Diez vai kāds staigājošais pieļauj domu, ka vecumdienas pavadīs pansionātā, kas vispār asociējas ar drūmu gaisotni. Nav jau viegli vecumdienās saiet kopā ar dažāda dzīves gājuma un dažāda rakstura cilvēkiem. Vientulība, lielais gadu skaits, invaliditāte un citas veselības kaites ir faktori, kas pamudinājuši veco cilvēku vai viņa tuviniekus meklēt atbalstu pansionātā jeb sociālās aprūpes centrā.
Kā atzīmēts Andras Petrikas rakstā (žurnāls "Plus 40") "Ragaviņas vecākiem iedomās un īstenībā", var jau atcerēties pasaku par tēvu, dēlu, mazdēlu un ragaviņām, jo reti kad bērni kādu no saviem vecākiem ievieto pansionātā, lai tiktu no vecīša vaļā. Dzīve pansionātā parasti ir nodrošināta ar normāliem apstākļiem – dzīvojamo platību, apkuri, veļas mazgāšanu, racionālu ēdināšanu, iespēju iet vannā vai dušā, saņemt zināmu medicīnisko aprūpi u. tml.
Atbilstoši "NRA" 21. jūlija numurā publicētajiem datiem, Latvijā darbojas 33 valsts sociālās aprūpes centri ar 4640 iemītniekiem un 73 pašvaldību sociālās aprūpes centri ar 5472 iemītniekiem. Taču preses izdevumos regulāri lasāms, ka rindas uz vietām pansionātos ir dramatiski garas. Kaut arī par uzturēšanos pansionātos ir krietni vien jāmaksā. Šo maksu sedz 85 procenti no saņemamās pensijas, bet trūkstošo daļu sedz tuvinieki vai attiecīgā pašvaldība, kas devusi norīkojumu uz pansionātu.
Diemžēl pēdējā laikā "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" bijuši lasāmi vairāki raksti ar tendenciozu un pat aizskarošu ievirzi pansionātu jautājumā. "NRA" pielikumā "Mēs" (20. oktobrī) publicēts raksts ar samērā kliedzošu virsrakstu "Mājas, kurp dodas nomirt?". Tas ir plašs raksts par pansionātu darbības problēmām, taču nebūtu ētiski pansionātu funkcijas akcentēt tieši šādā aspektā.
Pārsteidzošs virsraksts lasāms "NRA" 5. decembra numurā (Imants Vīksne "Ugāles nabagmājai atkal draud slēgšana").
Rakstā ir apskatītas problēmas sakarā ar Ugāles veselības un sociālās aprūpes centra darbības finansiālajiem sarežģījumiem, taču rakstā vairākkārt uzsvērts termins "nabagmāja". Tas tomēr pazemo pansionātu jeb sociālās aprūpes centru darbiniekus un iemītniekus. Jo nedrīkst neatkarīgajā Latvijas valstī ar žurnālistu svētību ieviesties šis seno laiku ataviskais termins "nabagmāja". Mums ir sociālās aprūpes centri jeb pansionāti ar pavisam citām funkcijām.
Autors: ĀDOLFS BORBALS