Šis pavasaris, lai arī vēls un auksts, pagājušajās maija brīvdienās sagādājis piemērotus apstākļus graudaugu sējai. Daudzviet tīrumos, kur augsnes apstākļi ļauj, jau iesēta vasarāju labība, arī agrie kartupeļi drosmīgākajiem jau ir zemē, kamēr citi gaida, kad atkāpsies arktiskās gaisa masas un iestāsies siltāks laiks.
Izmantojot saulainās maija sākuma dienas, arī svētku dienas, ar vasarājiem apsēto tīrumu hektāru skaits ir ievērojami palielinājies.
Uz vaicājumu par to, kā sokas ar lauku darbiem, Barkavas pagasta ZS "Mālnieki" saimnieks Vitālijs Kokars sacīja: – Aprīļa sākums bija daudzsološs un cerīgs, domāju, ka būs agrs pavasaris, taču izvērtās citādi. Ir vēls, slapjš, zeme auksta. Taču, kad vien laiks ļauj, sēja turpinās, un jāsēj ir, kur vien zeme ļauj, jo, ja mēs, zemnieki, gaidīsim labāku laiku, vispār var neiesēt. Laikapstākļi ir jāpieņem tādi, kādi ir. Beidzamais lietus Barkavas laukus pamatīgi pārmērcēja, ne visi lauki ir tādi, ko var apstrādāt, zeme ir slapja. Taču ir arī tādi, kur zeme, kad nokultivēta, jau put. Mūsu saimniecībā šopavasar jāiesēj ap 120 ha, kas nav tik daudz, aug arī ziemāji.
Cesvaines novada ZS "Sviķi" saimnieks, agronoms Zigfrīds Krieviņš pastāstīja, ka auzas un vasaras kvieši jau ir iesēti: – Svētki pagāja gan strādājot, gan atpūšoties. Mūsu saimniecībai ir daudz platību ko apstrādāt, arī audzējamo kultūru – vismaz padsmit. Pavisam saimniecībai ir 500 ha zemes, graudaugi kopā aizņems ap 400 ha, no tiem 100 ha augs ziemāji. Ja jau būtu tikai graudaugi, bet mēs specializējamies arī dārzeņu audzēšanā. Sēja un stādīšana šogad iestiepsies, jo ir jāņem vērā arī laikapstākļi. Šonedēļ sinoptiķu solītais sals naktī tomēr ir apdraudējums visam, kas sadīdzis. Ja piepildīsies prognoze un būs tie mīnus 5 grādi un vēl zemāka gaisa temperatūra, var nosalt arī auzas, kas sadīgušas. Ir bijuši gadi, kad tā noticis. Jācer, ka tomēr nebūs tik auksts, jo ir taču jau maija vidus.
– Strādājam. Arī svētku dienās cītīgi strādājām, 7. maijā saimniecībā pabeidzām sēt vasarājus, vēl jāpārsēj kāds ziemāju tīrums, kas palicis, kur ir pliens, māls un šī zeme nestrādājās. Tie tīrumi, kas tika pārsēti pēc Lieldienām, jau ir skaisti zaļi. Ziemāju bija iesēts 120 ha, pārsējām kādus 90 ha. Vasarāji augs 265 ha platībā. Tad mūspusē vēl zosis uzdarbojās, papostīja sējumus. Daba šogad uzvedas īpatnēji, piedāvājot netipiskus laikapstākļus. Zeme apakšā ir slapja, augšpusē – strādājama, šī nedēļa vēl tiek solīta ar salu naktī. Taču – kā būs, tā būs. Mēs taču laiku nevaram ietekmēt, ar to jau jārēķinās katru gadu, – pavasari un darbus raksturoja Ošupes pagasta ZS "Lazdas" saimniece Alda Jansone.
Saimniecības "Kalna Kūlieši" tīrumos Cesvaines novadā agro šķirņu kartupeļi, kas citus gadus tika stādīti aprīļa beigās, šopavasar zemītē maija sākumā stādīti ar risku – zeme vēl auksta. Saimnieks Andris Kaltons atzina:
– Kartupeļus gribējām stādīt ātrāk, bet tad vienu dienu stipri pielija, neko nevarēja pasākt. Iet visādi, šopavasar veģetācija stāv uz vietas, vēl nesen taču pat zemes virskārta bija sasalusi. Šīs nedēļas vēsais laiks atkal visu attīstību par nedēļu atsviedīs atpakaļ. Kartupeļiem jau zemē nekas nenotiks, jo, paši zināt, pavasarī vēl var izrakt pārziemojušu tupeni, likt katlā un ēst. Kāpostu dēstus audzējam, drīz būs izstādāmi. Tādas pieredzes mums nav bijis – sākam sēt un stādīt, un tad – draudi, ka vietām var būt pat mīnus 4-5 grādi. Ziņās stāsta, ka šāds pavasaris esot reizi 100 gados un mums esot "laimējies" tādu piedzīvot. Karēlijā vēl lāči guļot…
09.05.2017.