Mūsu kalendārs ir piesātināts ar sēru un atceres dienām. Tām visām saknes meklējamas pagājušā gadsimta drūmajos un asiņainajos notikumos. 25. marts ir viens no šiem datumiem.
Krievijas Valsts kara vēstures arhīva materiāli, kuri apkopoti slepenā lietā par operāciju „Krasta banga", liecina, ka no visām Baltijas valstīm operācijā 1949. gada 25. martā izvestas 29 873 ģimenes ar 92 204 cilvēkiem. No Latvijas 1949. gada 25. martā izvestas 13 504 ģimenes ar 42 322 cilvēkiem jeb teju puse no kopējā izvesto skaita. Konkrēti no Madonas rajona 25. martā tika izvesti 1912 cilvēki (656 ģimenes).
Kas tad bija tie, kuri, pildot pavēles, pastrādāja šo noziegumu? Zīmīgi, ka šo cilvēku skaits ir samērojams ar izvesto skaitu – 76 212. Liela daļa jeb 37% no izvedējiem bija komunistu partijas un padomju aktīvisti, 28% – Valsts drošības ministrijas karavīri, ceturtā daļa – 24% – no izvedējiem bija tā dēvētie istrebiķeļi, bet 11% – čekas operpilnvarotie. Tiek lēsts, ka vietējo cilvēku izvedēju skaits bija 55 000 cilvēku jeb teju 2/3 no izvedējiem Baltijas valstīs bija vietējie. Protams, ne visi, kas bija saistīti ar padomju varu, piedalījās izvešanā. Bija arī tādi, kas atteicās piedalīties, taču to saraksts ir salīdzinoši īss.
Vēsturnieks Henrihs Strods pirms teju divām desmitgadēm tapušajā apkopojumā par 1949. gada 25. marta deportācijām un to pastrādātājiem ir vilcis paralēles starp nacistu un padomju okupantiem. Gan nacistiskā, gan komunistiskā diktatūra un okupācija plānoja un īstenoja Latvijas tautas iznīcināšanu – genocīdu, kaut arī forma nedaudz atšķiras. Kā nacistiskā, tā komunistiskā okupācija īstenoja gan tautas iznīcināšanu uz vietas, gan izsūtīšanu ārpus Latvijas, taču, ja nacisma genocīds ir starptautiski nosodīts un vaininieki notiesāti, komunistu genocīds vēl nav starptautiski nosodīts un vaininieki nav tiesāti, kaut arī bojāgājušo skaits tiek lēsts ap 60 miljoniem. Diemžēl, uzvarētājus, lai cik necilvēcīgi tie bijuši un kāda bijusi uzvaras cena, netiesā, tādēļ arī līdz šim ir bijis tikai vien Nirnbergas tribunāls, lai gan bija jābūt vēl vismaz vienam. Katrs gads mūs attālina no komunistu pastrādātajiem noziegumiem, un katrs gads paņem aizsaulē savu daļu no tiem cilvēkiem, pret kuriem tika pastrādāti noziegumi pret cilvēci, kā arī tiem, kas tos pastrādājuši, taču tas nav iemesls, lai mēs aizmirstu 25. martu un atmestu cerību, ka taisnīgums uzvarēs – agri vai vēlu.
24.03.2017.