Amatnieka darbarīku kastē ir dažādi darbarīki, katram ir sava izcelsmes vēsture, dažam – visai interesanta. Tā ķīnieši apgalvo, ka zāģi esot radījis valstsvīrs, Lu Baņs, kas dzīvojis ap 500. gadu pirms Kristus un mēdzis nodarboties ar amatniecību. Cita versija vēsta, ka senie ēģiptieši jau 2500 gadu pirms Lu Baņa dzimšanas izmantojuši vara zāģus. Pirmos primitīvos zāģus patiesībā izgudroja jau akmens laikmetā, visticamāk, no zvēru žokļiem. Zāģus gatavoja visdažādākajos izmēros, un to pamatforma nemainījās līdz 1810. gadam, kad amerikāniete Tabita Bebita izgudroja ripzāģi.
Cirvis, āmurs un nazis arī pazīstami jau kopš akmens laikmeta, bet skrūvgriezis ir viduslaiku izgudrojums. Pirmais skrūvgrieža apraksts atrasts kādā 15. gs. grāmatā – visticamāk, tajā laikā instruments bija tikko kā izgudrots. Sākumā skrūves izmantoja galvenokārt bruņām, vēlāk arī dažās mehāniskās detaļās šaujamieročos. Diezgan ilgi skrūvgriezis bija rets instruments, jo skrūvju izgatavošana bija dārgs un sarežģīts process. Tikai pēc tam, kad skrūves sāka ražot rūpnieciski un sākās ātra un lēta skrūvju masveida ražošana, arī skrūvgriezis kļuva ļoti populārs.
Sena vēsture ir metramēram. Lothalā (Pakistānā) atrasts ap 2400. gadā pirms Kristus izgatavots metramērs ar tik precīzu skalu, ka mūsdienu mērinstrumenti atklāja tikai 0,13 mm kļūdu. Saliekams metramērs kļuva 1851. gadā, tādu izveidoja vācietis Antons Ulrihs. Zviedru inženieris Kārlis Hilmers Jūhansons Kollens 1880. gadā saliekamajam metramēram iezīmēja skalu gan centimetros, gan collās.
Bīdatslēga ir viens no jaunākajiem amatnieku instrumentiem, tāpēc ir samērā precīzas ziņas par tās izgudrotājiem. Uzgriežņu atslēgai ar maināmu atvērumu 19. gs. beigās un 20. gs. tika izdoti vairāki patenti, izveidoti dažādi bīdatslēgu modeļi. Viens no pazīstamākajiem šā darbarīka izgudrotājiem ir zviedrs Jūhans Pēters Jūhansons.
Savukārt visinteresantākais, laikam gan, ir fakts, ka patentu par savu bīdatslēgas konstrukciju ir saņēmis arī slavens amerikāņu bokseris Džeks Džonsons. 1908. gadā viņš kļuva par pasaules čempionu smagajā svarā. Par spīti balto amerikāņu cītīgajiem pūliņiem atrast „lielo balto cerību" viņu ilgāku laiku neizdevās gāzt no „boksa karaļa" troņa. Pašpārliecinātais Džonsons ne tikai sāka flirtēt ar baltajām sievietēm, kas tolaik bija īsts skandāls, bet ar vienu no viņām pat apprecējās. Nu jau viņš bija izdarījis īstu noziegumu, un tiesa viņam piesprieda vienu gadu cietumā. Uzturoties Līvenvortas federālajā cietumā un strādājot tā darbnīcās, Džonsonam katru dienu nācās atskrūvēt un aizskrūvēt simtiem uzgriežņu. Lai atvieglotu sev darbu, skandalozais sportists uzkonstruēja elegantu bīdatslēgu, un šis instruments izrādījās tik liels uzlabojums salīdzinājumā ar tolaik lietoto modeli, ka viņš 1922. gadā savam izgudrojumam ieguva patentu. Izcietis cietumsodu, Džonsons atgriezās boksā. Pēdējo reizi ringā viņš kāpa 1938. gadā.
07.04.2017.