Kā informēja Madonas novada sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš, aizvadītajā gadā veikts apjomīgs sociālais darbs Madonas novadā, ņemot vērā klientu aktuālākās vajadzības. Kopumā situāciju sociālajā jomā viņš vērtēja kā stabilu, jo būtiski nav mainījies ne palīdzības saņēmēju skaits, ne kopējais gada sociālais budžets.
Par vienu no sabiedrībā pamanāmākajām jomām sociālajā darbā – pabalstu izsniegšanu – Gundars Riekstiņš pastāstīja: – 2016. gadā pabalstos esam izmaksājuši ap 550 tūkstošiem, tie ir apmēram 7795 gadījumi, kuros saņemti pabalsti. Atbalstu ir saņēmušas 2311 ģimenes, pavisam kopā tās ir 3483 personas. Vislielākais pabalstu apjoms ir mājokļa pabalsta izsniegšanā – 180 tūkstoši, tad tā saucamais GMI pabalsts, trešā lielākā pozīcija ir sniegtais atbalsts veselības pakalpojumiem. Ceturtā pozīcija ir pabalsts nozīmīgās dzīves jubilejās – gan dzimšanas dienās, gan kāzu gadadienās. Arī dāvanu kartes jaundzimušo aprūpei. Kopumā šis atbalsts ir būtisks, un ir sastādījis 32,5 tūkstošus eiro. Diezgan daudz esam palīdzējuši arī skolas lietās – mācību uzsākšanai skolā. Ar ēdināšanu saistītu pabalstu ir maz, jo pašvaldība skolās to sedz. To gribētos uzsvērt, ka pašvaldības sociālais atbalsts neiziet tikai caur sociālo dienestu. Pašvaldība apmaksā bērnu ēdināšanu līdz 12. klasei – tā ir ļoti liela nauda, un arī tas ir būtisks atbalsts ģimenēm. Turklāt tas pienākas bez izvērtēšanas, būtībā ikvienai ģimenei. Tāpat transporta kompensācijas un kompensācijas ārpusskolas nodarbībām, pulciņiem. Tas nav sociālais pabalsts, bet tas noteikti ir atbalsts iedzīvotājiem sociālajā ziņā.
Pabalstu griesti un apmērs
Gundars Riekstiņš atgādināja, ka Madonas novadā persona var saņemt trūcīgā statusu, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 128,06 eiro mēnesī, savukārt maznodrošinātā statusu – līdz 200 eiro. Lai varētu atbalstīt plašāku iedzīvotāju loku, saņemot veselības pakalpojumus, Madonas novada pašvaldībā paaugstināti griesti šim atbalsta veidam – ar ienākumiem līdz 250 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli. – Šajā diapazonā esošie iedzīvotāji var saņemt atbalstu veselības pakalpojumu saņemšanai 50% apmērā pret iesniegtajām kvītīm, čekiem. Ir ierobežojums, cik daudz viens ģimenes loceklis var saņemt gadā, bet netiek ņemti vērā īpašumi un tamlīdzīgi. Tie arī pārsvarā ir veci ļaudis, kas izmanto šo atbalstu, – pauda sociālā dienesta vadītājs.
Protams, vienmēr pastāv filozofiskais jautājums – sniegtais sociālais atbalsts ir liels vai mazs, bet, kā uzsvēra Gundars Riekstiņš, tas ir tāds, ko pašvaldība ir izvērtējusi un sapratusi, ka ir spējīga sniegt:
– Salīdzinājumā ar citām pašvaldībām esam kaut kur pa vidu. Neesam paši dāsnākie valstī, bet tas dāsnums arī ir samērā relatīvs. Rīga ir Rīga, tā vienmēr atšķirsies ar savām iespējām. Īstenībā no izvērtēšanas galvaspilsēta būtu jāizdala ārā, jo principā viņi to kopējo bildi sajauc, nereti pat ar pārspīlētu dāsnumu. Tad mazs lauku novadiņš Latgalē uz tā fona izskatās ļoti traki, kaut situācija varbūt tik dramatiska nemaz nav. Mūsu pašvaldība, es teiktu, ir izvēlējusies vidusceļu.
Situācija ir stabila
Pēdējos dažus gadus kopējā pabalstiem atvēlētā summa neesot mainījusies. Ar šo summu sociālais dienests arī tiekot galā, jo vajadzības ir svārstīgas – brīžiem tās samazinās, brīžiem palielinās.
– Trūcīgo skaits aizvadītā gada decembrī bija 996. Salīdzinot ar brīdi, kad bija krīzes pats augstākais punkts, tobrīd tuvojāmies 4000. Jāteic, ka gada griezumā šis skaitlis arī mēdz variēt, kā viens no faktoriem ir sezonālais darbs. Piemēram, 2016. gadu uzsākot, janvārī, trūcīgo personu skaits bija 1078, jūnijā – 1005. Šā gada janvārī tā atkal ir 1041 trūcīgā persona. Ap 1000 arī šis skaits staigā. Kopējais samazinājums kopš krīzes laika tomēr atspoguļo to, ka sociāli ekonomiskā situācija ir mainījusies uz labo pusi. Arī tas, ka nav bijis nepieciešams ļoti strauji kāpināt kopējo gada sociālo budžetu. Varētu teikt, ka situācija ir vairāk vai mazāk stabila. Neteiktu, ka laba, jo joprojām ir cilvēki, kuri dzīvo sliktos apstākļos, tomēr kopējā aina ir ciešama, kontrolējama, – secināja Gundars Riekstiņš.
Sociālais darbs nav tikai pabalsti
Sociālo pabalstu izsniegšana ne tuvu nav vienīgais, ko dara sociālais dienests. Sociālā dienesta vadītājs skaidroja: – Zinu, ka daudziem sabiedrībā tas ar to asociējas, bet ir jau lietas, kas varbūt ir pat svarīgākas. Tas ir sociālais darbs pats par sevi, sociālais darbs ar ģimenēm un bērniem, ar pieaugušām personām. Tie ir arī dažādi rehabilitācijas un aprūpes pasākumi, izvērtēšanas, asistenta pakalpojums, mājaprūpe. Arī sociālajā darbā – ir gan laiks, ko sociālais darbinieks pavada, konkrēti ar ģimeni runājoties, bet tas vēl viss ir jānodokumentē, jāiekļauj plānos. Jāveic arī ieņēmumu izvērtēšana, kas nereti izvēršas gana sarežģīti. Pagājušajā gadā apstrādāti nepilni 8000 iesniegumu, kur par katru ir pieņemts lēmums. Ir sniegtas 2309 konsultācijas klātienē, 681 – pa tālruni (šis skaits noteikti ir pat lielāks, jo visus zvanus nevar uzskaitīt). Ir veiktas 1295 apsekošanas dzīvesvietā, 120 gadījumos esam veduši cilvēkus, lai viņi varētu saņemt medicīniskos pakalpojumus vai uz citu rehabilitācijas iestādi. Vairāk nekā 1000 gadījumos ir bijušas individuālas vienošanās, piemēram, par līdzdarbības pasākumiem.
Jautāts par citiem atbalsta veidiem, Gundars Riekstiņš pieminēja Eiropas programmu bērnu mācību gaitu uzsākšanai. Tāpat turpina un turpinās darboties zupas virtuve. – Eiropas palīdzības programmā vistrūcīgākajiem, kuras ietvaros tiek saņemtas pārtikas pakas, saņemam arī produktus zupas virtuvei. Ir apstiprināti vairāki projekti, no tiem lielākais šobrīd ir deinstitucionalizācijas projekts, kurā ir iesaistīta arī Madona. Līdz šim notika darbs pie klientu izvērtēšanas, kas nu jau ir finiša taisnē. Tam sekos izvērtēšanas rezultātā konstatēto cilvēku nepieciešamību apkopošana un virzīšana projektam. Projekts notiek sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu, un tas būs vērsts uz cilvēkiem ar garīgajiem traucējumiem, bērniem ar īpašām vajadzībām un citiem. Atsevišķi izdalāma bērnu ārpusģimenes aprūpe; projektā iecerēts strādāt pie tā, lai varētu virzīties vēl vairāk uz aprūpi ģimenē. Ir apstiprināti arī vairāki LAD projekti, kuros pašvaldība ir piedalījusies. Piemēram, projekts pakalpojumu pieejamības uzlabošanai Kalsnavas pagastā, tā saucamais Gustavskolas projekts, kas ir apstiprināts un kurā ir sākusies virzība, – iepazīstināja Gundars Riekstiņš.
29.03.2017.