Dienas rit savu ierasto gaitu, modusies daba, un visapkārt jaušama pavasara spirdzinošā elpa. Kā katru gadu, tikai šogad – pavisam citādāk…
Citādāk, jo mūsu Anda, kas prata priecāties par pirmo vizbulīti un pļavā uzplaukušo māllēpi daudz vairāk nekā par veselu rožu klēpi, nu sniegpulkstenīšu baltumu saņēma pēdējā atvadu sveicienā kapu kalniņā… Tik ļoti ticot dzīvei un brīnumam, tik ļoti gribot dzīvot un darīt, viņai tomēr nācās doties prom no mums…
… Andas starp mums vairs nav. Dienas rit, un lēnām nožūst atvadu asaras. Taču viņas paveiktais tik mīļajā Vestienas pagastā, visā Latvijā, daudzviet Vācijā un Anglijā paliks kā silta piemiņa un atgādinājums būt labiem, sirsnīgiem un patiesiem. Būt stipriem un neteikt „es nevaru", bet allaž meklēt, kā paveikt un izdarīt. Mīlēt bērnus, saprast līdzcilvēkus un vienmēr cieņā turēt katru veco cilvēku, no kura pasmelties dzīves gudrību pamatus. Tāda bija Anda. Vienmēr radoša, sirdī vienkārša, darbos izdarīga un pasauli mīloša. Un šo Mīlestību viņa saņēma arī pretī. Caur bērnu smiekliem viņas pagalmā, caur „SaulesSveci", kas uzziedēja vasarās Vestienā, pulcējot bērnus uz nometni teju no visas Latvijas. Caur pateicību un prieku no Vācijas tūristiem, kuriem ar patiesu interesi un no sirds Anda rādīja savu Vestienas pagastu, lepojoties ar katru sakopto stūrīti, ar katru interesanto personību vai pagasta saimniecību.
Šo Mīlestību Anda saņēma arī brīdī, kad cīņai ar skaudro likteni bija nepieciešama prātam neaptverama naudas summa. Te pateicība ikvienam, kas savu artavu ieskaitīja Andai atvērtajā Ziedot.lv kontā, te pateicība ikkatram, kas atdarīja sirdi un maku, piestājot pie ziedojumu kastītes veikalos. Mēs kopā paveicām patiešām daudz, un Anda, to zinot, raudāja prieka asaras, pateikdamās par tik lielu saņemto jūsu Mīlestību… Naudiņa būtu, taču šoreiz liktenis lēma citādāk…
Lai arī devām no sirds, ir labi, ja zinām, kur ziedotais nonāks. No fonda Ziedot.lv līdzekļiem tuviniekiem daļēji (1901,50 eiro) tika segti apbedīšanas izdevumi, kuros netika ierēķināti bēru mielasta un daudzi citi izdevumi. Tā ir lietišķā daļa, ko fonds drīkstēja segt likuma ietvaros. Kā informē fonda pārstāvji, neizlietotos ziedojumus mēneša laikā ziedotāji var lūgt Ziedot.lv atgriezt, sūtot iesniegumu un maksājuma uzdevumu. Līdzekļi, kas būs atlikuši, tiks novirzīti Ziedot.lv izveidotajā Onkoloģijas fondā. Fondā tiek uzkrāti tie līdzekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nav izlietoti citos līdzīgos gadījumos un kad ziedotāji nav lūguši šos ziedojumus atgriezt. Šobrīd jau zināms, ka Andai paredzētā nauda, kas paliks kontā, dos cerību gadu veca puisīša mammai Agnesei Eņģelei. Gluži tāpat kā Andas, arī Agneses stāsts atrodams Ziedot.lv mājas lapā.
Savukārt ziedojumu kastītēs saziedotos 91,66 eiro tuvinieki pārskaitīs Madonas slimnīcas bērnu nodaļas vajadzībām. Šāds lēmums pieņemts, zinot, cik ļoti Anda pieķērās bērniem un bērni viņai.
Šobrīd, kad atvadu asaras lēnām žūst, Andas vistuvākie vēlas pateikties visiem, kas palīdzēja uzturēt cerību, un arī tiem, kas bija klāt visgrūtākajā brīdī, guldot Andu dzimtajā Varakļānu pusē. Lai klusais, no sirds teiktais paldies sasniedz Madonas slimnīcu, dr. Iju Malkausi, dr. Ināru Koku, Jēkabpils slimnīcas terapijas nodaļu un Kristīni, Vestienas pagasta sociālo darbinieci Allu Piņķi, fondu Ziedot.lv un laikrakstu „Stars", apbedīšanas biroja „Ozīriss" atsaucīgos puišus un personīgi Ilgvaru, Indru un Ivaru Janovskus veikalā „Papīrs", Aivaru un Rudīti Zariņus Vestienas „Ilziņkalnos", radus, draugus šeit un tālumā, ikvienu, kas bija līdzās. Un, protams, priesteri Rolandu Abricki, kas mūsos prata nostiprināt ticību, ka viss nav vienkārši beidzies. Andas labie darbi, siltais smaids, nerimstošais dzīvesprieks un optimisms paliks mūsu atmiņās, bet viņas dvēselīte, visticamāk, mīt kaut kur Debesīs. Un laikā, kad vasara būs pilnbriedā, pie Andas mājas atkal ziedēs saulespuķes…
Andas tuvinieku un draugu vārdā –
SANDRA
21.04.2017.