Laikrakstā jau informējām, ka pagājušajā nedēļā Valsts kontrole (VK) publiskoja ziņojumus par 20 pašvaldībās veiktajām revīzijām, kurās tika izvērtēta pašvaldības maksas pakalpojumu sniegšana un resursu izlietojums pakalpojumu nodrošināšanai.
To 20 „laimīgo" pašvaldību vidū, kurās no 2015. gada sākuma tika veikta lietderības revīzija, bija arī Madonas un Varakļānu pašvaldības.
Jāizvētī pakalpojumu izmaksas
Kā plašsaziņas līdzekļiem 14. martā pavēstīja VK 5. revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins, ar divu apjomīgo revīziju par maksas pakalpojumiem un administratīvo resursu izlietojumu veikšanu pašvaldībās tika mēģināts atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Vai iedzīvotāji var būt pārliecināti, ka pašvaldība cenšas darboties efektīvi, un par izlietotajiem pašvaldību līdzekļiem tiek saņemti iespējami labākie pakalpojumi? Vai pašvaldība pati zina, cik efektīvi un produktīvi tā darbojas kopumā, cik efektīvs un ekonomisks ir katra pakalpojuma sniegšanas process? Vai par sniegtajiem maksas pakalpojumiem iedzīvotāji nepārmaksā, vai – tieši pretēji – tie nerada papildu neparedzētus izdevumus pašvaldības budžetā, atraujot finansējumu citiem svarīgiem uzdevumiem?
– Joprojām var identificēt vairākas sistēmiskas problēmas, kas ir jārisina, lai pašvaldības ar finanšu līdzekļiem rīkotos gan likumīgi, gan lietderīgi. Šo problēmu iemesli var būt subjektīvi, kas ir minēti revīzijas ziņojumos katrai pašvaldībai, un šie iemesli var būt objektīvi un ne vienmēr no pašvaldību labās gribas atkarīgi. Tāpēc šīs revīzijas ietvaros mēs vēlējāmies noskaidrot arī esošās situācijas iemeslus, gan vērtējot tiesību normas, gan noskaidrojot atbildīgo institūciju kompetenci, gribu un iespējas ietekmēt situāciju, lai uzlabotu pašvaldību darbu. Pirmkārt, nodrošinot, ka vietējai varai ir skaidrs redzējums par novada attīstību un spēja to precīzi ietvert atbilstošos plānošanas dokumentos, lai šie dokumenti būtu pašiem nepieciešami vadības instrumenti, ne normatīvo aktu un atbildīgo institūciju pieprasījuma rezultāts. Otrkārt, nodrošinot, ka pašvaldību budžeta līdzekļi tiek plānoti konkrētu (pašu noteiktu) uzdevumu izpildei un mērķu sasniegšanai. Treškārt, lai pašvaldību iedzīvotājiem būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi, kuru organizēšana un sniegšana neprasa nesamērīgu administratīvo resursu izlietojumu. Atbildīga attīstības un precīza budžeta plānošana nodrošina ekonomisku un efektīvu rīcību ar finanšu līdzekļiem. Tomēr šāda attīstības un finanšu plānošanas vadība prasa arī atbilstošas profesionālās kompetences, intelektuālu piepūli, vairāk analītiska darba ar grāmatvedības uzskaiti, kā arī drosmi un neatlaidību, lai objektīvi paskatītos uz saviem darba rezultātiem un to patiesajām izmaksām, – sacīja Edgars Korčagins.
Neierastā pieeja
Par to, kādas praksē bija VK veiktās revīzijas pārbaudes, vaicājām Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Mārim Justam, kas atzina, ka sākotnēji VK darbības principi vairāk atgādinājuši izmeklētāju darba metodes un ne viss licies pieņemami, taču kopumā iespaids palicis labs, jo revidenti tiešām iedziļinājušies pētāmajos jautājumos.
– Darba metodes bija nedaudz neierastas. Ja vienu un to pašu jautājumu uzdod trim darbiniekiem, sāk šķist, ka kādam neuzticas, taču, no otras puses raugoties, varbūt tieši šādā ceļā var iegūt pilnīgāku ainu, jo katrs sniedz viedokli, balstoties uz savu skatījumu. Kopumā gan iespaids palika pozitīvs. Tiesa, iepazīstoties ar VK ieteikumiem, secinām, ka par lielāko daļu no tiem esam runājuši un tos analizējuši. Ne vienmēr ir iespējams veikt objektīvu salīdzinājumu. Kaut vai revīzijā minētās būvvaldes izmaksas. Kaut arī ir izveidota apvienotā būvvalde, rēķinot izmaksas uz vienu iedzīvotāju, tās būs lielākas nekā lielā pilsētā, kur iestādes ir viegli pieejamas. Tas arī mazajos novados veido lielākas izmaksas par vienu un to pašu pakalpojumu, ko saņem arī lielu pilsētu iedzīvotāji, – atšķirības ieskicēja Māris Justs.
Domes priekšsēdētājs gan ļoti pozitīvi novērtēja VK izveidotās shēmas dokumentu apritei, ko sadarbībā ar VK darbiniekiem pašvaldība uzlabojusi. Tās precīzi ataino dokumentu apriti un vienlaikus kalpos par vērtīgu palīgmateriālu situācijās, kad notiks darbinieku maiņa vai aizvietošana.
Vaicāts par konkrētiem jautājumiem, ko saskaņā ar VK ieteikumiem plānots risināt, Māris Justs atbildēja: ņemot vērā pašu revīzijas nostādni, ka uz uzlabojumu vai veikto atklājumu rēķina būtu jāietaupa vismaz tikpat daudz līdzekļu, cik iztērēts revīzijas veikšanai, diez vai reāls ietaupījums Varakļānu novada pašvaldības gadījumā tiks panākts, taču tas nenozīmē, ka nav nekā uzlabojama.
– Ir lietas, ko varam uzlabot. Kaut vai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana un parādu piedziņa, kā arī pašvaldības sniegto pakalpojumu apraksta un elektronisko veidlapu pieejamība pašvaldības mājas lapā, pie kā jau šobrīd tiek strādāts, – uzsvēra Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Politiķiem jāizdara secinājumi
Jau rakstījām, ka Varakļānu novada pašvaldība 11 pašvaldību salīdzinājumā ieguva labāko vērtējumu sadaļā par attīstības plānošanu. Māris Justs neslēpa, ka ir patīkami ziņojumā par to lasīt, taču vienlaikus šis nav rādītājs, kuru vēlas pamanīt valsts politikas veidotāji.
– Ziņojums atbilst reālajai situācijai, taču ne viss atainotais rada politiķiem nevēlamus secinājumus, proti, ka mazā pašvaldībā iedzīvotājs tiek vairāk pamanīts un ir iespēja mobilāk reaģēt uz jebkuru iedzīvotāju vajadzību. Revīzija to ir uzrādījusi, un tas būtu jāņem vērā jau tālāk, domājot par valsts attīstības plānošanu. Līdz šim plānošanas dokumentos vienmēr ir uzsvērts, ka valstij ir jāattīstās līdzsvaroti un ikvienam iedzīvotājam pakalpojumi jāsaņem vienādi, taču tiek aizmirsts, ka pakalpojumu nodrošināšana teritorijā ar zemu apdzīvotības blīvumu objektīvi ir dārgāka, nekā lielajās pilsētās. Tas beidzot ir jāņem vērā, domājot par valsts attīstību un reģionālo politiku, –
uzsvēra Māris Justs.
24.03.2017.