Šotrešdien, 26. aprīlī, apritēs 31 gads kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā (AES) Ukrainā. 1986. gada 26. aprīļa naktī notikusī viena no lielākajām katastrofām cilvēces vēsturē ir neizdzēšami ietekmējusi un turpina negatīvi ietekmēt ļoti daudzu cilvēku dzīvi.
Slepenība, rīcības plāna trūkums iespējamiem avārijas gadījumiem, zinātniski nepamatota un kļūdaina rīcība avārijas seku mazināšanā, kā arī politiskais spiediens uz atbildīgajiem dienestiem avārijas sekas padarīja vēl smagākas.
Latvijā avāriju Černobiļas AES mazāk atminamies saistībā ar tās izraisīto radioaktīvo piesārņojumu, bet gan ar cilvēkiem, kurus PSRS norīkoja likvidēt avārijas sekas, no kuriem daudzi joprojām ir mūsu vidū.
Precīzu dalībnieku skaitu grūti noteikt
LU Demogrāfijas centra pētnieks Edvards Vītoliņš, kas padziļināti pētījis avāriju Černobiļas AES un tās izraisītās sekas, savulaik atzina – precīzas ziņas par kopējo cilvēku skaitu no Latvijas, kuri tika iesaistīti avārijas seku ierobežošanas darbos, vairs nav iespējams iegūt, jo cilvēku iesaistīšanu avārijas seku likvidēšanas darbos organizēja vairāki varas resori. Liela daļa svarīgu dokumentu bija slepeni un 1990. gadu sākumā ir iznīcināti. Černobiļā bija spiesti strādāt ne tikai caur tā laika kara komisariātiem iesaistītie dažāda vecuma vīrieši, kuri skaitījās armijas rezervē, bet arī no Latvijas aktīvajā karadienestā iesauktie jaunieši, kuri dienēja ārpus Latvijas. Par darbos iesaistīto karavīru skaitu nav ticamu ziņu, jo viņi parasti saņēma norādījumu klusēt un attiecīgi arī bija spiesti parakstīties par ziņu neizpaušanu. Avārijas seku ierobežošanas darbos iesaistītie speciālisti vērtē, ka darbos piedalījušos un cietušo kopskaits no Latvijas noteikti bija lielāks par 6 tūkstošiem cilvēku, taču tas nesasniedza 6,5 tūkstošus. Tas nozīmē, ka Černobiļā nokļuva 0,23% no tā laika republikas iedzīvotājiem. Visā PSRS piedalījušos skaits bija nedaudz augstāks – 0,27%.
Sākotnēji lielākā daļa no avārijas seku ierobežošanas darbu veicējiem bija aktīvajā karadienestā iesauktie karavīri, kā arī valsts iekšlietu un drošības sistēmas organizācijās esošais personāls. Drīz „likvidatoru" loks tika paplašināts. Latvijā kara komisariāti karaklausībai pakļauto iedzīvotāju iesaukšanu nosūtīšanai uz avārijas seku ierobežošanas vietām uzsāka 8. maijā. Tā bija bezierunu pavēle, kuras neizpildīšana draudēja ar nopietnām sekām.
Apzina vietējos seku likvidētājus
Arī toreizējā Madonas rajona iedzīvotāji bija spiesti iesaistīties AES avārijas seku likvidācijā, un šonedēļ, 27. aprīlī, daļa no viņiem (tie, kurus izdevies apzināt) saņems Iekšlietu ministrijas īpaši izveidoto Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku piemiņas zīmi.
Lai tiktu godināti arī Madonas novada iedzīvotāji, Madonas novada pašvaldība jau pērn, atbalstot ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka piemiņas zīmi apbalvotā Daiņa Kļaviņa iniciatīvu, sāka apzināt Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekus no bijušā Madonas rajona teritorijas un izvirzīt arī viņus apbalvošanai, kā arī piešķirt katram dalībniekam pašvaldības vārdā vienreizēju naudas balvu.
Martā Madonas novada pašvaldības dome pie šī jautājuma atgriezās, izskatot jau konkrētu apbalvojamo sarakstu un lemjot par naudas balvas piešķiršanu.
– Ir apzināti 50 Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki. Visi nepieciešamie dokumenti tika nosūtīti Iekšlietu ministrijai un VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas centram izskatīšanai, – domes sēdē deputātus informēja pašvaldības kultūras nodaļas galvenā speciāliste Inga Arāja.
Saskaņā ar viņas teikto, ministrija izskatīja lūgumu par iespēju godināt Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekus, pasniedzot piemiņas zīmes svinīgā pasākumā Madonas pilsētas kultūras namā, un par piemērotu tika atzīts 27. aprīlis. Svinīgais pasākums notiks pulksten 14, un plānots, ka tajā iekšlietu ministrs Rihards
Kozlovskis pasniegs piemiņas zīmes kopumā 58 Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem (astoņas personas ir no citiem bijušā Madonas rajona novadiem).
Domes deputāti vienbalsīgi atbal0stīja finansējuma 1952 eiro apmērā piešķiršanu vienreizējai naudas balvas (30 eiro pēc nodokļu nomaksas) pasniegšanai katram Madonas novadā dzīvojošajam Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam.
Piemiņas zīme
Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku piemiņas zīmi piešķir Latvijas Republikas pilsonim, nepilsonim, ārzemniekam, kuram ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijā un kura statuss atzīts Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā. Par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku atzīstama persona, kura piedalījās Černobiļas AES ekspluatācijas darbos, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos un citos Černobiļas AES avārijas izraisītajos darbos Černobiļas AES atsvešināšanas zonā laikposmā no 1986. gada 26. aprīļa līdz 1990. gada 31. decembrim, ja: darba devējs nosūtīja attiecīgo personu darbu veikšanai Černobiļas AES atsvešināšanas zonā; attiecīgā persona iekšlietu iestāžu komandējošā personāla vai ierindas personāla sastāvā dienēja Černobiļas AES atsvešināšanas zonā; attiecīgā persona karaspēka daļu komandējošā personāla vai ierindas personāla sastāvā vai kā rezervē ieskaitīta karaklausībai pakļauta persona tika iesaukta uz speciālajām mācībām un iesaistīta Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos (neatkarīgi no dislokācijas vietas un veiktajiem darbiem).
25.04.2017.