Šogad Latvijas pavasaris ar siltumu nelutina. Jau maija vidus, bet liezēriešu puķudobēs greznojas vien nedaudzi ziedi, un arī tiem nupat kā vēl nācās pārciest pavisam ziemīgas naktis.
Ozolu centrā savas mājas pagalmā sastopu rosāmies Intu Purviņu, kas priecājas par ziedošajām hiacintēm. Taču līdz brīdim, kad uzziedēs daudzkrāsainās tulpes, viņai vēl pacietīgi jāgaida vesels gads – šo svešzemnieču sīpoli Intas ceļasomā tikai šopavasar mēroja tālo ceļu no Nīderlandes, ko pieraduma pēc joprojām mēdzam saukt par Holandi. Pēc ūdensvada un siltumtrases rekonstrukcijas Intas mājas pagalms ieguvis citus vaibstus, tāpēc dzima doma pārveidot puķudobes un ceļojuma laikā izmantot lielisko iespēju papildināt sīpolpuķu kolekciju.
Intai patīk rušināties dārzā, audzēt puķes savam priekam un ceļot. Pēc 45 darba gadiem, kas aizvadīti Liezēres bērnudārzā kā audzinātājas palīdzei, Inta devusies pelnītā atpūtā un smej: „Vairs nav jāaudzina ne savi, ne citu bērni, nav vairs jākopj lopiņi, nu var ceļot." Prieks iepazīt nezināmo, laime apskatīt vietas, kuras līdz šim redzētas tikai televīzijā vai žurnālos – šīs izjūtas ikreiz pārņem Intu, kad viņa dodas kārtējā ceļojumā. Taupīgi un saimnieciski dzīvojot, Inta rod iespēju ja ne katru gadu, tad vismaz reizi divos gados iepazīt kādu svešu zemi. Līdz jau paspēts pabūt septiņās valstīs, tostarp Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Polijā, Slovākijā. Šopavasar kopā ar māsu viņa devās uz Ziedu svētkiem Holandē. „Ceļojuma laikā savām acīm redzēju to, ko iepriekš biju dzirdējusi par Holandes skaistumu, un tas radīja pasakainas izjūtas!" priecājas Inta. „Miljoniem ziedošu tulpju, hiacinšu, krokusu un narcišu veido daudzkrāsainus ziedu paklājus Keukenhofas parkā, kuru nav iespējams apstaigāt vienas dienas laikā. Vējdzirnavu krāsainie spārni, strūklakas, puķu smarža, ziedu parādes – karnevāli mūzikas pavadībā, daudzie velobraucēji – tās ir atmiņas, kuras saglabāsies no šī pavasarīgā ceļojuma. Neskaitāmus ziedu laukus citu no cita atdala kanāli, bet starp tiem zemes strēlēs mierīgi ganās govis un aitas. Un veidojumi, dzīvnieku figūras no puķēm – kā dzīvi, vārdos grūti aprakstīt sajūsmu par šiem mākslas darbiem, katram novēlētu to redzēt! Pabijām arī siera ražotnē un koka tupelīšu darbnīcā, suvenīru veikaliņos, kuros atbilstoši sava maciņa biezumam varēja iegādāties kādu piemiņas lietiņu. Patika arī Gulivera pilsētiņa – Holande miniatūrā."
Tagad Intai priekšā darbīgs cēliens – vasara un rudens neatvēl daudz brīva laika. Bet, kad atnāks ziema, tā sniegs brīžus pārdomām, uz kurieni ceļot nākamgad…