7. aprīlī 130 gadu pienākuši arhitektam Indriķim Blankenburgam (1877-1944), kas zīmējis plānus daļai Latvijas Republikas laika skolu jaunbūvju (tuvākās – Gulbenes komercskola un Cēsu ģimnāzija). Dzimšanas dienā uz konferenci aicina Rīgas Valsts vācu ģimnāzija. Šajā Blankenburga projektētajā skolas ēkā Āgenskalnā kopš 1931. gada beigām darbojās Rīgas 2. Valsts ģimnāzija.
Septiņus gadus agrāk atklāta Ļaudonas divgadīgā lauksaimniecības skola. Arī tai plānu gatavojis Indriķis Blankenburgs kopā ar citu arhitektu Jāni Orleānu (1891-1952). Vērts atgādināt celtnes būvgaitu. 1901. gadā nodega Ļaudonas luterāņu draudzes skolas koka nams. Tai pašā gadā esošajai skolotāja mājai no ķieģeļiem piebūvēja pagarinājumu, kurā bija vieta pāris klasēm, guļamtelpām un virtuvei. Pēc divdesmit gadiem arī šī celtne cieta ugunsnelaimē. Pirmā stāva sienas bija saglabājušās, tika nolemts veidot lielāku namu. Ļaudonas lauksaimniecības biedrība un luterāņu draudze vienojās, ka jaunbūve gadsimta ceturksni varēs tikt izmantota kā lauksaimniecības skola. Virs mūra pirmā stāva būvuzņēmējs Ernests Lauge uzcēla koka otro stāvu un arī bēniņu telpas, pēc tam visu ēku apmeta. Projektā gan bijis iecerēts vairāk dekorēts apmetums ar izteiktākām logu ailām. Kokmateriāli nāca no draudzes puses, būvdarbus organizēja lauksaimniecības biedrība. Līdzekļus sagādāt nebija viegli. Tie vākti ziedojumu veidā, rīkoti labdarības bazāri, krietnu atlikumu devis arī īpašs Reitera kora koncerts. Lielas rūpes par būvniecību izrādīja lauksaimniecības biedrības tā laika priekšnieks, „Glāznieku" īpašnieks Arvīds Brēmers (1871-1941), kas aizdevuma ņemšanai pat ieķīlājis savu saimniecību.
1924. gada rudenī skola uzsāka darbu. Mācībās galvenais uzsvars uz zemkopim svarīgām zināšanām: augsnes apstrāde un mēslošana, augkopība, dārzkopība un sakņkopība, dzīvnieku anatomija un fizioloģija, lopkopība un piensaimniecība, arī lauksaimniecības organizācija, grāmatvedība, tāpat mājturība un rokdarbi. Skolas darbu pārraudzīja Zemkopības ministrija, arī algoja skolotājus un deva līdzekļus skolas uzturēšanai (lielu saimniecisko izdevumu daļu prasīja malkas gādāšana). Divdesmitajos gados Latvijā bija it daudz līdzīgu skolu, taču vairums to ierīkots agrāko muižu centros (tuvākie – Jaungulbene, Ranka, Vecbebri, Vestiena). Ļaudonā tai celta īpaša ēka. Taču tur, kur skolu iekārtoja muižas centrā, agrārreformā tai piešķīra arī zemi mācību saimniecībai, kuras Ļaudonā pietrūka. Skolā pamatā darbojās trīs skolotāji, parasti divi vīrieši – agronomi un sieviete, kas vairāk darbojās ar meitenēm mājturībā un rokdarbos, bet arī sniedza zināšanas latviešu valodā, matemātikā vai citās jomās. Skolas pārziņi secīgi bija Jānis Nēders, Kārlis Ķevietis, Alfons Kalējs un Eduards Baumanis-Zemdega.
Skolā mācījās jaunieši no apkārtnes – Ļaudonas, Mētrienas, Saikavas, Praulienas, Lazdonas, Mārcienas, bet bija arī tālāki atbraucēji. Lielākoties viņi dzīvoja kopmītnē turpat skolas ēkā. Mācību maksa 20 latu gadā, par internātu jāmaksā 6 lati, jāgādā arī produkti kopgaldam. Mazturīgo atbalstam Zemkopības ministrija piešķīra mācību grāmatu sūtījumus un pabalstus stipendijām, trīsdesmito gadu beigās ap 800 latu. To tālāk sadalīja skolas (pedagogu) padome. Atbalsta apjomu nosakot atsevišķam audzēknim, vērtētas viņa sekmes skolā. Stipendijas lūdzēji iesniedza arī pagasta valdes izziņu par savas ģimenes turību, tā daļēji varam uzzināt, no kurienes nākuši audzēkņi. Atsevišķos gados saglabājušies skolēnu saraksti, bet tajos ir tikai vārdi un uzvārdi. Pirmajos 14 izlaidumos līdz karam skolu beidza 227 audzēkņi.
1944. gada augustā pirms vācu armijas atkāpšanās lielākā daļa Aiviekstes kreisā krasta Ļaudonas ēku tika nodedzinātas. Lauksaimniecības skola saglabājās papostīta, taču agrākās pagastskolas vairs nebija. Tāpēc ātri sasteigts remonts, lai būtu vieta, kur apgūt pamatizglītību. Tā nu pēc 20 gadiem Blankenburga projektētajā ēkā sāka darbu septiņgadīgā skola, pēc tam arī vidusskola, kas tur pastāvēja līdz 1977. gadam.
Savukārt Madonā, Saules un Raiņa ielas stūrī, stāv 1939. gadā Indriķa Blankenburga Augustam Rocem projektētais nams, ko tagad zinām kā viesnīcu „Rudzons".
05.04.2017.