LTV Ziņu dienesta un sabiedrisko mediju portāla „lsm.lv" projekts „Tautas Panorāma" ir noslēdzies, iedzīvotāji uzklausīti visos Latvijas novados.
Pagājušajā sestdienā „Tautas Panorāma" ieradās mūspusē – Cesvainē, Ērgļos un Madonā, bet pirms tam – arī Varakļānos (21. aprīlī) un Lubānā (29. aprīlī). Visus sižetus var noskatīties internetā, bet daži vēl šonedēļ tiek rādīti arī LTV „Rīta Panorāmā".
Vairāki šo projektu ir jau nodēvējuši par „antireklāmu" pašreizējai pašvaldību vadībai, bet jāņem vērā, ka izteikt savu viedokli varēja katrs, kas to vēlējās, – „Tautas Panorāmas" ierašanās laiks un tikšanās vieta tika iepriekš izziņota, tātad paust viedokli varēja arī tie, kas savas pašvaldības darbu vērtē atzinīgi. Dažviet uz tikšanos ar LTV žurnālistiem (piemēram, Cesvainē, Varakļānos) bija atnākuši arī domes deputātu kandidāti šāgada pašvaldību vēlēšanās.
Protams, kā jau to varēja gaidīt, iedzīvotāji uzmanību galvenokārt koncentrēja uz nepadarītām lietām, problēmām, kas viņu dzīvi padara grūtāku, tāpat izteica viedokli, kas darāms nākotnē, ko viņi sagaida no jaunievēlētajiem deputātiem pēc vēlēšanām. Tika minēti arī pozitīvi piemēri.
Iedzīvotāju izteiktais vērtējums par domju līdzšinējo veikumu mūspusē bija diezgan kritisks, izņemot Varakļānu novada pašvaldību, kur, kā pēc tikšanās pie Saules pulksteņa pilsētas centrālajā laukumā secināja žurnāliste Laura Vonda, dzīvo saulaini, priecīgi, apmierināti ar dzīvi un pašvaldības darbu iedzīvotāji, lai gan statistika liecinot, ka algas Varakļānu novadā ir vienas no zemākajām visā valstī un arī bezdarbs ir diezgan liels.
Turpretī Sandras Zviedres sižeta „„Tautas Panorāma" Madonā"" pieteikums ir skarbs – pēc iedzīvotāju domām, Madonas novada pašvaldība nodarbina sev pietuvinātus cilvēkus, viņi norādīja arī uz politikas un biznesa saistību un selektīvo attieksmi atbalsta sniegšanā, tāpat viņuprāt notikušām klajām nelikumībām, pret kurām tagad notiekot tiesvedības.
Kā šajā tikšanās reizē akcentēja madoniete Vija Ločmele, Madonas novada domē, pašvaldību iestādēs un uzņēmumos varot pat uzstādīt „dzimtas koku".
Turpinājumā LTV žurnāliste norādīja uz augsto bezdarba līmenī Madonas novadā, aptuveni 4,2 miljonu dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda (Madona šai ziņā esot viena no līderēm). Arī Madonas novada saistību apmērs pret ieņēmumiem 2017. gadā ir salīdzinoši liels – 10,2%, un šai ziņā Madonas novads starp pašvaldībām atrodas augstajā 12. vietā.
Toties ļoti atzinīgi tika novērtētas iespējas Madonā iegūt labu izglītību, kā piemēru minot Madonas Valsts ģimnāzijas augstos sasniegumus centralizētajos eksāmenos, it īpaši latviešu valodā – iegūts vairāk nekā 71%, kas devis 5. vietu. Augsts novērtējums ir arī matemātikā – 10. vieta, un labs rezultāts ir arī angļu valodā.
Savukārt iedzīvotāji kā pozitīvos piemērus Madonas novadā minēja ES fondu apguvi, projektu „Madona var labāk!" jaunajiem uzņēmējiem, biznesa inkubatora izveidi, atbalstu sportam, infrastruktūras sakārtošanu, komunikācijas ar iedzīvotājiem nodrošināšanu un citus.
Savukārt Varakļānu novadā iedzīvotāji īpaši lepojas ar savu skolu, izmaksas izglītībai novadā ir salīdzinoši zemas, taču sasniegtie rezultāti ir vieni no labākajiem valstī. Kā atzina varakļānieši, Varakļānu vidusskola ar zinībām vienmēr ir kotējusies ļoti augstu. Iedzīvotāji pašvaldībai paldies teica arī par garšīgo ūdeni, sakārtotajiem trotuāriem, lielo atbalstu pašdarbības kolektīviem, kultūras nama jauno grīdu un krēsliem, kā arī paveikto citās jomās, jo „pašvaldība strādājot no sirds". Iedzīvotāji minēja tikai vienu negatīvu piemēru, kad kāda iedzīvotāja nav saņēmusi gaidīto palīdzību konkrētas problēmas risināšanā. Domas dalījās arī par akmeņu izvietojumu transporta kustības ierobežošanai. Tika izteikts arī vēlējums – lai Varakļānos pēc iespējas ātrāk tiktu atvērts kāds sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums – kafejnīca.
Diezgan atzinīgi iedzīvotāji novērtēja pašvaldības darbu Cesvaines novadā, galvenokārt pārmetot, ka tā plašāk sabiedrībai neskaidro pieņemtos lēmumus. Domas dalījās arī par iecerēto sporta halles celtniecību, vieni to atbalsta, bet citi šaubās par tās lietderību.
Arī Lubānas novadā iedzīvotāji aktualizēja vairākas problēmas, it īpaši attiecībā uz nepieciešamību palielināt darbavietu skaitu.
Savukārt Ērgļos kāds skolēns Ērgļu novadu novērtēja kā vietu, kur jaunieši pēc studijām var atgriezties, lai gan darbavietu ir maz. Pozitīvi tika novērtēta arī kultūras dzīve, veselības aprūpes centrs utt. Kultūras pasākumi gan varot būt labāk apmeklēti, reizēm esot kauns, ka ir sanācis tik maz skatītāju.
Iedzīvotāji novados mūspusē „Tautas Panorāmai" iezīmēja problēmas, kas raksturīgas visās pašvaldībās. Augstais bezdarba līmenis, mazās iespējas iekļauties darba tirgū. Pašvaldību, valsts iestādes un uzņēmumi, ja neskaita gaterus, lielveikalus utt., ir gandrīz vienīgie, kuri nodrošina darbu un sociālās garantijas un kur alga netiek maksāta „aploksnēs". Tika uzdots arī retorisks jautājums – kāda nozīme augstākajai izglītībai, ja nevar strādāt specialitātē un nav izaugsmes iespēju? Vai tiešām jāstudē, lai pēc tam diplomu par augstāko izglītību uzrādītu gaterī?
Pašvaldību vienojošā problēma ir arī ceļi. Pēc iedzīvotāju domām, Madonā centrs ir sakārtots, bet pilsētā ir vietas, kur tā joprojām ir problēma. Savukārt Cesvainē gadiem ilgi tiek solīts, ka tiks sakārtota iela aiz kultūras nama līdz vidusskolai. Arī Ērgļos ļoti aktuāla ir centrālās ielas, tāpat citu ceļu atjaunošana, kā arī lielāka uzmanība jāpievērš teritorijas labiekārtošanai, jaunu koku stādīšanai.
Satraukums tika pausts arī par iedzīvotāju skaita samazināšanos. Madonieša Andreja Vītoliņa aicinājums parēķināt, cik ilgam laikam jāpaiet, lai, samazinoties iedzīvotāju skaitam, te paliktu tukša vieta, ir aktuāls daudzviet Latvijā.
Vairākos novados tika uzsvērts, ka „vietējai valdībai neesot ne vainas", bet tai pašā laikā, ņemot vērā pašvaldību vadītāju „ilggadību", iespējams, tomēr esot nepieciešama rotācija.
16.05.2017.