Lai dažādiem kaitīgiem organismiem būtu mazākas iespējas vairoties, sezona ir jāiesāk tīrā un dezinficētā siltumnīcā, dezinfekcijai pakļaujot visas konstrukcijas, segumu, inventāru, taru un instrumentus, uzsver LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Ideāli, ja rudenī augsnes ielabošanai siltumnīcā bija iesēti rudzi, kurus tagad var iestrādāt zemē kā zaļmēslojumu. Ja tā nav, augsnes virskārtu var ielabot ar neitralizētu augsto purvu kūdru. "Mazāk pieredzējuši audzētāji var izmantot jau tādu, kas bagātināta ar minerālmēsliem. Cik daudz kūdras iestrādāt, atkarīgs no tā, cik varam atļauties, bet ne vairāk kā 30 l/m2. Paši kūdru neitralizēt var tikai pieredzējuši dārzkopji," norāda M. Narvils. Augsni ielabot var arī, izmantojot melnzemi, kompostētus kūtsmēslus, kompostu, kas gan papildus rada kaitēkļu un nezāļu risku.
Izmantojot gatavus kūdras substrātus, var veidot kūdras renes, rēķinot 15-20 l uz vienu augu. Vislabāk izmantot mulčas melnbalto plēvi ar balto pusi uz ārpusi, melnā paliks renes iekšpusē. Malas renei stiprina ar auklām, renes apakšdaļā izdara gareniskus iegriezumus 15-20 cm garumā pamīšus divās rindās ik pēc 0,5 m. Var izmantot gatavo substrātu maisus vai tomātus var stādīt atbilstoša tilpuma podos.
Kad tad īsti siltumnīcā jau var ko stādīt?
Māris Narvils: – Jāskatās, no kādiem seguma materiāliem siltumnīca veidota un kādas ir iespējas nodrošināt papildu siltuma resursus. Viens no variantiem – izmantot pasīvo siltuma savākšanu, siltumu krājot melnos ūdens uzkrāšanas konteineros, bet mazākās siltumnīcās – izmantojot sasilušus akmeņus. Savukārt siltās dobes var gatavot, apakšā klājot salmus, zirgu vai liellopu svaigus mēslus. Protams, siltumnīcu apsildīšanā ir izmantojamas arī krāsnis, apkures katli, siltā gaisa ventilatori.
Visagrāk – februārī – var sākt darboties siltumnīcās ar apkuri un polikarbonāta segumu
10 mm biezumā vai dubultās plēves siltumnīcās atkarībā no āra gaisa temperatūras. Šajā laikā var uzsākt redīsu, diļļu, salātu audzēšanu. Gurķiem un tomātiem vajadzēs siltāku laiku, bet pavisam jutīgi pret siltuma nepietiekamību būs baklažāni un paprika. Ja siltumnīcā nav iespējams nodrošināt papildu siltumu, aprīļa sākums vai vidus piemērots aukstumizturīgu kultūru stādīšanai, bet maijs – siltumu mīlošām kultūrām.
Dārzkopības eksperts min vēl vairākus būtiskus aspektus, kas jāievēro, lai siltumnīcā stādītais augtu pēc iespējas labāk.
Laistīšana
No laistīšanas ar laistāmajām caurulēm un dažāda veida uzgaļiem pamazām jāatsakās, jo nelietderīgi tiek tērēts ūdens. Izņēmums varētu būt minisprinkleru sistēmas izmantošana, audzējot dēstus, salātus, redīsus, dilles, garšaugus. Visam pārējam vajadzētu izmantot vai nu pilināmās caurules (plakana vai apaļa diametra), vai "zirnekli", kad pilināšanas ūsas iesprauž atsevišķi katram augam (tomātam, gurķim). Ūdens tā tiks ietaupīts vismaz piecas reizes.
Aizsardzība pret kaitēkļiem
Drošākais veids ir vēdvirsmas nodrošināt ar pretinsektu tīkliem un siltumnīcā profilaktiski izlikt dzeltenos līmes vairogus. Var izmantot arī dzeltenos kūdras maisus, ko izgriež uz āru un nosmērē ar peļu līmi, kura kukaiņus noķer tikpat efektīvi.
Ventilācija
Vissvarīgākais, lai tā būtu pietiekama, tas ir, vismaz 30% siltumnīcas virsmas, rēķinot pret pamata laukumu, jābūt ventilējamai (10 m2 lielai siltumnīcai tie būtu 3 m2). Labāk, lai ir lielākas virsmas vēdlogi un durvis, nevis mazi lodziņi, kas rada spēcīgu gaisa plūsmas caurvēja efektu. Uzstādot pašregulējošās vēdlūkas, gaisa temperatūra siltumnīcā regulēsies pati.
Aizsardzība pret slimībām
Lai pasargātu augus no dažādām slimībām, jāievēro augu augšanas prasības, tos apkopjot rīta pusē pēc rasas izzušanas. Laikus jāizvāc bojātās lapas un augļi, jādezinficē instrumenti un cimdi, kā arī siltumnīcas aprīkojums. Tajā ietilpst stieples augu uzsiešanai, klipši augu stiprināšanai pie auklām, ķekaru turētāji tomātiem, ēnošanas tīkli vai krāsa ēnošanai, kā arī tara, kur jaukt mēslojumu, un tara ražai.
28.03.2017.