Nesen ar interesi vērojām, kā LTV1 raidījumā "Īstās latvju saimnieces" mūsu novadu un Vidzemi pārstāvēja Praulienas pagasta "Ataugu" saimniece Antra Gotlaufa un Aronas pagasta "Lielo Kupru" saimniece Silvija Čurkste. Interviju ar Silviju jau lasījāt "Stara" 17. marta numurā, šoreiz uz sarunu aicināju ANTRU GOTLAUFU, kas saimnieču sacensībā ieguva 2. vietu.
Antra ir lauku tūrisma uzņēmēja. Gotlaufu ģimenei pieder mājīgs viesu nams "Apiņu kalte", bet lauku saimniecībā "Ataugas", kur dzīvo kupla saime, audzē zemenes un rudens avenes. Antra jau ir pierādījusi, ka viņas aizraušanās ir kulinārija. Absolvējusi Madonas 1. vidusskolu, mācības turpināja LLU, kur ieguva sabiedriskās ēdināšanas pārtikas tehnologa specialitāti. Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienībā māca topošos pavārus. Viņa uzskata, ka godā ir jāceļ tradicionāli un vēsturiski ēdieni. Dažus no tiem var nogaršot arī Antrai piederošajā kafejnīcā "Stūrītis" Madonā, kur firmas ēdiens ir dažādu veidu pankūkas kopā ar mājās gatavotu ievārījumu, rudenī tiek vārītas arī netradicionālās zaptītes, ko nogaršojām Madonas Uzņēmēju parādē pagājušā gada 26. novembrī.
Par piedalīšanos saimnieču šovā viņa teica: – Manā vērtējumā iegūtajai vietai sacensībā nav nozīmes. Katra no mums centās, katrai bija kaut kas labs, un daudzi skatītāji šo raidījumu ir atzinīgi novērtējuši. Uzvarētāja Ilze mūs "paņēma" ar zirgiem, un pēc izbraukšanās ar kamanām viss ļoti garšoja. Kad pirms tam uzcienā ar pīrāgiem, tad ir savādāk. Par savu piedalīšanos saku tā – ja reiz cilvēki, kas par mani rakstīja ieteikuma vēstuli, domāja, ka varu šovā piedalīties, tad bija jāvar, lai mūsu novads izskanētu no pozitīvās puses. Ēst gatavošana jau bija tikai viena daļa. Pārējais – kā viesus uzņemsim, ko darīsim, un ziemā jau nemaz nav tik vienkārši. Neviens jau nepadomāja, kāda tā ir atbildība mūsu ģimenei. Daudzi pēc raidījuma brīnījās, kur tāds liels akmens, saukts Velna Skroderis, atrodas, jo nav tur bijuši.
Antra atklāja, ka speciāli "Īsto latvju saimnieču" uzņemšanai Vaidavas keramikas darbnīcā bija pasūtījusi māla traukus, tika sagādātas arī koka karotes sešām personām, jo galda klājums – senlatvisks: – Ar ko tad esam interesanti? Ar to, kas mums ir citādāks. Ja skriesi līdzi visai pasaulei, tas būs tāds sagrābstījums. Esmu sapratusi, ka ir vērtības, kas mums ir jāsaglabā – pastāsti, rokdarbi, senie ēdieni. Pacildināju arī savu vecmammu, kas bija vienkāršs lauku cilvēks ar četrām klasēm, bet ar lielu dzīves gudrību. Esmu daudz iemācījusies, bet atzīšos, ka nemāku trīs lietas – aust, iejūgt zirgu un darīt alu. Ēst gatavošanu pieprotu, esmu novērojusi, ka arī viesu mājās cilvēki novērtē svaigu, dabisku, mājās gatavotu ēdienu.
Par to, kā notika filmēšanās, viņa atcerējās: – Filmēšana notika janvārī, mūs ar Silviju filmēja paralēli, un laika bija maz, vajadzēja iespēt visu – arī rukša nokaušanu, iepriekš nekas netika izmēģināts. Putraimu desas mājās gatavojam, raidījuma veidotājus tas ieinteresēja, tāpēc šo "naturālo" procesu parādīja pilnībā. Lepojos ar visām senajām lietām, ko mājās dara, ieskaitot maizes cepšanu, ko varu arī parādīt, jo daudzi mājās redz tikai veikalā pirktu maizi. Lai atšķirtos, bija ļoti jāpiedomā, ko celt galdā. Zemenes, ko audzēju, jau tika baudītas divu citu saimnieču saldajā cienastā. Vai vēlreiz cienāšu ar saldo biezpienu un zemeņu mērci? Silvijai lūdzu vienu, lai neizmanto brūkleņu zapti, kas bija kā piedeva asinsdesām garšas kārpiņām. Tā mūsu pusē putraimdesas ēd, bet vīrs Valdis, kas nāk no Kurzemes, tā nemēdz darīt. Mans uzdevums bija izcelt Vidzemi un manas puses senos ēdienus. Latgales ēdienu ir daudz, bet Vidzemes – nemaz tik daudz. Raidījumā neparādīja, bet biju uz bērza tāss sarakstījusi seno ēdienu nosaukumus, lai saimnieces paskaidro, kas tas ir. Piemēram, slokātnis, ķinka, paltes, pendērzupa, garaišpiens… Nesen saņēmu vēstuli no Jūrmalas, kur viens vīrietis stāstīja, ka pēc manas receptes izgatavojis koču, kas izdevusies garšīga. Kāpēc gan uz dārza svētkiem plova vietā nevarētu gatavot koču? Pat iznāktu lētāk. Savukārt uz Meteņiem mūspusē cep slokātni – apaļu pīrāgu no miežu un kviešu miltiem, pa vidu liekot pildījumu kā speķa pīrāgiem. Otra versija ir saldā, ar biezpienu. Novada tūrisma akcijas "Madonas novada garša" noslēgumā vadīšu meistardarbnīcas, kur ar interesentiem mācīsimies gatavot senos ēdienus.
Stāstot par saimnieču viesošanos un izklaidēšanu, Antra pateicās savai ģimenei: – Man bija sniegts liels atbalsts. Klāt nebija vien Roberta, kas patlaban Stokholmā mācās maģistrantūrā, un Sandras, kas, lai arī ar ģimeni dzīvo Amerikā, bērniem Annabellai un Emersonam Valdim māca runāt latviski. Esmu pateicīga savam vīram Valdim, saimnieču uzņemšanā bija klāt Anda, Guna, Valters ar muzicējošajām meitenēm. Esmu ar sešiem mazbērniem bagāta omīte. Kamēr saimniekojām, mazmazbērnus Raivi un Jeti pieskatīja mana mamma. Izcēlās mazais Edgariņš, kas salasīja balsošanas lapiņas, Dārta. Kad stāstīju par melleņu klimpām, tā tiešām ir – izvāru kādus sešus litrus, lai visiem mazbērniem pietiek.
Antra arī atcerējās kuriozus: – Lai saimnieču šova skatītājiem būtu interesanti, tika izceltas arī zobgalības, piemēram, par zirgu Miķeli un vīru Māri. Pēc tam pārdzīvoju, ja nu Māris ņems pie sirds, bet tas tika uzņemts ar humoru. Visu laiku jokojos un teicu "Platais gals", lai palīdzētu Vidzemes un Latgales pārstāvēm, kad Kurzemes un Zemgales saimnieces lielīja savu pusi.
Jautāta par to, kādus tradicionālus ēdienus gatavos Lieldienām, Antra pastāstīja: – Pasha, pīrāgi, krāsotas olas. Mūsu ģimenē olas krāso sīpolu mizās. Tiek nokrāsots ļoti daudz – ap 100 olu, jo ģimene ir liela (minimālais skaits pie galda – 15). Krāsošanas procesā piedalās visi, kas ir mājās, pietinot olai klāt pirmos ziediņus, sniegpulkstenītes, zemeņu lapiņas.
Pasha
Pashu mūsu mājās uz Lieldienām jau daudzus gadus radoši gatavo meitas, un katru gadu iznāk citādāk, bet vienmēr ļoti garšīgi. Gatavot sāk iepriekšējā dienā.
Pilnpiena biezpiens – 1 kg,
labumi: rozīnes, aprikozes, rieksti, marmelāde, magones, mandeles – kopā 0,5 kg,
cukurs 0,2 kg,
4 olu dzeltenumi,
vaniļas cukurs – 1 pac.,
salds krējums – 0,3-0,5 l.
Biezpienu saberž, izmaļ vai sablenderē. Visus labumus sasmalcina, olu dzeltenumus sakuļ ar cukuru un vanilīnu. Sastāvdaļas rūpīgi samaisa. Saldo krējumu pievieno tā, lai masa būtu vijīga. Pashas masu liek samitrinātā drānā, kuru savukārt ievieto piemērotā bļodā vai podā, kam uzliek nelielu slogu. Atstāj pa nakti vēsā vietā, lai viss savelkas. Otrā dienā pasha būs ieguvusi vajadzīgo formu, to izgāž no trauka uz piemērota šķīvja un dekorē ar marmelādi, riekstiem, magonēm, kā labāk patīk.
Mīkstie pīrādziņi
1 glāze piena,
3 glāzes miltu,
1/2 pac. svaiga rauga,
150 g sviesta vai margarīna,
3 ēdamk. eļļas,
1/2 tējk. sāls,
1 ēdamk. cukura.
Pildījumam – sagriezts kūpināts cauraudzītis, sīpoli, maltie pipari.
Uzsilda pienu, kurā izšķīdina sāli, cukuru, raugu. Pievieno izkausētas taukvielas. Pakāpeniski ber miltus, jaucot ar karoti, pievieno eļļu. Turpina mīcīt ar rokām, līdz mīkla nelīp un ir vijīga.
No mīklas izveido 6 „tenisa bumbas", pārsedz ar plēvi un novieto uz pusstundu ledusskapī. No katras bumbas izveltnē apli, sagriež 8 sektoros. Uz platā gala liek pildījumu (kā speķa pīrāgiem). Galiņus aizloka un sarullē. Izveidojas jauks rullītis ar ļipiņu, kuru paliek apakšā. Pīrādziņu virsmu pārsmērē ar olu, uzkaisa sezama vai citas sēkliņas. Cep 220 grādos, līdz kļūst zeltaini brūni. Šim gatavošanas veidam ir priekšrocība – visi pīrādziņi iznāk vienāda lieluma. No mīklas var gatavot arī dažādas saldās maizītes, jo tā ir parasta rauga mīkla, tikai pagatavota citādāk.
31.03.2017.