmets noslēdzās, tā vietā radās modes apģērbs, kura tapšanā tika izmantotas tautastērpa veidošanas rezultātā radušās zināšanas.
Vērienīgi izskanēja Ērgļu vārds Gaismas pilī. Par to ērglēniešu vārdā Gatim Ozoliņam pateicās Ērgļu novada kultūras darba organizatore Sandra Avotiņa, vēlot iesākto pētījumu turpināt. Patīkamas sarunas risinājās, baudot Ērgļu saimnieču sarūpēto cienastu. Lai top jauni veiksmes stāsti, pētot mūsu tautas garamantas!
30.05.2017.