Saeima par īpašiem nopelniem valsts labā Latvijas pilsonību ir piešķīrusi Latvijā dzimušajam baletdejotājam Mihailam Barišņikovam, kas, mācoties Rīgas Horeogrāfijas skolā, apguvis pamatus lieliskai baleta tehnikai, bet pēc tam baletdejotāja meistarību pilnveidojis Ļeņingradā. Viesizrāžu laikā 1974. gadā viņš palika Kanādā un vēlāk pārcēlās uz ASV. Viedokli par Saeimas praksi piešķirt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem lūdzu izteikt Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci un Dzelzavas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Jankovski.
Veicina atpazīstamību
– Mana attieksme ir diezgan neitrāla, kaut gan grūti pateikt, kas būs tas visaugstā-kais soģis, kurš noteiks objektīvos kritērijus, lai pilsonību piešķirtu par īpašiem nopelniem valsts labā, un vai tas vispār ir iespējams. Taču, ja
Saeimas deputāti ir tā lēmuši un ir stipri savā pārliecībā, lai tā arī būtu. Reizēm, kad tiek izskatīts šāds jautājums, paliek iespaids, ka tam apakšā ir arī ģeopolitika, – atzīst Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Mālniece. – Turklāt tā notiek ne tikai Latvijā, tāda jau ir pasaules prakse. Kad kāds pasaulslavens cilvēks piekrīt pieņemt citas valsts pilsonību, tas zināmā mērā spodrina arī šīs valsts tēlu. Ne visi pasaulē varbūt zina, kur atrodas Latvija, toties varbūt vairāk cilvēku zina, kas ir Barišņikovs, līdz ar to viņš tādā veidā veicina arī mūsu valsts atpazīstamību.
Diezgan pozitīvi
– Es to vērtēju diezgan pozitīvi. Protams, tiem, kas rosina piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem, tāpat Saeimai, kas pieņem lēmumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, tas ļoti rūpīgi jāizvērtē. Ir jābūt arī pārliecinātiem, ka pilsonība tiks pieņemta ar cieņu un Latvijas tēlam, kā tas ir Mihaila Barišņikova gadījumā, nāks tikai par labu, – akcentē Andrejs Jankovskis. – Pēc Latvijas pilsonības piešķiršanas Mihailam Barišņikovam par to rakstīja avīzes visā pasaulē, tas izskanēja ļoti plaši. Iespējams, kāds varbūt tikai tad pirmoreiz uzzināja, ka ir tāda Latvija. Taču piešķirt pilsonību ar Saeimas lēmumu varētu arī tiem cittautiešiem, kuri no pirmajām dienām kopā ar latviešiem aizstāvēja Latvijas valdību un Saeimu 1991. gada barikādēs, ir apguvuši latviešu valodu un jau sen ir integrējušies Latvijas sabiedrībā. Katrā ziņā tas, manā skatījumā, vismaz būtu jāizvērtē, jo katrs gadījums jau ir dziļi individuāls. Manuprāt, tas ir mūsu nepadarītais darbs.