26. maijā pulksten 14 Madonas novada bibliotēkā plānota tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātu, bijušo Latvijas ārlietu un aizsardzības ministru Arti Pabriku. Pēc tikšanās bibliotēkas telpās tiks atklāta izstāde „Latvijas kultūrceltņu mantojums laikmeta griežos".
Pārdomājot tēmu „Latvija un Eiropa 21. gadsimta izaicinājumu priekšā", Artis Pabriks stāstīs par aktualitātēm Eiropas Savienībā, to ietekmi uz Latviju, kā arī uzklausīs iedzīvotāju jautājumus. Tā kā šobrīd Eiropas Savienība sastopas ar virkni izaicinājumu, kuri atstāj ietekmi arī uz Latviju, jo esam ES sastāvdaļa, deputāta uzmanības lokā būs pārdomas par migrāciju, Lielbritānijas izstāšanos no savienības, ekonomisko stagnāciju un citas. Visām šīm problēmām jāmeklē risinājumi, – uzsver Artis Pabriks.
Tiekas ar reģionālajiem medijiem
12. maijā Eiropas Parlamenta Informācijas birojā Rīgā Artis Pabriks tikās ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Žurnālistiem deputāts vēstīja savas domas par Eiropas Savienības tuvākas un tālākas nākotnes scenārijiem, ES sabiedrotajiem un lomu pasaulē.
– Starptautiskā vide šobrīd ir sarežģīta, – iesāka Artis Pabriks. – Eiropas Savienība ir krustcelēs, tā ir smagā situācijā, un ir divi varianti: viens ir domāt par savu ādu, savas valsts interesēm, bet savas valsts interešu nodalīšana vai pretstatīšana pasaules un Eiropas kontinenta interesēm patiesībā nav iespējama. Ja Eiropas Savienība sabrūk, Latvijai momentā papildus parādās virkne grūti pārvaramu problēmu, sākot ar drošību, ekonomiku un visu pārējo. Latvijas interese līdz ar to ir viena – lai Eiropas Savienība saglabātos.
Par „vairāku ātrumu Eiropu"
Artis Pabriks pieskārās tēmai par „vairāku ātrumu Eiropu". – Paskatīsimies vēsturē: Eiropa vienmēr ir attīstījusies kā „vairāku ātrumu Eiropa", nekad visas valstis tajā nav attīstījušās vienādi, vienmēr kāda ir integrējusies ātrāk, kāda – vēlāk, – norādīja EP deputāts. – Latvijai šai kontekstā parādās jautājums, kur lai ejam. Ja skatos uz ES nākotni, uz Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātajiem pieciem scenārijiem ES tālākai attīstībai, jāsaka, ka tīrā veidā nevar realizēties neviens no tiem, tie pārklāsies. Jāseko atsevišķu Ziemeļvalstu piemēram, un, ja ir kopīgs galds, pie kura varam sēdēt, mums pie šī galda ir jābūt. Tas ir vienīgais veids, kā Latvijas intereses gan tirdzniecībā, gan citās sfērās varam aizstāvēt. Mums ir jākonkurē ar valstīm, kuras ir lielākas un starptautiskajā apritē bijušas ilgāk. „Vairāku ātrumu Eiropā" mums jāiet uz saprātīgu, bet lielāku integrāciju.
Attiecības ar Ameriku
– Amerikāņu atbalsts Baltijai, Ziemeļeiropai, Polijai ir samērā skaidrs. Par to šobrīd neuztrauktos, – norādīja Artis Pabriks. – Ar reālu darbību, atbalsta sniegšanu, karaspēka nosūtīšanu viņi to ir parādījuši. Tomēr, lai justos pilnībā droši, ir jāatrisina problēma, kas nav tik skaidri atklāta un definēta, – tās ir Eiropas Savienības un ASV attiecības. Pretruna starp Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa vadības stilu un Eiropas valstu daudzām valdībām šobrīd ir samērā liela. Mēs nonākam pat līdz tehniskām detaļām, piemēram, Eiropas Parlamentā diskutēsim par vīzu jautājumu ar Ameriku. Un tā būs taisnīga diskusija, jo amerikāņi uz visām Eiropas valstīm nav attiecinājuši vienādu bezvīzu režīmu. Tai pašā laikā uz „karu" ar Ameriku iziet nevaram, nevaram pateikt, ka tad ieviesīsim vīzu režīmu uz Eiropas valstīm arī amerikāņiem mēs.
Nākamais jautājums ir globālā pozīcija attiecībā uz citiem reģioniem – Tuvajiem Austrumiem, Krieviju, Tālajiem Austrumiem. Amerikas pozīcija šai ziņā nav skaidra. Piemēram, attiecībā uz Ķīnu pirms vēlēšanām Donalds Tramps teica, ka viņi ļoti kritiski skatās uz to, ko Ķīna dara Dienvidķīnas jūrā un piekrastē, tur veidojot karabāzes. Pašreiz Amerika ar Ķīnu ir panākusi lēmumu par savstarpējās tirdzniecības norisi, un ASV prezidents, lai neizaicinātu Ķīnu, ir atcēlis militārās patruļas, kas līdz tam 12 jūdžu attālumā gāja uz šiem rifiem. Tā ir Ķīnas pozīcijas stiprināšana, un, vai tas ir ES un Amerikas interesēs, tas ir liels jautājums.
Attiecības ar Turciju, Krieviju
– Ar Turciju kā NATO dalībvalsti mēs esam lielās sprukās, – pauda Artis Pabriks. – Turku virsnieki prasa patvērumu Eiropas Savienībā, turku biznesmeņi un vidusšķira, tāpat kā Krievijas liberālā vidusšķira, meklē vietas Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, kur ielikt savu naudu un investēt. Bet tas nenozīmē, ka problēmas ar Turciju tik vienkārši varam atrisināt. Kļūdu pēdējos desmit gados šai valstī pieļauts daudz.
Tāpat Krievijas jautājums, kas jāskata kopā ar Austrumpartnerību – Ukrainu, Baltkrieviju, un tā ir vienota slimību ķēde, kuru varam daudzmaz risināt, ja Eiropas Savienības valstis turas kopā. Atsevišķi Latvija nav spējīga globāli spēlēt ne militāri, ne tirdzniecībā, ne ekonomikā, ne politikā.
Par Franciju pēc vēlēšanām
Emanuela Makrona uzvaru Francijas prezidenta vēlēšanās Artis Pabriks vērtē pozitīvi. Viņa izpratnē jaunais Francijas prezidents ir viena no iespējamām uzlecošām Eiropas Savienības politiskajām zvaigznēm. Tomēr jāapzinās, ka Francija šobrīd ekonomiski ir ļoti vāja valsts, tai priekšā ir daudzas reformas. EP deputāts piekrīt, ka Francijas sabiedrība vēlēšanās reaģēja pozitīvi. Skatoties uz populisma uzvaru ASV un „Breksita" kontekstā, Francijas sabiedrība neuzkāpa uz tā paša grābekļa. Tomēr svarīgi pareizi novērtēt Makrona uzvaru – būtu slikti, ja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vai citi ES dalībvalstu vadītāji uzskatītu, ka ar šo vēlēšanu pozitīvo iznākumu visas problēmas ir atrisinātas.
Daļa problēmu arī Latvijai
– Mans viedoklis par nodokļu reformu un ekonomisko politiku Latvijā ir definējams vienkārši, – vēstīja Artis Pabriks. – Uzskatu, ka jebkura nodokļu reforma, ekonomiskā reforma Latvijas valstī būtu jāveic, paturot prātā divus mērķus, kas jāsasniedz vienlaicīgi. Pirmais: tie cilvēki, kuri māk strādāt un kam ir uzņēmumi, kas dod darbavietas citiem, lai saprot, ka viņiem bagātību neņem nost, bet viņi var Latvijā kļūt vēl bagātāki, ja savus uzņēmumus reģistrē savā valstī, nevis kur citur. Savukārt tai lielajai sabiedrības daļai, kas šobrīd ir samērā nabadzīga un nevar savilkt galus kopā, kas meklē darbu Anglijā, Īrijā vai citur, ir jāredz, ka pēc jaunās nodokļu reformas un ekonomiskās politikas viņi varēs kļūt turīgāki. Ja šīs abas grupas vienlaikus spēsim apmierināt un parādīt, ka abām ir perspektīva, domāju, ka Latvijā viss būs kārtībā.