Lai arī nauda ir no ES fondiem, pārāk daudz tomēr lauksaimnieki orientējas uz subsīdijām, nevis uz ražošanu. Tagad, kad ES nauda un atbalsts ir pieejams, būtu jāiegulda, lai varētu attīstīties, ražot produkciju un strādāt arī tad, ja nākotnē ES atbalsts tiktu ierobežots.
Tā bija tikai viena no atziņām, kas izskanēja 21. aprīlī SIA "LLKC" Madonas nodaļas lauksaimniekiem rīkotajā seminārā "Kopējās lauksaimniecības politikas attīstība pēc 2020. gada". Pasākums Madonas kultūras namā bija ieplānots gan kā informācijas papildināšana, gan kā diskusija.
Pasākumu vadīja LLKC Madonas biroja vadītāja Aija Vīgnere, kas tuvāk pakavējās pie zināšanu pārneses pasākumiem – arodapmācības un konsultāciju projekta. Laba iespēja jauniešiem ir LLKC apmācību programma uzņēmējdarbības veicināšanai un konkurss "Laukiem būt!", kur šogad lubānietes Katrīnas Valaines biznesa plāns valsts līmenī ieguva atzinību.
Atklājot diskusiju, Madonas novada pašvaldības vadītājs Andrejs Ceļapīters, novērtējot zināšanu pārneses nepieciešamību, uzsvēra, ka svarīgi, lai laukos nodarbošanās kļūtu par ilgtermiņa biznesu, nebūtu darbība vienas vai dažu sezonu ietvaros.
– Bez laukiem tāpat nevarēsim. Paldies, ka uzturat laukus un strādājat, – klātesošos uzrunāja un par "Attīstības finanšu institūcijas Altum" valsts atbalsta programmām uzņēmējdarbības attīstībai informēja Gulbenes reģionālā centra vadītājs Valtis Krauklis.
Vispusīgi nozaru ekonomiskos rādītājus analizēja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. Viņa vērtējumā Madonas novadā vislabākie rādītāji ir graudkopībā un mežkopībā. Piena un gaļas ražošanā rādītāji ne tuvu nav tādi, kā vēlētos. Daudz ir bioloģisko saimniecību, bet šai nozarei ir vajadzīga pārstrāde, citādi maz jēgas ražot, ja, piemēram, bioloģiskais piens nokļūst kopējā cisternā. Pēc LLKC vadītāja Mārtiņa Cimermaņa sacītā, investīcijām jābūt ieguldītām pēc rūpīgas analīzes, saprotot, kā saimniecība attīstīsies, kāds ceļš ejams izaugsmei: "Subsīdijas ir līdzeklis, bet ne mērķis, jo mērķis ir gribēt ražot labāk. Tāpēc aicinu kult vismaz 7 t kviešu, slaukt 8 t piena, nobarot vismaz 800 kg smagu bulli un kooperēties." Viņš arī minēja piemēru, ka Latvijā joprojām ir daudz mazo saimniecību, bet 50 ha saimniecība un 100 govju ģimenes saimniecība var būt ienesīga.
Pārrunājot Kopējās lauksaimniecības politikas attīstību pēc 2020. gada un Lauku attīstības programmas aktualitātes 2017. gadā, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Liene Jansone bija līdzīgās domās, ka Latvijā, dalot naudu ražošanai "uz galviņām", rezultāts nav tas labākais. Atdeve no 1 hektāra ir zema. Viņa minēja piemēru no Vācijas, kur skatās, kas tajā vietā ir vajadzīgs, kā ražot preces, lai aizstātu importu. Tomēr Latvijā šajā plānošanas periodā jau puse no paredzētā finansējuma ir apgūta. Lielās saimniecības iegulda biznesā, mazās – iekārtās un tehnikā. Joprojām sāpju bērns ir pārstrāde, lai būtu vietējie produkti. Liene Jansone arī rosināja, lai izvērtētu, kas vairāk ir vajadzīgs šeit, Madonas novadā, un tiem, kam ir iecere, iesniegt LAP projektus. Svarīgi, lai atbalsts nonāktu ražotājam, tiktu mērķtiecīgi izlietots.
Ar likumdošanas izmaiņām nodokļos un nodevās, valsts atbalstu šajā gadā iepazīstināja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.
No 11. aprīļa ir uzsākta vienotā iesnieguma iesniegšana platībmaksājumu saņemšanai, izmantojot EPS, – līdz 22. maijam – ar pilnu atbalstu, bet no 23. maija līdz 15. jūnijam – ar atbalsta apjoma samazinājumu (1% par katru nokavēto dienu). Ar nosacījumiem un izmaiņām platību maksājumu saņemšanā iepazīstināja LAD Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ES tiešo maksājumu daļas vadītāja Anna Stiebriņa. Viņa norādīja, ka precizējumus, arī izmaiņas platībās vajadzēja veikt jau līdz 1. aprīlim. Jaunos laukus vai precizējumus ārpus lauka bloka var iezīmēt, ja platība ir vismaz 0,3 ha. Diskusija izvērsās par ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību, par 710 kodu. Anna Stiebriņa skaidroja, ka ilggadīgo zālāju saglabāšana ir jānodrošina valsts līmenī. Tas nozīmē, ka Latvijā ilggadīgo zālāju platības īpatsvars attiecībā pret kopējo lauksaimniecības zemi, ko deklarējuši lauksaimnieki, nesamazinās vairāk par 5% salīdzinājumā ar atsauces vērtību, kas tika noteikta 2015. gadā. Piemēram, ja ilggadīgie zālāji valstī samazināsies vairāk par 5%, lauksaimniekiem būs aizliegts pārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi. Turklāt šajā gadījumā lauksaimniekiem pēc LAD pieprasījuma pārveidotā zeme būs jāpārveido atpakaļ par ilggadīgajiem zālājiem.
Ikviens varēja uzdot savu jautājumu un saņemt atbildi. Saimnieks, kurš pēc piena cenu krīzes likvidējis piena lopkopību un uzaris ganības, lai pievērstos graudkopībai, vaicāja, vai darījis ko nepareizi attiecībā uz ilggadīgajiem zālājiem: "Vai man tagad graudu vietā būs jāsēj atpakaļ zāle?" – LAD nosūtīs vēstules, ja būs jāatgriež iepriekšējā gadā uzartie un pārveidotie zālāji. 9. jūnijā varbūt auzas būs sadīgušas, bet varēsim tikai lūgt zemniekam, lai sēj zāli. Tas ir diskutējams jautājums, to, kā izskatās zālāju kopaina, vērtēsim tikai nākamgad, – sacīja lektore. Savukārt M. Cimermanis pauda savu viedokli, ka atbildības slogs ir brutāli uzlikts uz lopkopējiem, kas kaut ko grib mainīt savā zemē un saimniecībā, tāpēc aicināja pārskatīt šo regulas tulkojumu, kas pagājušajā gadā nebija zināms un ir interpretācija.
Lai uzzinātu saimnieku domas, tika sarīkota arī telefonbalsošana par vairākiem jautājumiem, piemēram, kādiem mērķiem izmanto ES fondu līdzekļus, kādu saimniecību var saukt par mazu u. c. Līdzīga telefonbalsošana notiks arī citos novados un tiks apkopota visā Latvijā.
25.04.2017.